Visu dārzu vienādi kopjot, gan vainagus veidojot, gan mēslojot, dažādu šķirņu atbildes reakcija uz augļu glabāšanās īpašībām gan nebūs vienāda. Kādai būs patikusi zaru īsināšana, citai tieši otrādi – tā bijusi nevēlama. Vienai labāka ir mālaina augsne, citai – gaisu caurlaidīga, drīzāk sausa, ne mitra augsne. 

Tā var vērtēt jebkuru ārējās vides faktoru vai dārzkopja darbību, kas dažādi ietekmēs šķirnes īpašības. Diemžēl šo faktoru ietekme var būt konstatējama ne uzreiz un ne katru gadu. Augļkopim jāpieņem, ka šķirne diez vai piemērosies viņa prasībām, tieši otrādi – augļkopim ir jāiepazīst šķirnes īpašības un jāpielāgojas gan tām, gan arī konkrētā gada klimatiskajiem apstākļiem. Mūsdienās varam uzbūvēt modernas glabātavas ar regulējamu temperatūru un mitruma režīmu, pat gāzes sastāvu, tikai šķirņu prasības, ko ietekmē apkārtējie apstākļi, jāizvērtē un jāiemācās tās ņemt vērā savā dārzā, savos apstākļos.

V. Brauers Zemgalē Smedēnos pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados savus atzinumus formulējis īsi un konkrēti: lielākie augļi gan pagrabā, gan dzesētavā uzglabājās sliktāk, bet māla zemē augušie un nemēslotie – labāk. Tolaik pat Rīgā A. Melbārdis nemainīgā temperatūrā (2–5 oC) ar mitru gaisu un labu vēdināšanu 'Antonovku' un 'Leišu pepiņu' uzglabāja 100 dienas.

Mūsu augļkopji vēlas glabāt ilgāk. Mainījušās arī šķirnes, pieaudzis to skaits, un paši mainām audzēšanas tehnoloģijas, tādējādi biežākas kļūst dažādu veidu fizioloģiska rakstura slimības – gan zināmas, gan pilnīgi jaunas. Latvijā pētījumi par tām nav veikti, ir tikai novērojumi. Pētījumi ir veikti Vācijā, arī par augļos esošo minerālvielu ietekmi uz augļu uzglabāšanos. Mūsu novērojumi liecina, ka tie var būt vērā ņemami arī Latvijas apstākļos.

Katra elementa ietekme uz augļu glabāšanos

Vācu augļkopji uzskata, ka nozīmīgāko minerālvielu daudzuma noteikšana vismaz augļos, ja ne arī lapās, laboratorijā veicama apmēram pāris nedēļu pirms augļu vākšanas. Tas ļaus prognozēt augļu glabāšanās īpašības un to realizācijas laiku.