Strasbūrā notikušajā plenārsesijā 10. jūlijā Eiropas Parlamentā (EP) ar 175 balsīm par, 360 balsīm pret un 18 deputātiem atturoties, atklātā balsojumā noraidīja priekšlikumu izteikt neuzticību Eiropas Komisijai (EK).

Reklāma

Neuzticības izteikšanas priekšlikums balsojumam bijis virzīts saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Tiesas šogad maijā publicēto lēmumu, ar kuru atcelts EK lēmums atteikt "New York Times" žurnālistei piekļuvi teksta īsziņām, sarakstoties EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un Covid-19 vakcīnu ražotāja "Pfizer" izpilddirektoram.

Lai priekšlikumu pieņemtu, to balsojumā vajadzēja atbalstīt divām trešdaļām deputātu. Saskaņā ar EP reglamentu priekšlikumu izteikt neuzticību komisijai var iesniegt viena desmitā daļa parlamenta deputātu, tas ir, vismaz 72 deputāti.

Balsojums lielā mērā bijis simbolisks, jo lielākā daļa frakciju neatbalstīja neuzticības izteikšanu. Tomēr tas liecinot par pieaugošo neapmierinātību Briselē. Ja neuzticība būtu izteikta, visam EK sastāvam, arī Leienai, būtu jāatkāpjas no amata. Konkrēti šā balsojuma rosinātājs bijis rumāņu labējais EP deputāts George Piperja, kurš EK vadītājai Leienai pārmetis arī EK iejaukšanos Rumānijas prezidenta vēlēšanās, kurās līdzšinējais Bukarestes mērs Nikušors Dans uzvarēja galēji labējo kandidātu Džordži Simionu.

EP pilnvaras un ietekme kopš tā dibināšanas ir ievērojami attīstījušās. Sākotnēji 1952. gadā izveidota kā Kopējā asambleja – konsultatīva institūcija, kas sastāv no ES dalībvalstu parlamentu delegācijām. Par tieši ievēlētu institūciju ar budžeta un likumdošanas pilnvarām EP kļuva 1979. gadā. Viens no EP galvenajiem uzdevumiem ir ES izpildvaras – EK – pārbaude. Parlaments var izmantot virkni instrumentu, lai sauktu pie atbildības Komisiju. Piemēram, balsojot par tās kolektīvu atlaišanu. Saskaņā ar ES līgumiem komisija ir atbildīga parlamenta priekšā kā iestāde un tai ir jāatkāpjas, ja parlaments pieņem neuzticības priekšlikumu. Parlamenta tiesības atlaist komisiju kuluāros uzskata par EP "kodolieroču iespēju". Tās nekad nav tikušas īstenotas, jo nekad nav sasniegts nepieciešamais balsu vairākums. Taču tās rada reālu politisku spiedienu. Piemēram, 1999. gadā vienkārši neuzticības izteikšanas draudi noveda pie visas Santera vadītās komisijas atkāpšanās.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.

Foto: Publicitātes

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu