Arnis Škapars: Stipru ģimenes uzņēmumu potenciāls Latvijas ekonomikā

Ģimenes uzņēmumiem – sen dibinātiem, kurus vada dzimtas pēcteči, vai samērā jauniem, kuri tiek saglabāti vienas ģimenes kontrolē – ir kāda biznesā nozīmīga priekšrocība.

Tā ir savu vērtību apzināšanās un turēšanās pie šīm vērtībām. Bieži vien tās ir laika gaitā dabiski izveidojušās vērtību sistēmas, tāpēc biznesa vadība skaidri zina, kā uzņēmums uzvedas ikdienā, par ko iestājas un pret ko cīnās. Vērtības ļauj piesaistīt līdzīgi domājošus cilvēkus, tās kalpo kā orientieri krīzēs un palīdz attīstīties. Viens no Latvijas ekonomikas izaicinājumiem ir spēcīgu, lielu uzņēmumu trūkums, un ģimeņu ietvaros attīstīti biznesi varētu dot savu pienesumu, ja tiktu prasmīgi pārvaldīti un tālredzīgi attīstīti.

Baltijas valstīs aptuveni 40% uzņēmumu uzskatāmi par ģimenes uzņēmumiem, liecina "Baltijas ģimenes uzņēmumu institūta" dati (pētījuma izlase – aptuveni 20 tūkstoši Baltijas uzņēmumu, kuru apgrozījums pārsniedz divus miljonus eiro). Institūts ir identificējis ap 700 uzņēmumu, kuros jau otrā paaudze ir pārstāvēta biznesa īpašumtiesībās vai strādā valdes līmenī. Baltijā lielākā ģimenes biznesa apgrozījums ir teju divi miljardi eiro, bet vidējais ģimenes biznesa apgrozījums mūsu reģionā ir nepilni četri miljoni eiro gadā.

Minētie 40% lielā mērā sakrīt ar Latvijas Uzņēmumu reģistra datiem par īpašnieku struktūras pārmaiņām uzņēmumos pēdējo 20 gadu laikā. Latvijā ir pieejami dati par pārmaiņām īpašnieku struktūrā aptuveni 15 tūkstošos uzņēmumu (uzņēmumi, kas ir pēdējos gados aktīvi un ir dibināti pirms 2001. gada). Aptuveni 45% uzņēmumu agrākajiem īpašniekiem daļas tajos vairs nepieder. 41% uzņēmumu (aptuveni 6200) dibinātājiem aizvien vēl pieder 100% daļu, tātad šos varētu uzskatīt par ģimenes uzņēmumiem. Tiem varētu pieskaitīt vēl nepilnu tūkstoti uzņēmumu (aptuveni 6% no visiem), kuros dibinātājiem pieder vairāk nekā 50% daļu. Pārējos gadījumos uzņēmumu dibinātājiem pieder mazāk nekā 50% daļu.

Visā pasaulē ģimeņu vadīti uzņēmumi ir liels un ietekmīgs spēks ekonomikā – 2025. gada "EY" un Sanktgallenes Universitātes indeksā pārstāvēto 500 pasaules lielāko ģimenes uzņēmumu ieņēmumi, salīdzinot ar valstu iekšzemes kopproduktu (IKP), šos ģimenes uzņēmumus kopumā ierindotu kā trešo lielāko ekonomiku pasaulē uzreiz aiz ASV un Ķīnas.

Kā lielākos milžus te var minēt "Walmart" (apgrozījums pārsniedz 648 miljardus dolāru), "Volkswagen Group" (356 miljardi dolāru) un "Schwarz Group" (179 miljardi dolāru).

21. gadsimta otrā desmitgade ir laiks, kad neatkarīgās Latvijas uzņēmējdarbībā pirmo reizi notiek paaudžu maiņa. 90. gados izveidoto uzņēmumu dibinātājiem tagad ir ap 60, daļa no tiem savus uzņēmumus ir pārdevuši, daži turpina strādāt, citi biznesā it iesaistījuši savus bērnus. Tiesa, uzņēmēju bērni nereti izvēlas citu ceļu, redzot to, cik smaga mēdz būt vecāku – uzņēmēju – ikdiena. Ja nu jaunākā paaudze savai karjerai tomēr nav noskatījusi kaut ko ar biznesu nesaistītu, šī ir lieliska iespēja nodot tālāk tās vērtības, kas ir liktas konkrētā uzņēmuma pamatā un kuras tagad var turpināt nākamie vadītāji. Ja bērni vēlas pārņemt biznesa vadības grožus un tiem ir izglītība, kas ļauj būt vadītājiem, biznesa īpašniekam ir laikus jādomā par to, kā šī pāreja praktiski notiks.

Trīs galvenie posmi biznesa pārejā no viena vadītāja pie nākamā ir attīstības stratēģijas definēšana (saprotot, vai biznesu varēs turpināt kāds no ģimenes, vai pareizāk tomēr būtu piesaistīt investoru, profesionālu vadības komandu no malas); vienošanās par turpmāko attīstību un biznesa vadības modeli ģimenes ietvaros (ja bizness paliek ģimenes atbildībā, laikus jāvienojas par iespējamo lomu sadalījumu nākotnē, parasti šādu vienošanos fiksē t. s. "ģimenes statūtos"); nākamā vadītāja sagatavošana (izglītība, prakse nozares uzņēmumos), kā arī kompensācijas mehānisms pārējiem ģimenes locekļiem, šos jautājumus tiesiski nostiprinot.

Neatkarīgi no pārvaldības modeļa, paaudžu maiņa biznesa vadībā prasa laiku. Ja izlemts piesaistīt investoru vai piesaistīt kapitālu biržā, uzņēmums tam ir jāsagatavo, un šāda gatavošanās nav paveicama dažu mēnešu laikā. Ir jāpārdomā biznesa finansēšanas jautājumi, jāpievērš uzmanība, piemēram, saistību slogam, lai bilance nav tā "apgrūtināta", ka investora ienākšana būtu apgrūtināta. Savukārt, ja bizness paliks ģimenes kontrolē, bet mainīsies vadības komanda, ir jāapmāca jaunais vadītājs, jāvienojas par pārvaldības formu un citiem jautājumiem, kas arī ir gana laikietilpīgs process. Ne velti mūsu bankas kolēģiem Ziemeļvalstīs kā atsevišķs finansēšanas un konsultāciju pakalpojums ir attīstīts tieši ģimenes biznesa jomā, jo šādu uzņēmumu bāze ir visai liela. Ņemot vērā ģimenes uzņēmumu apjomu, Latvijā aktualizējas biznesa vadības pārejas jautājumi, un ir svarīgi šo paaudžu maiņas laiku izmantot tā, lai Latvijas bizness kļūtu globālāks un ambiciozāks.