18.1 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā nedēļā izsludināja vērienīgus pārkārtojumus valdībā, ko apskatnieki saista gan ar mēģinājumiem konsolidēt varu, kā arī ar centieniem vairot sabiedrības uzticēšanos.
Pārbīžu rezultātā līdzšinējā pirmā vicepremjere un ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko kļuvusi par valdības vadītāju, bet līdzšinējam premjeram Denisam Šmihaļam, kurš valdības vadītāja amatā bijis visilgāko laiku Ukrainas vēsturē, uzticēta Aizsardzības ministrijas vadīšana. Kopumā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma tik plašas izmaiņas Ukrainas valdībā nav notikušas.
Jaunu seju nav daudz
Ukrainas Augstākā Rada Šmihaļa valdības demisiju pieņēma 16. jūlijā, bet dienu vēlāk apstiprināja Sviridenko valdību, par kuru nobalsoja 262 no 450 parlamenta deputātiem. Pārmaiņas tomēr nav skārušas visas jomas – deviņi no 16 ministriem ir palikuši amatos, tostarp ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, finanšu ministrs Serhijs Marčenko un iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Vēl vairāki tika pārcelti citos posteņos, tostarp Sviridenko. Pārkārtojumu ietvaros vairākas ministrijas ir apvienotas. Tā, piemēram, Aizsardzības ministrija apvienota ar Stratēģisko industriju ministriju, bet Ekonomikas ministrija apvienota ar Lauksaimniecības ministriju un Vides ministriju. Jaunajā kabinetā ir tikai trīs jaunas sejas, secina laikraksts "The Kyiv Independent".
Jāpiebilst, ka valdībā vieta nav atradusies līdzšinējam aizsardzības ministram Rustemam Umerovam, kurš ir iecelts par Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru.
Umerova iecelšana aizsardzības ministra amatā pirms diviem gadiem raisīja cerības par spējīgāku un caurskatāmāku ministrijas vadību pēc iepriekš piedzīvotajiem korupcijas skandāliem, tomēr daudz pārmetumu par neizdarībām aizsardzības nozarē šajā laikā saņēmis arī Umerovs. Sākotnēji bija izskanējusi informācija, ka viņš varētu kļūt par Ukrainas jauno vēstnieku ASV, tomēr šāds notikumu scenārijs nav piepildījies. Uz Ukrainas galvenā diplomāta amatu Vašingtonā ir izvirzīta Olha Stefaņišina, kas iepriekšējā valdībā bija vicepremjere Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos. Kamēr Vašingtona Stefaņišinu vēl nav apstiprinājusi, viņa iecelta par prezidenta īpašo pilnvaroto sadarbības attīstībai ar ASV. Šim jautājumam pievērsta īpaša uzmanība, ņemot vērā to, ka pašreizējā vēstniece Oksana Markarova pērn saniknoja republikāņus, pirms ASV prezidenta vēlēšanām organizējot Zelenska vizīti bruņojuma ražotnē Pensilvānijā, kur klāt bija demokrātu politiķi, bet republikāņi nebija uzaicināti. "Attiecībās ar ASV vēstnieka nomaiņa ir pati svarīgākā lieta," raidorganizācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" norādīja ASV Sandjego Valsts universitātes politikas profesors Mihails Aleksejevs, piebilstot, ka Markarova Savienotajās Valstīs tika saistīta ar Zelenska vizītes organizēšanu.
Sviridenko uznāciens
Trīsdesmit deviņus gadus vecās Sviridenko nonākšana premjera amatā netiek uzskatīta par pārsteigumu. Viņa 2018. gadā vadīja Čerņihivas reģiona administrāciju, pēc tam kāpa pa karjeras kāpnēm Ekonomikas ministrijā, bet tad kļuva par prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka vietnieci. Kopš 2021. gada Sviridenko bija Ukrainas pirmā vicepremjere un ekonomikas ministre. Pēdējo mēnešu laikā Sviridenko darbība bija ļoti pamanāma – viņa vadīja sarunas ar ASV par kopīgu Ukrainas dabas resursu izmantošanu. Sākotnējais Vašingtonas piedāvājums Kijivu neapmierināja, un Sviridenko vadībā Ukrainas delegācijai izdevās to uzlabot, bet vienošanās galīgā versija tika parakstīta aprīlī. Apskatnieki uzsver, ka Sviridenko pieredze, kā arī ciešās saites ar prezidenta biroju sekmēja viņas nonākšanu valdības vadītājas amatā, kuru pirms viņas ieņēmusi tikai viena sieviete – Jūlija Timošenko.
