Helikobaktērija – H. pylori, pielāgojusies dzīvei kuņģa skābajā vidē, savam saimniekam var izraisīt peptisko čūlu un atrofisko gastrītu, un pat kuņģa vēzi. Latvija pieder pie augsta riska reģioniem, kurā ar šo baktēriju inficēta vairāk nekā puse iedzīvotāju, bet kuņģa vēzi ik gadu atklāj ap 600 pacientu.

Kā atklāt, kad ārstēt

H. pylori parasti izplatās no cilvēka uz cilvēku, lielākā daļa inficējas jau bērnībā. Diemžēl pret šo infekciju vakcinēties nav iespējams. Lielākajai daļai inficēto cilvēku nav nekādu veselības traucējumu, taču ilgstoša šīs baktērijas atrašanās kuņģī var izraisīt gļotādas iekaisumu, kairinājumu un pietūkumu (gastrītu), sabojāt kuņģa un tievās zarnas iekšējo aizsargslāni, kas ļauj kuņģa skābei radīt tajā bojājumus. Var attīstīties peptiskā jeb kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, gan hronisks atrofisks gastrīts jeb kuņģa gļotādas virsējo slāņu atrofija. Tas ir priekšvēža stāvoklis, kam raksturīga plāna kuņģa gļotāda, kas ir mazāk aizsargāta pret dažādiem bojājumiem. Pierādīts, ka aptuveni 1–2% H. pylori inficēto dzīves laikā attīstās kuņģa vēzis.

"Helikobaktēriju infekcija rada gastrītu. Tas ne vienmēr ir jūtams, taču šo baktēriju klātbūtne vienmēr izraisa iekaisumu," norāda gremošanas slimību centra "Gastro" gastroenterologs, profesors Mārcis Leja. "Ja cilvēkam jau radušās kādas sūdzības, ir vērts noteikt šo baktēriju klātbūtni un pozitīva rezultāta gadījumā tās likvidēt. Pacientiem līdz 45– 50 gadu vecumam infekciju iespējams noteikt saudzīgi – ar elptesta palīdzību. Lai atbrīvotos no helikobaktērijām, nepieciešams antibiotiku kurss, pēc kura pabeigšanas jāveic izmeklējumi – elptests vai helikobaktēriju noteikšana fēcēs, lai pārliecinātos, vai ārstēšanās bijusi sekmīga."