Himalaju rajonā Indijā ir kāds savdabīgs augstkalnu ezers – Rūpkunda jeb dēvēts arī par Skeletu ezeru. Gan tā krasti, gan virsma galvenokārt allaž ir ledus klāta, taču vasarā, kad ledus tomēr uz neilgu brīdi izkūst, tur var ieraudzīt simtiem cilvēku skeletu. Pētnieki nespēja gūt skaidrību: kas bijuši šie cilvēki, un kādā veidā tieši šajā vietā uzradušās viņu atliekas? Un tikai pavisam nesen esot izdevies atminēt šo noslēpumu.

Pirmās versijas

Ezers izvietojies aptuveni 5000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Kad 1982. gadā šo apvidu pārveidoja par nacionālo parku “Nanda–Devi”, arī Skeletu ezers kļuva par tā sastāvdaļu. Mūsdienās uzkāpšana līdz tam ir viens no populārākajiem tūrisma maršrutiem.

Informācija par to, ka ezerā un tā apkaimē ir daudz cilvēku atlieku, zināma jau kopš 19. gadsimta, kad par to vēstīja pirmie līdz turienei nokļuvušie ceļotāji, lai gan pilnībā oficiālu apstiprinājumu tas guva tikai 1942. gadā. Nolūkā visu pārbaudīt tieši ledus kušanas periodā uz ezeru nosūtīja pieredzējušu indiešu kalnu pavadoni jeb šerpu, kurš tur saskaitīja kopumā vismaz 500 skeletu, par to pavēstot valsts vadībai. Var piebilst, ka vēl līdz pat 1947. gadam Indija bija ikdienā izlaupāma Britānijas kolonija.