Eiropas Savienība arvien vairāk ir nobažījusies par nepieciešamību aizsargāt savu zaļās enerģētikas iekārtu ražošanas nozari no Ķīnas ražotāju konkurences. Taču šādi protekcionisma centieni apdraud globālās piegāžu ķēdes un rada iespēju, ka materiālu un iekārtu cenas pieaugs vēl vairāk, bet tas var kavēt zaļo pāreju visā pasaulē.

ES bažu pamatā ir valstu savienības arvien lielākā atkarība no Ķīnas ražotājiem, neskatoties uz to, ka 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu Eiropas Savienībā par 50% pieauga vēja un saules ģeneratoru uzstādīšana. Papildinot to ar elektroauto ražotāju atkarību no Ķīnas auto akumulatoru ražotājiem un zaļās enerģētikas atkarību no retzemju elementiem, 95%, no kuriem šobrīd tiek iegūti tajā pašā Ķīnā, ir skaidrs, ka ekonomikas zaļināšana šobrīd manevrē starp vairākām zemūdens klintīm. Un viena no tām ir – pērnā gada oktobrī Eiropas Savienība sāka izmeklēšanu par to, vai Ķīnas auto akumulatoru ražotāji tiek nelikumīgi subsidēti un vai šādas subsīdijas var nodarīt ekonomisku kaitējumu ES interesēm. Izmeklēšanai jābeidzas 2024. gada rudenī, un tai jāspēj secināt, "vai ES interesēs ir kompensēt šo negodīgo tirdzniecības praksi, nosakot pretsubsīdiju nodevas Ķīnā ražotajiem elektroauto akumulatoriem," izteikusies Eiropas Komisija. EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izteikusies nepārprotamāk: 

"Globālos tirgus ir pārplūdinājušas lētākas ķīniešu elektriskās automašīnas. To cena tiek mākslīgi turēta zema, pateicoties milzīgām valsts subsīdijām. Tas kropļo tirgu."

Taču Eiropas Savienība cenšas aizsargāt arī savus vēja un saules iekārtu ražotājus.