Partly cloudy 13.4 °C
C. 25.09
Rauls, Rodrigo
SEKO MUMS
Reklāma
Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa uzskata, ka viens no Stambulas konvencijas efektiem ir tas, ka policija var rīkoties daudz ātrāk, lai nošķirtu varmāku no cilvēkiem, kurus viņš apdraud.
Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa uzskata, ka viens no Stambulas konvencijas efektiem ir tas, ka policija var rīkoties daudz ātrāk, lai nošķirtu varmāku no cilvēkiem, kurus viņš apdraud.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Latvijas Avīze" turpina rakstu sēriju rubrikā "Kas notika pēc tam", analizējot, kā attīstījušies procesi pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas, par ko šķēpi tika lauzti gadiem.

Reklāma

Laikraksta 19. un 23. septembra numuros skaidrojām, kā situāciju vērtē nevalstiskās organizācijas "Marta" vadītāja un kā darbojas jaunais drošības līdzeklis – elektroniskās uzraudzības ierīces varmāku kontrolēšanai. Šajā numurā tematu turpinām.

Nereti tiesa, pieņemot lēmumu par cietušā pagaidu aizsardzību, uzliek par pienākumu varmākam apmeklēt kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Tos visā valstī nodrošina mācību centrs "MKB", kuru vada psiholoģijas maģistre Sandra Freimane. Kopš vardarbība un tās apkarošana ir celta gaismā gan diskusijās pirms Stambulas konvencijas parakstīšanas, gan arī pirms tās ratificēšanas, centram darba kļūstot arvien vairāk, jo sabiedrība vairs neklusē par vardarbīgiem gadījumiem ģimenēs un ārpus tām. Ļoti pieaugusi arī sociālo dienestu iesaiste šīs problēmas risināšanā, jo tagad valsts apmaksātā palīdzība tiek sniegta ne tikai cietušajiem, bet arī cietsirdīgajiem ģimenes locekļiem.

Speciālisti lielākajās pilsētās

Visā Latvijā strādā ap 80 mācību centra "MKB" speciālistu, gan psihologi, gan sociālie darbinieki, kuri ir īpaši apmācīti darbam ar vardarbības veicējiem un spēj vadīt viņu rehabilitācijas procesu. S. Freimane: "Speciālistiem ir savas prakses vietas katrā no lielākajām Latvijas pilsētām. Mācību centrs administrē, lai rehabilitācija tiktu nodrošināta tuvāk klienta dzīvesvietai. Vidēji mēnesī tiesas uz mūsu centru novirza 50–60 klientus, gadā tie ir vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Viņiem ir jāpiesakās pašiem, un arvien mazāka daļa ir tādu, kas to neizdara.

Kurss vardarbīgas uzvedības mazināšanai sastāv no 16 nodarbībām, kuras var ilgt līdz pat diviem mēnešiem. Mūsu psihologi stāsta, ka pirmajā un otrajā tikšanās reizē jūtama liela pretestība, saruna nereti sākas ar rupju lamāšanos. 

Rīgā mēs pārsvarā tiekamies ar krievu tautības publiku un mums pakalpojumi ir jānodrošina krievu valodā, ja mēs gribam viņiem iedot to sapratni par cilvēcīgu uzvedību. 

Mēs varam nepiekrist un runāt ar viņiem valsts valodā, bet no tā nebūs nekādas jēgas, jo mēs priekšā izraksim vēl lielāku grāvi. Esmu gandarīta, ka centrā ir daži vīrieši psihologi, kuri strādā ar grūti audzināmajiem. Jāteic, ka visi speciālisti ir profesionāli apmācīti un šo sešpadsmit nodarbību laikā tomēr spēj panākt to, ka cilvēks viņos ieklausās, pieņem daļu no dzirdētā sev par labu."

Visdažādākie cilvēki

Mācību centra "MKB" vadītāja pastāstīja, ka esot bijuši tādi gadījumi, kad cilvēks panākot, ka viņam tiesas lēmums tiek atcelts un viņš varētu neturpināt uzsākto kursu. Tomēr šie cilvēki zvanot un interesējoties, vai varot programmu pabeigt līdz galam. Tas tiekot atļauts. Sandrai Freimanei esot zvanījuši daudzi klienti un pateikušies par šo iespēju, jo savā dzīvē sapratuši daudzas lietas, kuras līdz šim neapzinājās. Esot arī tādi klienti, kuri pēc kursa pabeigšanas turpinot tikties ar speciālistiem individuāli un apmaksājot nodarbības no saviem līdzekļiem. Lai dziļi un prātīgi analizētu savu uzvedību un rīcību, savas emocijas, esot nepieciešams ilgāks laiks.

"Cilvēku spektrs, kas pie mums ierodas ar tiesas lēmumu, ir ļoti plašs. Sākot no ļoti neizglītotiem cilvēkiem, kuri pat neprot iesniegumu uzrakstīt un nāk no ļoti degradētas vides, līdz augsti izglītotām personām – advokātiem, uzņēmējiem, militāristiem un citiem, kuriem vardarbība nereti plaukst tad, kad notiek šķiršanās process. Mūsu speciālistiem ir jāspēj strādāt gan ar to vienkāršo cilvēku, kuram var būt garīga rakstura traucējumi, gan arī ļoti izglītotām personām.