Sviridenko ir "vajadzīgā pieredze, ilgu laiku strādājot valdībā un pārraugot nozīmīgu jomu – ekonomiskās attiecības ar Savienotajām Valstīm",
intervijā "The Kyiv Independent" norādīja ukraiņu politikas komentētājs Ihors Reiterovičs, piebilstot, ka Sviridenko valdības vadītāja amatam tika gatavota un "bija praktiski vienīgais reālais kandidāts".
Izmaiņas komandas ietvaros
Daudz jautājumu uzdots par Zelenska motivāciju, rosinot plašas personāla izmaiņas. Tiekoties ar žurnālistiem, Ukrainas prezidents jūnijā esot paudis nepieciešamību pēc "jaunas enerģijas". Jūlijā viņš norādīja, ka gaidāmajai jaunajai valdībai būtu jākoncentrē uzmanība uz Ukrainas ekonomikas stiprināšanu un pašmāju bruņojuma ražošanas kāpināšanu. Ukrainas apskatnieki un likumdevēji uzskata, ka kara laikā, kad vēlēšanu rīkošanu liedz valsts konstitūcija, ar šādu pārbīžu palīdzību var nodrošināt vismaz kaut kādas pārmaiņas valsts varā. Augstākās Radas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko, kurš pārstāv Zelenska partiju "Tautas kalps", izteicies, ka nepieciešams "atjaunināt politisko dzīvi". Tāpat deputātu vidū esot bijusi neapmierinātība ar noteiktiem ministriem, kā arī jūtams vispārējs "nogurums", norādīja deputāts. Opozīcijas pārstāvji savukārt pauž uzskatu, ka nopietnu izmaiņu valdībā nemaz nav. "Patiesībā valdībā personāla izmaiņas nav notikušas," pirms 17. jūlijā notikušā balsojuma par valdības apstiprināšanu paziņoja Augstākās Radas deputāts Jaroslavs Jurčišins no partijas "Holos". Līdzīgu viedokli pauduši arī Ukrainas politikas eksperti. "Šmihaļa pārcelšana citā amatā valdībā ir domāta, lai parādītu, ka iekšēja konflikta nav. Notiek tikai personāla izmaiņas komandas ietvaros," raidorganizācijai "Deutsche Welle" norādīja Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālās universitātes politikas pētnieks Petro Oleščuks. "Mums jāsaprot, ka politiskā situācija nav mainījusies it nemaz. Mūsu kabinets nefunkcionē kā neatkarīgs politisks spēlētājs. Tā ir tehniska iestāde. Galveno politiku veido prezidents un viņa birojs," intervijā "The Kyiv Independent" uzsvēra Kijivas Mohilas akadēmijas politikas profesors Oleksijs Harans.
Saistībā ar personāla pārbīdēm Zelenskis izpelnījies pārmetumus gan par valdības atlaišanas iespējamu neatbilstību likumam kara laikā, gan arī par jaunā valdības vadītāja izraudzīšanās kārtības ignorēšanu. Jaunā premjera kandidatūru vispirms vajadzējis virzīt koalīcijai un parlamentam, nevis prezidentam. Zelenskis tomēr izlēmis pats izvirzīt Sviridenko kandidatūru, ko daļa apskatnieku saista ar mēģinājumu konsolidēt prezidenta varu. Jāpiebilst, ka Zelenska partijai "Tautas kalps" pašlaik parlamentā ir vairākums.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
