Valdība atbalsta elektroniskā robežšķērsošanas risinājuma ieviešanu arī slēgtajās vietās "Silene" un "Vientuļi"

Valdība otrdien pieņēma zināšanai Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz digitālo robežšķērsošanas procesa pārvaldības risinājumu ieviest arī slēgtajās robežšķērsošanas vietās "Silene" un "Vientuļi".

Valdība iepriekš SM uzdeva pēc robežšķērsošanas risinājuma ieviešanas robežšķērsošanas vietās "Terehova", "Grebņeva" un "Pāternieki" sagatavot ziņojumu par risinājuma sākotnējiem rezultātiem un izvērtēt slēgto vietu "Silene" un "Vientuļi" aprīkošanas lietderību, ņemot vērā, ka tās ir slēgtas un nav identificēta nepieciešamība tās atjaunot.

Ministrijā uzsver, ka transportlīdzekļiem no pagājušā gada 15. oktobra ir obligāti jāreģistrējas elektroniskajā rindā pirms Latvijas ārējās robežas šķērsošanas vietās "Grebņeva", "Pāternieki" un "Terehova".

Ar Ministru kabineta lēmumiem ir apturēta robežšķērsošanas vietu "Vientuļi" un "Pededze" darbība uz Latvijas-Krievijas robežas, kā arī robežšķērsošanas vietas "Silene" darbība uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Viedās robežas projekta uzraudzības padome 2024. gada rudenī nolēma konkrēto projektu īstenot piecās autoceļu robežšķērsošanas vietās, neiekļaujot "Pededze", jo šīs vietas infrastruktūras izbūve un aprīkošana pārsniegtu projektam paredzēto finansējumu un "Pededze" robežšķērsošanas vietā neveic visu dienestu pārbaudes.

Veicot izvērtējumu par projekta īstenošanas lietderību robežšķērsošanas vietās "Vientuļi" un "Silene" un izvērtējot iespējas samazināt uzturēšanas izmaksas, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) izvērtēja riskus un iespējamos risinājuma scenārijus. Ministrijā uzsver, ka gadījumā, ja nākotnē radīsies nepieciešamība atjaunot minēto robežšķērsošanas vietu pilnvērtīgu darbību, risinājuma ieviešanai būs nepieciešams aptuveni divu gadu periods.

Aprēķini liecina, ka projekta realizācija visās piecās robežšķērsošanas vietās noteiktajos termiņos izmaksātu 2,82 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet projekta realizācija pašreizējās trijās robežšķērsošanas vietās - 2,491 miljonu eiro bez PVN. Savukārt gadījumā, ja projekta realizācija sākotnēji notiktu trijās robežšķērsošanas vietās, bet pēc tam "Vientuļi" un "Silene" izbūvi veiktu citā iepirkumā, izmaksas veidotu 3,227 miljonus eiro bez PVN.

Ņemot vērā minēto izvērtējumu, secināts, ka robežšķērsošanas vietu "Vientuļi" un "Silene" izslēgšana no projekta tvēruma rada 330 000 eiro bez PVN ietaupījumu, vienlaikus radot infrastruktūras nepieejamības un turpmāka būtiska izmaksu pieauguma risku nākotnē.

Pret šāda lēmuma atbalstīšanu iebilda iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA), kurš lūdza arī savus atsevišķos iebildumus iekļaut sēdes protokolā. Pēc Dombravas domām, nav nepieciešams ieguldīt tādus līdzekļus robežšķērsošanas punktos, kas ir aizvērti.

Satiksmes ministrijā uzsver, ka augstas gatavības scenārijā elektrības pieslēgumi un optika ir jābūvē jebkurā gadījumā, kā arī šo infrastruktūru iespējams lietderīgi izmantot ne tikai elektroniskās rindas vai robežšķērsošanas procesa organizēšanai, bet arī robežuzraudzības un infrastruktūras aizsardzības vajadzībām, tostarp drošai datu pārraidei, videonovērošanai, piekļuves kontrolei, vietējiem sakariem, kā arī mobilitātes un pretmobilitātes objektu darbības nodrošināšanai.

Tādējādi valdība otrdien nolēma atbalstīt robežšķērsošanas vietu "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki", "Silene" un "Vientuļi" izbūvi un aprīkošanu SM pārraudzībā esošajā LVRTC projektā "Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana".

Ministri gan atzina, ka būtu nepieciešams izvērtēt uzturēšanas izmaksas, tādēļ sēdē izskanēja arī ierosinājums konkrēto jautājumu uz nedēļu atlikt. Tomēr finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) norādīja, ka informatīvais ziņojums nav Ministru kabineta noteikumi, tādēļ atlikt šo jautājumu nav nepieciešams, bet uzdevumu iesaistītajām institūcijām izvērtēt uzturēšanas izmaksas var ierakstīt protokollēmumā. Par to arī ministri vienojās.

Tāpat valdība noteica, ka Finanšu ministrija Valsts ieņēmumu dienesta personā sadarbībā ar SM LVRTC personā projektā "Robežšķērsošanas risinājumu otrās kārtas īstenošana" līdz 2028. gada 1. jūlijam ieviesīs Robežšķērsošanas un kontroles procesa elektroniskās pārvaldības sistēmu.

Pēc projekta pabeigšanas kopējās uzturēšanas izmaksas plānotas līdz 642 000 eiro bez PVN, tostarp aptuveni 242 000 eiro bez PVN elektroniskās rindas programmatūras uzturēšanai un līdz 400 000 eiro bez PVN infrastruktūras un iekārtu uzturēšanai. Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras uzturēšanas izmaksu finansējumu paredzēts nodrošināt no maksas par e-pakalpojuma sniegšanu.

Projekta īstenošana paredzēta divās kārtās. Pirmās kārtas vispārējais mērķis ir nodrošināt Latvijas un vienlaikus arī Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas autoceļu robežšķērsošanas vietu aprīkošanu ar efektīvu transportlīdzekļu kustības organizāciju un ieviest iepriekšēju elektronisko pieteikšanos robežas šķērsošanai, kā arī nodrošināt tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu savstarpēju integrāciju.

Savukārt projekta otrā kārta paredz Latvijas ārējās robežas autoceļu robežšķērsošanas un kontroles procesa pilnveidi, izveidojot vienotu Robežšķērsošanas un kontroles procesa elektroniskās pārvaldības sistēmu (RKPEPS), kas nodrošinās robežšķērsošanas un kontroles procesa elektronisku pārvaldību, kā arī iesaistīto institūciju datu apmaiņu un sadarbības mehānismus.

LVRTC šogad jūlija otrajā pusē informēja, ka Latvijas robežu Krievijas un Baltkrievijas virzienā kopš elektroniskās reģistrācijas ieviešanas pagājušā gada 15. oktobrī ir šķērsojuši 108 352 transportlīdzekļi.

LETA jau ziņoja, ka pienākums reģistrēt robežšķērsošanas laiku elektroniskajā rindā no 2025. gada 15. oktobra ir visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vēlas šķērsot Latvijas ārējo robežu, izņemot transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas likumā noteiktie izņēmumi, piemēram, zirgu pajūgus, velotransportu un personas ar Eiropas Komisijas (EK) pasēm un citus.

Tāpat pienākums reģistrēties ir autobusiem, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi, bet tie ir atbrīvoti no maksas par pakalpojumu.

2023. gada oktobrī Latvija apturēja Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Savukārt 2024. gada februārī tika pieņemts lēmums par robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības apturēšanu jeb neatjaunošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Minētie Ministru kabineta rīkojumi tika pieņemti, ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā, lai mazinātu apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai.