Viens no svarīgākajiem nosacījumiem atbalsta saņemšanai ir eksportspēja, tas ir, kā uzņēmumi spēj pierādīt, ka jaunais produkts gūs labus rezultātus eksporta tirgos. A. Lejas–Krūmiņš uzsver – kompetenču centrs ir dibināts tieši eksporta rādītāja izaugsmei, nevis iekšējās konkurences saasināšanai Latvijas tirgū. Protams, ar LPKC atbalstu izveidotos produktus pārdod arī Latvijā. LPKC atbalsts cita starpā ir svarīgs tāpēc, ka bankas patlaban kreditē maz vai nemaz, par inovācijām nemaz nerunājot – inovāciju neatbalsta. Inovācijai, jaunu produktu izveidei var piesaistīt riska kapitāla fondu naudu. Latvijā pārtikas nozares uzņēmumi šādu fondu naudu var piesaistīt attīstības institūcijā "ALTUM". Pasaulē uzkrātā pieredze rāda, ka no visām izveidotajām inovācijām par ļoti sekmīgām kļūst vien 2% inovāciju. Aptuveni 10–20% liels inovāciju īpatsvars var atrast vietu tirgū un ilgākā laika posmā kļūt par kaut ko ļoti labu. "Pārējās inovācijās ieguldītā nauda ir notērēta, tai it kā nav atdeves. Tomēr kopējais ieguldījums inovācijā sevi atpelna ar ļoti lielu rezervi," tā A. Lejas–Krūmiņš.
Atbalsta nosacījumi
LPKC administrēto ES fonda naudas atbalstu var saņemt gan mazie, gan arī lielie uzņēmumi. "Par iespēju pieteikties projektu konkursam ziņojam pa visiem pieejamajiem informācijas kanāliem – gan mūsu biedriem, gan arī visiem pārtikas ražotājiem, tostarp Latvijas pārtikas klastera biedriem, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei un citām nevalstiskajām organizācijām, kas šo vēsti izplata tālāk saviem biedriem. Mērķis ir uzrunāt iespējami vairāk potenciālo projektu iesniedzēju, ziņot viņiem, ka nākamo divu mēnešu laikā var gatavot pieteikumu," tā LPKC direktors. Iespējamie atbalsta pieteicēji saņem prezentāciju par pieteikuma gatavošanu. Ir iespējams lejuplādēt visas pieteikuma formas un projekta nosacījumus.
A. Lejas–Krūmiņš teic, ka patlaban visi projektu iesniedzēji sūta elektroniski parakstītu pieteikumu. Eksperti veic projektu sākotnējo vērtēšanu un, ja ir tehniskas neprecizitātes, lūdz uzņēmumam tās precizēt.
Projektus vērtē neatkarīga projektu atlases padome, kur darbojas nozares profesionāļi, toskait pieredzējuši pārtikas tehnologi un pētnieki, kuri vērtē zinātnisko komponenti.
"Pie jebkuras inovācijas ir augstāka vai zemāka līmeņa zinātniskā komponente. Projekta atbalsta nosacījums ir, lai atbalstam pieteiktu jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas izveidi pieteicēja uzņēmumā. Ja uzņēmums pateiks, ka tam vajadzēs pusmiljonu tādas tehnoloģijas izveidei, kas pasaulē jau eksistē un kuru var iegūt daudz lētāk, tad, protams, zinātniskā virziena vadītājs iebildīs, norādīs uz finansējuma neatbilstību," skaidro A. Lejas–Krūmiņš.
Mazajiem uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir līdz 80%, lielie uzņēmumi inovācijai saņem līdz 65% lielu atbalstu (no attiecināmajām izmaksām). Papildu 10% vai 15% atbalstu piešķir, ja notiek sadarbība ar vidējo, mazo vai mikrouzņēmumu, ja notiek efektīva sadarbība ar vismaz vienu pētniecības un zināšanu izplatīšanas uzņēmumu, kā arī ja pētniecības projekta rezultāti pieņemti publicēšanai vismaz divos zinātniskajos izdevumos, kas indeksēti projekta nosacījumos norādītajās datu bāzēs, un publikācijas autors ir komersanta vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pētnieks vai publikācija ir komersanta vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikācija.
Maksimālais iespējamais ES līdzfinansējums projektam ir mazliet vairāk nekā 500 000 eiro. Ar iepriekš nosaukto nosacījumu projekts būs par aptuveni miljonu eiro. A. Lejas–Krūmiņš teic, ka ES atbalsta intensitāte LPKC atbalstītajos projektos ir vidēji 60%. Atbalsta minimālais slieksnis noteikts nav, tomēr projektiem, kur atbalsts ir mazāks par aptuveni 40–50 tūkstošiem eiro, ir ļoti liels administratīvo izmaksu īpatsvars, un tos nav izdevīgi īstenot. Projektu arī var dalīt posmos un atbalstu saņemt pēc katra posma mērķa sasniegšanas. Ir pieteikumi, ko iesniedz vairāki uzņēmumi kopā, un ir pieteikumi, ko iesniedz viens uzņēmums.