Reklāma
Reklāma

Visgrūtāk ir motivēt varmāku, kurš varbūt ir vienīgais pelnītājs, piemēram, mežā zāģējot kokus. Piektdienas vakarā piedzeras, atnāk mājās un ālējas, izdara pāri sievai un bērniem. Viņam nevajag nekādu psihologu un kursus. Vienīgā iespēja, kā viņu dabūt šurp, ir tad, ja sieva vēršas tiesā un prasa pagaidu aizsardzību. Bet sieva paziņo, ka viņa uz tiesu neiešot, jo tad vīrs viņu nositīšot. Viņš taču esot labs tēvs, kad nedzer, jo nopelna ģimenei naudu. Tas ir apburtais loks. Katrs gadījums ir ļoti atšķirīgs – it kā ir viena problēma, bet tā ir ļoti niansēta."

Tiesnese: Vajadzētu pretvardarbības likumu

Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa, kura ir izskatījusi ne mazums pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī rosinājusi izmaiņas procesuālajā regulējumā, uzskata, ka normatīvo aktu grozījumi ir pilnveidoti un sabiedrība arvien vairāk izprotot, kas ir vardarbība, un nebaidās par to runāt. Pienākums vardarbīgai personai iziet sociālās rehabilitācijas kursu vardarbības mazināšanai tika noteikts Civilprocesa likumā. 

"Varmākas mainās ļoti lēnām, bet šādi kursi iedod vismaz pamatzināšanas, vismaz kaut kādu izpratni," 

secina I. Celmiņa.

Tiesnese uzskata, ka viens no Stambulas konvencijas efektiem ir tas, ka policija var rīkoties daudz ātrāk, lai nošķirtu varmāku no cilvēkiem, kurus viņš apdraud. Ja policija konstatē, ka pastāv apdraudējuma risks, tā pieņem lēmumu par nošķiršanu, un vardarbīgajai personai nekavējoties ir jāatstāj dzīvesvieta. Policijai ir tiesības šo pieteikumu pašai aizsūtīt uz tiesu, vairs nevajagot cietušā piekrišanu, kā tas bija iepriekš.

Ilze Celmiņa uzsvēra, ka vardarbība ir kontroles veids, un visi aizsardzības līdzekļi ir vērsti uz to, lai varmāka zaudētu kontroli pār cietušo. Tiesa skatās, kurš aizsardzības līdzeklis konkrētajā gadījumā ir vispiemērotākais. "Pieteicējs parakstās, ka sniegtās ziņas ir patiesas un ka viņš apzinās, ja tās būs nepatiesas, par to draud kriminālatbildība. Pieteikums ir pierādījums. Tas ir pamatīgs pagrieziens civilprocesā, jo šis palīgā sauciens ir balstīts tikai uz pieteikumu. Taču otra puse, saņemot pret sevi vērstu tiesas lēmumu, uzreiz var lūgt to atcelt. Bet tad gan ar lieciniekiem jāpierāda, ka nav apdraudējuma, ka pieteicēja apgalvojumi ir nepatiesi.

Cietušajiem ir atrasts draudzīgāks risinājums arī tajā ziņā, ka tagad pieteikumu var iesniegt tiesā, kura atrodas tuvāk dzīvesvietai. Agrāk to varēja darīt tikai pēc nodarījuma vietas," skaidro tiesnese.

Saeima 2024. gadā grozīja Krimināllikumu, nosakot, ka par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru varmāka ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto, bijušo laulāto, ja ar to minētajai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību. Iepriekš sods bija daudz mīkstāks, proti, sabiedriskie darbi vai naudas sods.

Tiesnese Celmiņa uzskata, ka valstī būtu nepieciešams pretvardarbības likums, kurā visas tiesību normas, kas attiecas uz vardarbību, būtu koncentrētas vienuviet. Jau iepriekš bijis nodoms to izstrādāt, taču pietrūcis politiskās gribas.

Miljons eiro gadā

Valsts finansējums vardarbības veicēju sociālajai rehabilitācijai un preventīvam darbam, lai nenotiktu atkārtoti noziedzīgi nodarījumi:

  • 2024. gadā – 1 044 174 eiro (t. sk. speciālistu apmācībai 11 182 eiro);
  • 2025. gadā – 1 002 300 (t. sk. speciālistu apmācībām 12 300,00 eiro); faktiskā izpilde līdz septembrim 761 314 eiro (par speciālistu apmācībām atskaite ir jāiesniedz līdz 15. oktobrim).

Dati: Labklājības ministrija.

Ja nevari savaldīt emocijas, zvani!

Maijā krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes" tika atklāta vardarbības prevences tālruņa līnijas "Nedari pāri, izvēlies piezvanīt!" numurs 22045225. Tas ir paredzēts tiem, kuri jūt, ka neizdodas vadīt emocijas, saskata izaicinājumus savā uzvedībā un uzskata, ka varētu veikt fizisku, emocionālu vai cita veida vardarbību. Zvanus saņem apmācīts krīžu konsultants.

Aptauja

Kā Stambulas konvencijas ratificēšana jūsuprāt ietekmējusi situāciju ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs Latvijā?

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
akcija1

AKCIJA!

Tikai tagad -35% atlaide Lasi.lv Gada abonementam ar kodu LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 EUR.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Tikai tagad -35% atlaide Lasi.lv Gada abonementam ar kodu LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 EUR.

ABONĒ ŠEIT
MĀJA ĢIMENE
Reklāma