Augi, Māte daba, meditācijas, esot dabā, savienojoties ar to, un māksla ir vistiešākie piekļuves veidi Dievišķajam... Tas viss palīdz nosargāt dievišķo daļu mūsos, visu to labo, kas notur dzīves priecīgās vibrācijās. Un, manuprāt, tas ir pats svarīgākais šajos juku laikos – tā domā aromterapeite, augu sieva ILZE DĀTAVA. Šī saruna – par to, kā viņai tas izdodas.

Man šķiet ārkārtīgi pievilcīga kombinācija – māksliniece-augu sieva.

Jā, kas neizslēdz viens otru, bet papildina. Augi, Māte daba, meditācijas, esot dabā, savienojoties ar to, un māksla ir vistiešākie piekļuves veidi dievišķajam... Tas viss palīdz nosargāt dievišķo daļu mūsos, visu to labo, kas notur dzīves priecīgās vibrācijās. Un, manuprāt, tas ir pats svarīgākais šajos juku laikos.

Iešūpošanai – pastāsti, kā tas tevī sakombinējās?

Daba mani jau no bērnības ir piesaistījusi – skaistākie brīži bija vasaras laukos, kā jau lielākajai daļai cilvēku. Vecaistēvs bija mežzinis, vecmamma – agronome. Un tā es maza tur pa mežiem un skaistu, bagātīgu dārzu dzīvojos, savus stāstus sacerēdama.

Pēc tam bija ilgs periods, kad es vienkārši zīmēju, gleznoju, esmu Mākslas akadēmijas scenogrāfijas absolvente. Krāsu pasaule man arī bija ārkārtīgi svarīga vienu periodu. Daudzus gadus dekorēju balles, radīju citu, stāstu apvītu, skaistāku vidi, arī ar augiem – radīju atmosfēru un citu pasauli. Vadīju pasākumos arī radošās darbnīcas.

Pēc 20 gadu dekorēšanas man bija nepārvarama vajadzība iet tālāk, dziļumos. Droši vien tu saproti, par ko ir runa – ka vairs nesaista ārējā spozme, košums, glancējums (kas nenovēršami saistīts ar ballēm, prezentācijām un visādiem pasākumiem). Vajadzēja kaut kādu dziļurbumu.