Kāds cilvēks vēlējās izpestīt savu māsu, kura arī bija nonākusi trakulīgo dancotāju pulkā, un viņš ar tik neparasti lielu spēku viņu rāva pie sevis, ka atrāva viņai no ķermeņa visu roku un, ieraudzījis šo atrauto locekli savās rokās, šaušalīgi izbijās, savukārt cietusī māsa pat nesajuta sāpes, tikai turpināja neganti dancot.

No vēstures avotiem zināms, ka viduslaikos Eiropā periodiski sākās vēriena un dīvainības ziņā kāda nepieredzēta epidēmija. Šoreiz nav runa par kādām nāvējošām vai veneriskajām slimībām – vienkārši desmitiem tūkstoši cilvēku dažādās valstīs pēkšņi kļuva vārda vistiešākajā nozīmē neglābjami apmāti. Ar ko?

Simtiem vīriešu un sieviešu lec bez mitas

Piemēram, Limburgas hronika vēstījusi par to, ka 1374. gadā Reinas un Mozeles apkaimē cilvēki pēkšņi sākuši nevaldāmi un neapturami... dancot. Bez miega, bez ēšanas un vispār jebkādas atpūtas ļaudis pāros nemitīgi dejoja, turpinot to vairākas diennaktis pēc kārtas. Pēc kāda laika viņi spēku izsīkumā nokrita zemē, taču jau drīz, mazliet atjēgušies, viņi juta, ka dejošanas kaisle viņus vēl nav pametusi. Tad viņi “sāka skriet no vienas baznīcas uz nākamo, no vienas pilsētas uz citu, visviet lūdzoties žēlastību, un tad arī atklājās, ka viss notiekošais ir nelietīgs ķecerisms, kas iecerēts izteiktas iedzīvošanās nolūkā, kā arī tāpēc, lai vīrieši un sievietes varētu masveidā nodoties izvirtībai”. Nav grūti iedomāties, ka asiņainās kristiešu baznīcas inkvizīcijas zvērīgās plosīšanās laikā tas ne ar ko labu nevarēja beigties.