27 °C
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā satricinājis mieru un stabilitāti Eiropā un radījis nopietnu globālās drošības apdraudējumu – teikts Eiropas Parlamenta (EP) jūlija sesijā pieņemtajā rezolūcijā. Tajā arī atkārtoti uzsvērts, ka EP stingri nosoda Krievijas kara noziegumus Ukrainā un pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas uzsākto izmeklēšanu.
EP deputāti uzsvēruši, ka tikai Krievija ir atbildīga par savu agresijas karu, ka Krievijas spēki un amatpersonas nedrīkst palikt nesodīti par cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Deputāti arī pauduši dziļu sašutumu par Krievijas brutālajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un neselektīvajiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai, uzsverot, ka tā ir sistemātiska un apzināta vēršanās pret civiliedzīvotājiem, bet bērnu deportācija var tikt uzskatīta par Maskavas īstenotu genocīda stratēģiju.
Upuru skaitam katru dienu pieaugot, rezolūcijā norādīts, ka Krievija joprojām pastrādā kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Saskaņā ar Ukrainas iestāžu sniegto informāciju pašlaik Krievijā un uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās ir aizturēti aptuveni 16 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, lai gan patiesie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki. Deputāti arī uzsvēruši, ka vairāk nekā 70 000 ukraiņu, tostarp civiliedzīvotāju, bērni un militārpersonas, oficiāli uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
EP stingri nosoda Krievijas spēku veikto Ukrainas karagūstekņu nogalināšanu, norādot, ka tas ir kara noziegums un smags Ženēvas konvenciju pārkāpums. Norādot, ka visi, kas ir atbildīgi par Ukrainā izdarītajiem kara noziegumiem, ir jāsauc pie atbildības, EP deputāti arī mudina Krieviju nekavējoties piekrist īstenot visaptverošu karagūstekņu apmaiņu pēc principa "visi pret visiem". Deputāti uzskata, ka ES un līdzīgi domājošiem partneriem ir jāpiemēro ievērojami efektīvāki militārie, ekonomiskie, politiskie un diplomātiskie centieni un pasākumi, lai piespiestu Krieviju izbeigt savu agresijas karu, šo procesu sākot ar ilgstoša pamiera nodibināšanu. EP arī mudina konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un tos izmantot Ukrainas atbalstam. Deputāti norāda, ka esot pieejami dažādi juridiski ceļi, kā to panākt, un ka nerīkošanās ir neattaisnojama Eiropas valdību kļūda.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
