Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Vistiņa dēj olas, bet vistiņu grib pārdot

Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Lūk, jautājumi un viedokļi, kas izskanēja, šonedēļ zvanot uz redakciju.

• Uldis Rītiņš: "Tie, kas pārsvarā pasūta un lasa avīzes, ir pensionāri un lielākā daļa no viņiem nelieto sociālos tīklus. Tāpēc man ir lūgums, ja žurnālisti rakstu sāktu ar lakonisku formulējumu vai izskaidrojumu, par ko tad būs runa. Nereti sanāk tā, ka tiek runāts par informāciju, kas nākusi no soctīkliem, bet mēs neesam lietas kursā un nesaprotam, par ko ir stāsts."
• Gunārs Godiņš Smiltenē: "Skatījos raidījumu par viedokļu izteikšanu. Manā pensionāra saprašanā nav skaidrības – kas ir naida runa. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un vajadzētu būt tā, ka tiek tolerēti visi viedokļi, bet tagad bieži izskan termins – naida runa. Jā, es saprotu, ka par naida runu uzskata kara atbalstīšanu, aicināšanu uz vardarbību un tā tālāk, bet manā saprašanā arī bruņošanās ir kara atbalstīšana. Mums vairāk vajadzētu domāt par savu valsti, par demogrāfiskajiem jautājumiem, jo tas ir daudz būtiskāk, lai Latvija pastāvētu arī nākotnē. Šobrīd Latvija lēnām izmirst, tas ir lielākais apdraudējums."
• Viesturs Kudliška Jēkabpilī: "Izglītības ministre izteikusi gudru domu, ka bērniem skolā būtu jāiet no sešu gadu vecuma, jo tad ātrāk būs pieejams darbaspēks, kas cels valsts ekonomiku. Bet zinot, ka pamatskolas izglītības iegūšanai pietiek ar 10%, lai nokārtotu eksāmenu, jautājums ir – kādi šie jauniešu būs strādnieki? Mums taču vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki, nevis tādi, kas pamatskolas izglītību apguvuši tikai minimālā līmenī! Otra lieta, ko vēlos pateikt, – par sankcijām Krievijai. Ir cilvēki, kas uzskata, ka sankcijas nedarbojas, taču tas Krievijas naratīvs – noņemiet sankcijas, tad mēs sāksim miera sarunas – parāda, ka tās sankcijas viņiem kož gan un stipri."
• Imants Sūna Iecavā: "Nav pieļaujama "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" privatizācija, jo tā ir vienkārša blēžu darīšana. Tur kāds grib labi nopelnīt. Kuram tad pārdos un cik procenti tiks iedzīvotājiem, ja pārdos? "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" pelna un katru gadu valsts kasē iemaksā naudu, bet tad tā nauda vairs nenāks. Vistiņa olas dēj katru dienu, bet, ja vistiņu pārdod, tad olu vairs nebūs. Esmu pilnīgi pret šo valsts uzņēmumu daļu pārdošanu."
• Aivars Gedroics: "Uzskatu, ka Latvijā ir par daudz augstskolu, jo tās, lai pelnītu, mākslīgi ieved imigrantus, kuru mērķis ir nevis mācīties, bet palikt Eiropā. Tas ir jākontrolē, nemaz nebūtu slikti, ja paliktu tikai valsts augstskolas, kurās nekādā ziņā nevajadzētu uzņemt ārzemniekus. Tur būtu nepieciešama pamatīga revīzija."
• Antons Vaišļa Madonā: "Nesaprotu, kāpēc nodokļu maksātājiem ir jāfinansē un jāuztur partijas. Tiem, kas ir tajās partijās, pašiem būtu jāmaksā biedru naudas un jāsponsorē pašiem sevi. Viņi taču strādā un saņem algu – lai tad paši arī uztur savas partijas. Nav nepieciešami arī sponsori, ja kāds pārskaita partijai naudu, tad tai būtu pienākums to atmaksāt atpakaļ."
• Vitolds Kalvāns Liepājā: "Nesen rādīja filmu par sporta žurnālistu Arturu Vaideru, un es mazliet jūtos apdalīts. Biju Artura fizkultūras skolotājs no 5. līdz 8. klasei. 1964. gadā aizgāju uz Āmuļu pamatskolu strādāt, tad sports tur bija nulles līmenī, bija tikai basketbola laukums. Nevienu sporta spēli viņi nepazina, sāku mācīt bērniem basketbolu, rokasbumbu, futbolu, ar greideri izdzinām skrejceļu, ierīkojām vienkāršu stadionu ar augstlēkšanas un lodes grūšanas sektoriem. Ievirzīju arī Arturu Vaideru sportā. Atceros, ka viņš bija skolas galda tenisa komandā, uzvarējām, Preiļu rajonā izcīnījām pirmo vietu, braucām uz Latvijas sacensībām Kuldīgā, kur starp 23 komandām bijām pa vidu. Tas priekš mūsu mazās skolas bija ļoti labi. Ļoti iespējams, ja es nebūtu viņu ievirzījis sportā, viņš nebūtu sporta žurnālists. Žurnālists būtu, jo Arturs labi rakstīja, un Vārkavā viņam bija ļoti laba latviešu valodas skolotāja, kas viņa meistarību noslīpēja. Jūtos apbēdināts, ka filmas veidotāji ir aizmirsuši par tiem, kas Arturu ievirzīja sportā un žurnālistikā. Mani audzēkņi bija arī Janīna Kursīte un viņas brālis Antons."