Svinam par daudz vai strādājam par daudz?

Pavasarī Saeimā aktivizējās diskusija par vēl vienas oficiālās brīvdienas – Lāčplēša dienas 11. novembrī – ieviešanu, ko pagājušā gada nogalē portālā "manabalss.lv" atbalstīja vairāk nekā 10 000 vēlētāju.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apņēmās vasarā apkopot ministriju viedokļus, lai rudenī jautājumu atkal izvirzītu darba kārtībā nākamā gada valsts budžeta kontekstā.

Ideja par papildu brīvdienu Lāčplēša dienas svinēšanai parāva vaļā diskusiju slūžas, saduroties divu viedokļu pārstāvjiem – darba devēju organizācijām, kuras uzskata, ka Latvijā jau tā ir nesamērīgi daudz svētku dienu/brīvdienu, un arodbiedrībām, pēc kuru domām, Latvijas darba ņēmēji kopumā strādā krietni vairāk nekā viņu kolēģi Rietumeiropā.

Neesam produktīvi, jāstrādā vairāk

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka svētku Latvijai kā ne pārāk bagātai valstij jau tagad ir par daudz, nemaz nerunājot par vēl kādas papildu brīvdienas ieviešanu. "Attieksme pret darba dienām un brīvdienām parasti ir visai atšķirīga attīstītajās un attīstības valstīs," "Latvijas Avīzei" sacīja LDDK ģenerālsekretārs Kaspars Gorkšs. "Pēdējām vairāk ir jādomā par to, kā stiprināt ekonomiku. Arī Latvijā tā šobrīd stagnē, mums ir jāsamazina budžeta tēriņi, bet mēs te vēl runājam par to, kā ieviest vēl vairāk brīvdienu, lai gan šajā ziņā jau tā esam starp līderiem Eiropā."

LDDK ieskatā lielais brīvdienu skaits, kā arī darba dienu pārcelšana darba devējiem rada ne tikai zaudējumus dubultās darba apmaksas dēļ, bet arī praktiskas un loģistikas neērtības, kas visvairāk skar tieši Latvijas ekonomikas dzinējspēku – ražojošos un eksportējošos uzņēmumus. 

Kā uzskata K. Gorkšs, ir valstis, kuras strādā produktīvāk un tādēļ var atļauties garākas brīvdienas, diemžēl Latvija produktivitātes ziņā ir vienā no pēdējām vietām ES.

Kā rāda "Eurostat" dati, Latvija 2023. gadā pēc nominālās darba produktivitātes uz vienu iedzīvotāju ieņēma trešo zemāko vietu ES, apsteidzot vienīgi Bulgāriju un Grieķiju. Mums tie bija 72,8% no ES vidējā, bet salīdzinoši Igaunijai 77,5% un Lietuvai – 88,9%.

Vienas brīvdienas slogs nav liels

Pēc LDDK aprēķiniem, vienas brīvdienas negatīvais iespaids uz Latvijas gada IKP ir 0,4%. K. Gorkšs gan atzīst, ka tas ir aprēķināts, tīri lineāri sadalot gada IKP darba dienās, kas nav īsti korekti. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs provizoriski izrēķinājis, ka viena papildu brīvdiena var samazināt ekonomikas apjomu līdz 0,2%, kas naudas izteiksmē ir 80 miljoni eiro. Viņaprāt, Latvijā brīvdienu skaits, starptautiski salīdzinot, nav zems (lai gan nav arī ļoti augsts), tādēļ, ņemot vērā mūsu ekonomisko situāciju, vēl vienas brīvdienas ieviešana nebūtu vēlama.

Ar visai detalizētu vienas svētku brīvdienas ekonomiskās ietekmes vērtējumu klajā nākusi Ekonomikas ministrija. Tās Saeimas Cilvēktiesību komisijai nosūtītajā vēstulē teikts, ka, ieviešot papildu brīvdienu, IKP apjoms samazināsies krietni mazāk par LDDK piesauktajiem 0,4% – tikai par aptuveni 0,1% jeb 40 miljoniem eiro. Kādēļ?

Pirmkārt, ārējais pieprasījums brīvdienas gadījumā nemainoties, un uzņēmumu līdzekļu noslogojums ar retiem izņēmumiem ļauj šo vienas dienas produkciju saražot citās dienās. 

