Tieši pašā agresijas momentā šajos cilvēkos pārsvarā dominējot primitīva agresija, ko varot dēvēt arī par sekām, kādas kropļotā psihē spēj izraisīt mākslas ietekme.

2022. gada otrajā pusē pasauli pāršalca ziņas par virkni vandalisma aktu, kurus veikuši sevi par ekoloģisko kustību dēvējošās organizācijas “Just Stop Oil” (“Vienkārši apturiet naftu”) aktīvisti. Viens no pēdējiem viņu noziegumiem bija 14. oktobrī veiktais pastulbais uzbrukums Vinsenta van Goga gleznai “Saulespuķes”. Proti, divas jaunietes iegādājās biļetes Londonas Nacionālās galerijas apmeklēšanai, kur kādā brīdī vienkārši aplēja slavenā gleznotāja darbu ar tomātu zupu, pēc kā turpat ar superlīmi pielīmēja sevi pie sienas līdzās gleznai...

Tas nav vienīgais “Just Stop Oil” aktīvistu noziegums. 2022. gada 1. jūlijā viņi veica iepriekš izplānotu uzbrukumu vienlaikus vairākās vietās. Tiesa, tad notiekošajam piemita cits stils – aktīvisti iztika bez laistīšanās ar zupu, tikai pielīmējot sevi ar superlīmi. Mančestras mākslas galerijā viņi sevi pielīmēja pie Viljama Tērnera gleznas “Ainava ar skatu uz Temzu” (1809) rāmja, Londonas universitātes mākslas institūtā Kurto – pie kārtējās van Goga gleznas “Persika koks” (1889), bet Skotijas galvaspilsētas Glāzgovas mākslas galerijā Kelbingrouvā – pie Horācija Makaloha gleznas “Kalnos mana sirds” (1860). Vēl pēc trim nedēļām šie paši aktīvisti Itālijas pilsētas Florences galerijā Ufici veica uzbrukumu atdzimšanas laikmeta šedevram “Pavasaris” (1482), kura autors ir Sandro Botičelli.

Dažādos notikumos pielietots dažāds uzbrukumu stils, taču allaž nemainīga palikusi ekoloģijas aktīvistu deklarācija: “Kultūras iestādei ir amorāli vienkārši stāvēt un noraudzīties uz to, kā mūsu sabiedrība slīd uz kolapsu. Galerijas jāslēdz. Māksliniecisko iestāžu vadītājiem nekavējoties jāaicina valdības apturēt visus naftas un gāzes projektus.” Lūk...