11.2 °C
Šogad marta vidū izveidotā biedrība "Tiesiskums.lv" ar vērienīgu informatīvu kampaņu aicina sadarboties pensionārus un citus interesentus, solot viņiem tiesas ceļā palīdzēt tikt pie 2000 eiro, kas biedrības ieskatā ir nepamatoti iekasētā elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu summa par laika posmu no 2005. līdz 2023. gadam.
Biedrība pat parakstījusi sadarbības līgumu ar Latvijas Pensionāru federāciju. Pensionāriem tiek solīts atgūt ienākumus gandrīz pusgada pensijas apmērā, šim mērķim tikai jāpievienojas prasībai, parakstot sadarbības līgumu portālā "Tiesiskums.lv.". Tomēr – cik reālistiski ir šie nodomi?
Kas tā par naudu?
"Tiesiskums.lv" iecere iesniegt tiesā kolektīvo prasību pret valsti par OIK maksājumu atgūšanu Latvijā ir pirmais mēģinājums šādu prasību izveidot, jo grozījumi likumdošanā, kas paver ceļu kolektīvo prasību iesniegšanai, tika veikti vien 2023. gada nogalē.
Atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem, Madars Dauškāns "Tiesiskums.lv" vārdā vēsta, ka biedrība centīšoties apkopot pēc iespējas lielāku OIK atprasītāju skaitu. Lai mudinātu cilvēkus iesaistīties, biedrība rīko arī īpašas tikšanās ar iedzīvotājiem. Pirmajās sanāksmēs interese bijusi liela, piemēram, Liepājā cilvēkiem pat neesot pieticis vietu zālē. Savukārt 2000 eiro lielā summa katram iedzīvotājam radusies no ļoti aptuvena aprēķina, ka OIK shēmas ietvaros katrs elektroenerģijas lietotājs 18 gadus jeb 216 mēnešus katru mēnesi rēķinos papildus maksājis 10 eiro.
Par pārstāvēšanu tiesā biedrība vēlas saņemt atlīdzību 20% apmērā no prasījuma summas, tā minēts piedāvātajos līgumos. Pensionāri no šīs maksas gan būšot atbrīvoti. 20% Latvijas apstākļos samērā liela atlīdzība – Latvijas Civillikums pieļauj samaksu 5% apmērā no prasības summas, ja vien puses nav vienojušās citādi, savukārt advokāts Aldis Gobzems, pārstāvot cietušos sabrukušās "Maxima" lietā, centās panākt 30% lielu atlīdzību no prasības summas.
"Mēs apzināti esam izvēlējušies tādu juridiskās sadarbības modeli – cesijas līgumu –, kurā līguma slēdzējiem nav jāmaksā nekas avansā, un biedrība atlīdzību saņems tikai no faktiski atgūtajiem naudas līdzekļiem," skaidro M. Dauškāns.
Cik pamatota ir prasība?
"Tiesiskums.lv" uzskatot, ka OIK maksājumi no 2005. līdz 2023. gadam iekasēti nelikumīgi, atsaucas uz Eiropas Komisijas (EK) 2017. gada 24. aprīļa lēmumu, ar kuru, kā vēsta biedrība, "2005. gadā ieviestā OIK shēma" esot tikusi "atzīta par prettiesisku".
Tāpēc, pēc biedrības domām, par šiem zaudējumiem būtu jāatbild valstij.
Biedrības pārliecība par procesa veiksmīgumu balstās uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas konstatēto OIK sistēmas prettiesiskumu un Eiropas Komisijas konstatēto, ka Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktu, kas nosaka, ka visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi komisijai laikus.
Ar EK 2017. gada 24. aprīļa lēmumu ikviens var iepazīties EK oficiālajā interneta vietnē, un te nu rodas augsne šaubām par iecerētās kolektīvās prasības pamatotību (vismaz sludinātajā apjomā). Proti, lai arī lēmumā ir minēts, ka, īstenojot atbalsta pasākumu kopš 2007. gada, (..) Latvija nav izpildījusi LESD 108. panta 3. punkta prasības (66.), tālāk norādīts arī, ka šis lēmums attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts no 2007. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim (69.). Kā noprotams, pret OIK iekasēšanu vēlākā periodā EK pretenziju nav bijis: "Dažas stacijas, kas ir saņēmušas derīgu licenci līdz 2012. gada 31. decembrim, vēl nav sākušas darbību. Komisija uzskata, ka atbalsts šādām stacijām jau ir likumīgi piešķirts." Un visbeidzot EK lēmuma secinājumu daļa: "Komisija pauž nožēlu par to, ka Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Tomēr tā ir nolēmusi, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, necelt iebildumus pret atbalstu, pamatojoties uz to, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu." Tātad EK, izpētot kopējo OIK sistēmu tālajā 2017. gadā, ir nolēmusi tādējādi nekādas iebildes necelt.
Tikmēr "Tiesiskums.lv", bruņojies ar Civillikuma 1435. pantu, cer panākt tiesā atzinumu, ka OIK ir bijis nelikumīgs jau no pirmās atbalsta sistēmas darbības dienas.
Tomēr, ja neizdosies pierādīt, ka OIK iekasēts nelikumīgi, tad prasība tiesā izčākstēs kā pērnais sniegs pavasara saulē.
