Ja padodamies stresiem, mēs pieļaujam jaunas kļūdas, un situāciju tas var tikai pasliktināt.

Saspringtas situācijas šodien gadās diezgan bieži, un ļoti bieži no tām nevar izvairīties. Vai arī tās notiek pēkšņi, un mēs neesam tām gatavi. Tāpēc mums katram ir svarīgi iemācīties ieraudzīt šādas situācijas pēc iespējas laikus un būt vismaz daļēji tām gataviem.

No bioķīmijas viedokļa, krīžu situācijās asinsrites sistēmā organisms ieplūdina vairākas ķīmiskas vielas, kuras ietekmē mūsu uzvedību. Viena no tām ir adrenalīns. Šī viela liek uzvesties agresīvi, kauties, lamāties, uzbrukt vai arī kaut kur skriet. Būtisks ir jautājums – kur skriet un kāpēc? Mūsu ķermeņa reakciju vadību pārņem bioķīmiskie procesi. Dzīvnieku pasaulē, ja ir dzīvības briesmas, pielietot principu “uzbrūc vai mūc pēc iespējas ātrāk un tālāk” ir ļoti loģiski un pamatoti, bet cilvēku pasaulē tas vairs nav tik vienkārši. Mums ir jāmācās pieņemt apzinātus un pamatotus lēmumus. Spēja racionāli izvērtēt situāciju no dažādiem skatpunktiem, pārdomāt racionālus iespējamos risinājumus stresa iespaidā mazinās. Ja padodamies stresiem, mēs pieļaujam jaunas kļūdas, un situāciju tas var tikai pasliktināt.

Lai pieņemtu racionālus un pareizus lēmumus, ir nepieciešams mierīgs un vēss prāts. Nomierināšanās ļauj smadzenēm atkal atgūt vadību pār ķermeni.