Otrkārt, apmēram 30% no kopējiem valsts gada ienākumiem veido ienākumi no iedzīvotājiem, kuri strādā sabiedriskajā sektorā ar fiksētu mēnešalgu, ko neietekmē brīvdienu skaits. Arī privātajā sektorā vismaz 1/3 nodarbināto saņem fiksētu mēnešalgu.

Treškārt, papildu brīvdiena pozitīvi ietekmē nozares, kurās ekonomiskā aktivitāte brīvdienās ir augstāka, tostarp mazumtirdzniecība, tūrisms, viesmīlība, izklaide un atpūta, taču jāņem vērā, ka to devums IKP kopumā ir salīdzinoši neliels – ap 13,7%.

ES dažāda pieeja, grūti salīdzināt

Vieniem Latvijā svētku dienu/brīvdienu uz citu ES valstu fona šķiet par daudz, citiem šķiet, ka tas atbilst standartam. Precīzi izvērtēt ir grūti, jo atšķiras gan pētījumos izmantotā metodoloģija, gan dažādu valstu prakse.

Pirmkārt, dažādos pētījumos pie svētku dienām tiek gan pieskaitītas, gan atņemtas tās, kas iekrīt svētdienās, – parasti Lieldienu svētdiena un Vasarsvētki. Apskatot nacionālā līmeņa brīvdienu sarakstu, bieži tiek ignorētas reģionālās vai vietējās, kas reālo brīvdienu skaitu var diezgan būtiski papildināt. Daudzās valstīs vairums brīvdienu nemaz nav ierakstītas likumā kā Latvijā, bet par tām valdības pieņem atsevišķus lēmumus vai arī darba devēji tās atbilstoši tradīcijai respektē un iekļauj darba līgumos vai koplīgumos ar arodbiedrībām. 

Piemēram, Nīderlandē oficiāli pastāv tikai viena svētku diena – Karaļa diena 27. aprīlī, 

vēsta ES valstu brīvdienu praksi apkopojošais portāls "Publicholidays.eu". Taču reāli darba devēji uzskata par savu pienākumu piešķirt un strādāšanas gadījumā dubultā apmaksāt vēl deviņas citas. Ar visu to Nīderlande gan skaitās brīvdienu ziņā visaskētiskākā ES dalībvalsts.

Visvairāk brīvdienu/svētku dienu ES ir Rumānijā – kopā ar Lieldienu svētdienu un Vasarsvētku svētdienu 17. Rumāņi ar brīvdienu atzīmē krietni vairāk reliģisko svētku nekā mēs Latvijā – arī Zvaigznes dienu, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus 15. augustā, Svētā Andreja piemiņas dienu 30. novembrī u. c.

Lietuvā svētku dienas/brīvdienas kopā ir 16. Līdzīgi kā Rumānijā klāt nāk vēl pāris reliģisko svētku – 15. augusts un Mirušo piemiņas diena 2. novembrī, savukārt līdzīgi latviešiem arī lietuvieši svin gan Neatkarības dienu – 16. februāri, gan Neatkarības atjaunošanas dienu – 11. martu, gan ar Karaļa Mindauga dienu 6. jūlijā piemin seno Lietuvas valsti.

Igauņi ir pieticīgāki – kopā ar Lieldienu un Vasarsvētku svētdienām Igaunijā ir 12 svētku dienas/brīvdienas. Tās lielos vilcienos sakrīt ar Latvijas praksi, taču Igaunijā oficiāla brīvdiena nav nedz 23. jūnijā, nedz 31. decembrī.

Kopumā vērtējot, Latvija ES valstu vidū nav nedz starp čaklākajām, nedz svinošākajām. 

Runājot par pēdējo gadu tendenci – ES ir notikusi gan jaunu darba dienu ieviešana, gan esošo atcelšana. Īrijā no 2023. gada līdz tam spēkā esošajām 10 svētku dienām/brīvdienām klāt ir nākusi 11. – Svētās Brigitas diena 3. februārī, kas tika ieviesta, gan ņemot vērā kopumā zemo brīvdienu skaitu, gan izrādot respektu sievietēm – šajā gadījumā ar viduslaiku svētās godināšanu.