Vērtē skeptiski
"Priecājos, ka Latvijā tiek veidota pirmā patērētāju kolektīvā prasība, šajā ziņā to ļoti atbalstu. Par tiesisko pamatu komentēt īsti negribu. Man šķiet, ka Latvijas tiesas lēmumu par labu prasības iesniedzējiem nebūs gatavas pieņemt, domāju, ka jau no paša sākuma tiek plānota iešana uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu pēc tam, kad būs izietas visas tiesu instances Latvijā. Katrā ziņā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumu uzvarai Latvijas tiesās nepietiks. Domāju, ka ideja par iešanu uz Cilvēktiesību tiesu balstās uz kādu pavecu tiesas spriedumu Eiropā par līdzīgu situāciju, taču, manuprāt, tas nav tieši piemērojams Latvijas OIK gadījumam. Nevaru prognozēt rezultātu, jo Eiropas tiesu prakse šajā jautājumā nav viennozīmīga, šī būs grūta lieta," "Latvijas Avīzei" atzina advokāts Jānis Loze. Cits advokāts, kurš nevēlējās sava vārda pieminēšanu, arī apsveica pirmo patērētāju kolektīvo prasību, taču pauda bažas par to, ka apmēram četras piektdaļas no advokātiem, kas apvienojušies biedrībā "Tiesiskums.lv", ir krimināltiesību advokāti, tādēļ viņam šķietot, ka biedrības pašreizējais juridiskais potenciāls un pieredze var izrādīties nepietiekami tik smagai un sarežģītai civilprasībai. Arī viņš prognozēja ilgu tiesāšanos. VAS "Latvenergo", pret kuru lielā mērā būs vērsta prasība, no jebkādiem komentāriem pirms tam, kad būs iesniegta un apskatīta konkrēta prasība tiesā, atteicās.
Tātad, atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu, cik lielas ir izredzes pensionāriem un visiem pārējiem iedzīvotājiem, kas pievienosies prasībai, attiesāt no valsts 2000 eiro? Divus tūkstošus atgūt noteikti neizdosies tādēļ, ka šī summa ir ļoti teorētiski aprēķināta. Visbeidzot – jebkādu maksājumu atgūšana būs atkarīga no tā, vai izdosies panākt, ka OIK atzīst par nelikumīgu no tā ieviešanas brīža, nevis kāda vēlāka laikā un vai vispār OIK sistēma tiks atzīts par nelikumīgu, par to pastāv pamatotas šaubas. Turklāt jārēķinās, ka dzīvu naudu prasītāji ieraudzīs tikai tad, ja nodzīvos līdz tiesas prāvas beigām, jo tiesāšanās solās būt īpaši ilga.
Kas ir OIK?
- Obligātā maksājuma komponente jeb OIK bija valsts centieni modernizēt un paplašināt atbalsta formas mazajām hidroelektrostacijām un elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kas tika ieviesti jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
- Atbalsta mērķis bija nodrošināt enerģētisko neatkarību un videi draudzīgas elektroenerģijas ražošanu.
- OIK atbalsta sistēma uzsāka darbību 2005. gadā, tās ietvaros enerģētikas nozarē ieplūda ievērojamas atbalsta summas, taču daudzus iebildumus radīja tas, ka lielākais atbalsta saņēmējs bija "Latvenergo" kā ievērojamākais elektrības ražotājs koģenerācijas režīmā, tiek uzskatīts, ka ap 80% no OIK summas saņēmis tieši šis uzņēmums.
- 2019. gadā OIK likumības izpētei tika izveidota Saeimas komisija, kas 2020. gada februārī publiskoja savu ziņojumu. Tajā bija nosauktas visas par OIK atbalsta sistēmas ieviešanu atbildīgās amatpersonas, tika izteikts aicinājums izbeigt OIK darbību, taču vienlaikus tika atzīts, ka nav pierādīts, ka kādas personas OIK sistēmu būtu mērķtiecīgi veidojušas savtīgās interesēs.
- Ar Saeimas lēmumu OIK darbība tika pārtraukta tikai 2023. gada 1. martā.
Kas ir kolektīvā prasība?
- 2023. gada 15. oktobrī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civilprocesa likumā, ar kuriem Latvijā tika ieviests jauns patērētāju tiesību aizsardzības mehānisms – patērētāju kolektīvās prasības.
- Ja preces pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ar savu rīcību ir pārkāpis patērētāju tiesības un radījis kaitējumu vairākiem patērētājiem, patērētāji var apvienot savus spēkus un kopīgi vērsties tiesā ar prasību par radītā kaitējuma atlīdzību (iesniegt patērētāju kolektīvo prasību).
- Kolektīvo prasību patērētāju vārdā tiesā iesniedz un patērētājus tiesā pārstāv kvalificēta institūcija – patērētāju tiesību aizsardzības biedrība vai cita biedrība, kuras darbības mērķos ietilpst patērētāju interešu aizsardzība un kurai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir piešķīris kvalificētas institūcijas statusu.
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā mājaslapā uztur sarakstu ar Latvijas kvalificētajām institūcijām.
Avots: PTAC.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