Atbalsts arī lauku saimniekiem
Augļkopju kooperatīvs "Augļu nams" ar LPKC atbalstu izveidoja tehnoloģiju, kas augļiem svaigumu un labu izskatu nodrošina ilgāku laika posmu. Liela daļa ābolu aiziet bojā vai zaudē pārdošanas izskatu, un tad to var nodot vien pārstrādei. Ābolu audzētāju LPKS "Augļu nams" valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis uzsver, ka svarīgi bija pārdot iespējami labākas kvalitātes ābolus arī februārī, kad lielāks pieprasījums un izdevīgāka cena. "Projektam bija gaidītais rezultāts, un to aizvien izmantojam. Noskaidrojām, kādu šķirņu āboli un kā glabājami zemā skābekļa vidē ar mērķi saglabāt augļiem augstus kvalitātes rādītājus." Projekta īstenošanas laiks bija divi gadi. Pirmajā gadā ražu glabāja īpašās laboratorijas glabātavās. Ar iegūto informāciju nepietika, vajadzēja gaidīt otru ražu, tāpēc projektā pusgadu bija pārtraukums. Nākamo ābolu ražu glabāja un pētīja mazliet atšķirīgos apstākļos.
Izcils aprites ekonomikas modeļa piemērs ir produktu ražošana no sulas spiešanas blakusprodukta – augļu un ogu izspaidām. Agrāk tās izmeta, patlaban gatavo sukādes, enerģijas batoniņus un citus vērtīgus produktus, kuru sastāvā ir gan vitamīni, gan arī vērtīgās šķiedrvielas. Ventspils novada Vārves pagasta SIA "Ricberry" jau pirms sešiem gadiem ar LPKC atbalstu veidoja receptes pārtikas produktiem, toskait aktīva dzīvesveida piekritēju enerģijas batoniņiem, kuru sastāvā bija izspaidas. Uzņēmums specializējas šo izspaidu vākšanā un tālākā pārstrādē veselīgos produktos. "Izspaidas patlaban vairs projām nemet," saka A. Lejas–Krūmiņš. Viņš arī piebilst – ja projekta īstenošanas laikā izveido jaunu produktu receptūru, to nekur nepublicē, tā paliek uzņēmuma rīcībā. To neuzrāda nevienai komisijai, toskait arī Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA), kas uzrauga LPKC projektu īstenošanu. "Centrālā finanšu un līguma aģentūra drīkst pieprasīt atskaiti par procesu, kā šo recepti izveidoja un kuri pētnieki darbojās receptes izveidē. Mūsu projektos ļoti daudz piesaista Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētniekus. Viņi ikdienā darbojas kādā lielā uzņēmumā vai arī projekta īstenotājam sniedz ārpakalpojumu. Uzņēmumi ārpakalpojumu pērk tāpēc, ka LBTU ir ļoti labas iekārtas, tostarp mākslīgais kuņģis, kur var pārbaudīt jaunās receptūras darbošanos. Pats uzņēmums to nevar izdarīt. Maksu par piesaistīto ārpakalpojumu iekļauj projekta attiecināmajās izmaksās," sadarbību ar pētniekiem raksturo A. Lejas–Krūmiņš.
LPKC atbalsta arī lielogu dzērveņu kombaina prototipa izveidi, ko īsteno trīs uzņēmumi – SIA "Rāmkalni Nordeco", SIA "Latgales dzērvenes" un SIA "ARA Kalnozols". Raimonds Aizstrauts, SIA "ARA Kalnozols" saimnieks, pirms vairākiem gadiem Valdemārpils pagasta saimniekam Dailim Brālītim jau palīdzēja izveidot Latvijā pirmo dzērveņu vākšanas kombainu. To patlaban savos dzērveņu purvos 16 hektāru platībā izmanto Brālīšu ZS "Piesaules". "Modelis, ko gatavojam patlaban, no tā, ko savā saimniecībā izmanto Brālīšu ģimene, atšķiras ar hederu. Projekts patlaban ir tuvu noslēgumam," tā R. Aizstrauts.
Bez iepriekš nosauktajiem uzņēmumiem ar LPKC sadarbojušies vai aizvien sadarbojas un jaunus produktus veido arī citi Latvijas sabiedrībai labi zināmi ražotāji, toskait AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Kronis", "Aloja Starkelsen", "Karavela", "Felici" un citi ražotāji. Patlaban notiek projektu pieteikumu vērtēšana. Projektu pieteikumu pieņemšana atsāksies nākamā gada pirmajos mēnešos. A. Lejas–Krūmiņš teic, ka no 13 miljoniem eiro šim ES plānošanas periodam piešķirtās naudas vēl neizmantoti ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Tiem varēs pieteikties līdz 2025. gadam. Kopš 2016. gada pārtikas nozares inovācijā tad pavisam būs ieguldīti 20 miljoni eiro.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē
-11.6 °C
