Amsterdamas Biznesa un ekonomikas skola ir aplēsusi, ka jau 2027. gadā mākslīgā intelekta sistēmas patērēs tikpat daudz enerģijas, cik patērē viena no Eiropas Savienības industriāli attīstītākajām valstīm – Nīderlande.

Kamēr vieni cildina mākslīgo intelektu kā vienu no spēkiem, kas pilnībā mainīs cilvēces ekonomisko, sociālo, zinātnisko un vēl visādas citas uzvedības, bet citi spriež par to, cik lielā mērā mūsu bailes no mākslīgā intelekta kundzības ir noteikusi 1984. gada filma "Terminators" ar Arnoldu Švarcenegeru savā spožākajā lomā, kas apraksta mākslīgā intelekta vadītu robotu karu pret cilvēci, tikmēr mākslīgā intelekta ietekmei uz cilvēces attīstību ir parādījies cits ierobežotājs – tā cena. 

Šī gada maijā viens no pasaules vērtīgākajiem uzņēmumiem "Microsoft" publiskoja savu gada pārskatu. Kopumā tajā nekādu atklāsmju un šokējošu faktu nebija, izņemot vienu – uzņēmuma oglekļa dioksīda izmeši kopš 2020. gada bija palielinājušies par 30%. Kādi oglekļa izmeši vispār var būt uzņēmumam, kura darbinieki sēž pie galdiem un visu darba dienu blenž datoru ekrānos, un kā tie var tik relatīvi strauji palielināties? Atbilde slēpjas divos vārdos – mākslīgais intelekts. "Microsoft" ir pamatīgi ieguldījusies mākslīgā intelekta attīstībā, un tas ir radījis krasu oglekļa izmešu palielinājumu, jo mākslīgais intelekts patērē milzumu enerģijas.