Kolonnveida ābeles Latvijā stāda piemājas dārzos to kompaktā auguma un dekoratīvās vērtības dēļ. Pieprasījums pēc to stādiem ir stabils un liels.
Pēdējās desmitgadēs daudzās pasaules valstīs veikta kolonnābeļu selekcija, lai uzlabotu to slimībizturību, ziemcietību, ražību, augļu kvalitāti un uzglabāšanās ilgumu. Svarīgi selekcijas virzieni ir sarkanlapu kolonnābeļu un komerciālai audzēšanai piemērotu šķirņu iegūšana. Arī Latvijā reģistrētas jaunas šķirnes un izdalīti perspektīvi hibrīdi.
Kolonnābeles pasaulē
Pirmā kolonnābele tika atrasta Kanādā kā neparasts zars šķirnes 'McIntosh' kokā un nosaukta 'Wijcik' – pēc tās atradēja vārda. To izpētīja un aprakstīja izcilais Kanādas latviešu zinātnieks Kārlis Lapiņš. Viņš noskaidroja, ka 50% 'Wijcik' sējeņu ir ar kolonnveida vainagu, tātad to nosaka viens dominants gēns Co. Vēlāk gan tika izpētīts, ka krustojumos ar citām šķirnēm daļa vainaga īpašību tiek pārmantotas arī no otra vecākauga – gan zarošanās intensitāte, gan tieksme uz skeletzaru pamatnes atkailināšanos. Tāpēc tikai daļa no kolonnābeļu šķirnēm ir tiešām perfektas kolonnas.
Pirmās kolonnābeļu šķirnes no 'Wijcik' krustojumiem tika iegūtas Lielbritānijā. Tās bija šķirņu kopa Ballerina® (ietver šķirnes 'Bolero', 'Polka', 'Waltz' un citas), kā arī sarkanlapu kolonnābele 'Maypole'. Visām piemita būtisks no 'McIntosh' pārmantots trūkums – ieņēmība pret kraupi un vēzi. Pārbaudot skarbākā klimatā, izrādījās, ka tām pietrūkst arī ziemcietības. Tāpēc turpmākā selekcija bija mērķēta uz šo trūkumu izskaušanu. Jaunas, uzlabotas kolonnābeļu šķirnes iegūtas Čehijā, Vācijā, ASV, Japānā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā un citur. Vairākās valstīs šobrīd tiek domāts par komercdārziem piemērotām kolonnābelēm. Lai tādas iegūtu, vispirms nepieciešams uzlabot augļu glabāšanās ilgumu un iegūt ik gadus ražojošus kokus. Pēdējais uzdevums ir sevišķi grūts, jo kolonnābeles veido maz sānzaru, bet regulāru ražošanu ābelēm nodrošina pietiekams jaunais pieaugums.
Latvijā savulaik pārbaudītas vairākas kolonnābeļu šķirnes, kas iegūtas Lielbritānijā un Krievijā, un Zviedrijā iegūtie kolonnveida hibrīdi. Laika pārbaudi izturējušas kraupja izturīgās Krievijas šķirnes 'Arbat', 'Vaļuta' un 'Nataļjuška', bet pārējām Krievijas kolonnābelēm bija zema augļu kvalitāte.
Kolonnābeļu selekcija Latvijā
Kolonnābeļu selekciju Latvijā uzsāka Rūdolfs Dumbravs 1990. gadā. Iegūtos viengadīgos sējeņus un krustojumu sēklas viņš nodeva tālākai pārbaudei Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijai (DIS) un Dobelē – tagadējam Dārzkopības institūtam (DI). Kopš 2009. gada Latvijā aizsargāto šķirņu reģistrā iekļautas astoņas kolonnveida (Co) ābeļu šķirnes: 'Baiba', 'Uldis', 'Zane', 'Kārlēns', 'Asnate', 'Dinija' (DI), 'Duets', 'Inese' (Pūres DIS). No reģistra izslēgta 'Solo', kam ir zema ziemcietība. Kokaudzētavās tiek pavairotas arī 'Anda', 'Ciepa' un 'Gatis', kas netika iesniegtas reģistrācijai tām piemītošo trūkumu dēļ.
-1.7 °C