Savukārt Dānija gāja pretēju ceļu – 2023. gadā tās parlaments, par spīti sabiedrības un arodbiedrību protestiem, atcēla vienu oficiālo brīvdienu – "Store Bededag" jeb "Lielo lūgšanu dienu", kas tika svinēta ceturtajā piektdienā pēc Lieldienām. Mērķis bija palielināt darba ražīgumu, IKP un valsts budžeta ieņēmumus, lai finansētu papildu izdevumus, tostarp aizsardzībai. Vai Dānijas IKP uz to kaut kā reaģēja, pagaidām grūti pateikt – lai gan 2024. gadā Dānijas IKP uz ES fona pieauga visai solīdi – par 3,5%, šī gada pirmajā ceturksnī jau bija vērojams 1,3% kritums salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Svarīgāks brīvais laiks, ne oficiāla brīvdiena

Kā "Latvijas Avīzei" uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns, no arodbiedrību pozīcijām svarīgāk ir nodrošināt optimālu darbinieku darba un brīvā laika balansu, ne tik daudz cīnīties par lielāku oficiālo brīvdienu skaitu. "40 stundu darba diena tika noteikta jau Latvijas Satversmē pirms vairāk nekā 100 gadiem, un vai tiešām šo 100 gadu laikā mūsu darba devēju ieskatā nekas nav mainījies – ne tehnoloģijas, ne mūsu izpratne par pienācīgas atpūtas nozīmi produktivitātē?" retoriski vaicāja E. Baldzēns.

LBAS ieskatā Latvijas iedzīvotāji strādā salīdzinoši daudz – pēc "Eurostat" 2024. gada datiem, vidēji 38,3 stundas nedēļā. 

Garākas darba stundas ir tikai Grieķijā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. 

ES kopumā tās vidēji ir 36 stundas, bet, piemēram, Nīderlandē – tikai 32. ES kopumā darba stundu skaitam ir tendence samazināties – piemēram, 2023. gadā tās vidēji vēl bija 37,4 stundas.

Iemesls šai tendencei ir tas, ka aizvien vairāk valstīs darba devēji eksperimentē ar elastīgāku darba laiku, saīsinātām darba dienām, jo īpaši piektdienās un pirmssvētku dienās u. tml. Nevar noliegt, ka tas notiek arī Latvijā, tikai netiek īpaši afišēts. Kā "Latvijas Avīzei" atzina kāds pakalpojumu jomā strādājošs uzņēmējs, "nevienam, kurš nav tieši saistīts ar klientu pieņemšanu, netiek uzlikts par pienākumu birojā "atsēdēt" līdz pieciem. Ja darbs padarīts, vari doties mājās".

E. Baldzēns gan uzskata, ka Latvija pagaidām atpaliek no Rietumeiropas šīs prakses formalizēšanā, kur papildu brīvās stundas vai pat dienas un nedēļas, piemēram, ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu, ir ļoti izplatītas. Tās tiek atrunātas individuālajos darba līgumos vai kolektīvajās darba devēju vienošanās ar arodbiedrībām. Latvijā ir lielāka nozīme valsts oficiāli noteiktajām brīvdienām, tādēļ to kopējo skaitu nevajadzētu samazināt.

Uzziņa

Kādas dienas svinam?

• Latvijā ir 13 "pilnvērtīgas" svētku dienas, kas vienlaikus ir arī brīvdienas – Jaungada diena – 1. janvāris, Lielā piektdiena, Pirmās un Otrās Lieldienas, Darba svētki – 1. maijs, LR Neatkarības atjaunošanas diena, Līgo diena – 23. jūnijs, Jāņu diena – 24. jūnijs, LR Proklamēšanas diena – 18. novembris, trīs Ziemassvētku brīvdienas – 24., 25. un 26. decembris, kā arī Vecgada diena – 31. decembris.
• Pēc likuma par svētku dienām uzskatāma arī Mātes diena un Vasarsvētki, kas vienmēr iekrīt svētdienā, un darbinieki tās neizjūt kā svētku brīvdienas, taču darba devējiem tās jāapmaksā dubultā – kā pilnvērtīgas svētku dienas.
• Gadījumos, kad 4. maija un 18. novembra svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā, "neizmantotā" brīvdiena tiek pārcelta uz pirmdienu.
• Latvijā regulāri tiek piekopta arī prakse starp svētku dienām iekrītošās darba dienas pasludināt par brīvdienām, tās pārceļot uz nākamo sestdienu, kas Eiropā ir visai neparasti (pretēji "neizmantoto" brīvdienu pārcelšanai uz pirmdienu).

Avots: Likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".