Rudens sezona piedāvā daudz augļu, dārzeņu un, protams, sēņu, kuras, lietotas uzturā saprātīgi, var būt vērtīgs olbaltumvielu, šķiedrvielu un antioksidantu avots. Tomēr ne visas šīs dabas veltes ir piemērotas visiem, īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem ar jutīgu kuņģa un zarnu traktu un pacientiem ar hroniskām gremošanas sistēmas problēmām.
Viss labs ar mēru
"Sēnes ir grūti sagremojamas, jo tās satur hitīnu. Tas ir līdzīgs šķiedrvielām, taču organismā gandrīz netiek pārstrādāts, tādēļ cilvēkiem ar lēnu gremošanu, kairinātu zarnu sindromu vai vēdera pūšanos sēnes bieži izraisa diskomfortu. Svarīgi tās pietiekami ilgi termiski apstrādāt un ēst, ievērojot mērenību," saka Veselības centru apvienības gastroenteroloģe Oļesja Basina.
Ārste izsver, ka, lietojot sēnes uzturā, īpaši svarīgi pārliecināties par to izcelsmi un drošību. Pat pieredzējuši sēņotāji var kļūdīties, jo daudzas indīgas sēnes vizuāli atgādina ēdamās. "Nekad nevajadzētu lietot uzturā sēnes, par kuru piederību ēdamajām nav pilnīgas pārliecības. Ja sēnes iegādājas no privātpersonām vai tirgū, ieteicams to darīt tikai no uzticamiem un zināmiem pārdevējiem. Potenciālā saindēšanās ar sēnēm ir viens no smagākajiem pārtikas toksikozes veidiem, kam var būt nopietnas sekas," uzsver gastroenteroloģe.
Arī augļu un sakņu dārza raža nav baudāma neierobežotā daudzumā.
Ārste teic, ka plūmes ir vērtīgas ar savu vieglo caurejas efektu, pateicoties augstam šķiedrvielu un sorbīta saturam. Tās ieteicamas aizcietējumu profilaksei, taču jālieto ar mēru, jo pārmērīgā daudzumā var izraisīt pastiprinātu zarnu aktivitāti un diskomfortu.
Arī kāposti, pupiņas, āboli un bumbieri, kuros ir daudz vērtīgu šķiedrvielu, var izraisīt vēdera pūšanos un pastiprinātu gāzu veidošanos. Tiem, kuriem ir paaugstināta kuņģa skābes sekrēcija vai gastrīts, pēc šo produktu lietošanas, īpaši svaigā veidā, var parādīties nepatīkami simptomi. Savukārt burkāni, cukīni, ķirbis, bietes ir vieglāk sagremojami un parasti labi panesami arī pacientiem ar kuņģa un zarnu trakta traucējumiem. Šie dārzeņi palīdz uzlabot peristaltiku un samazina aizcietējumu risku, norāda Oļesja Basina.
"Tādas ogas kā upenes un ērkšķogas ir bagātas ar šķiedrvielām, C vitamīnu un augļskābēm, kas var būt ļoti vērtīgi veselam gremošanas traktam. Tomēr pacientiem ar jutīgu kuņģi, piemēram, ar gastrītu vai gastroezofageālā refluksa slimību, šīs ogas reizēm var izraisīt dedzināšanu, skābumu vai vēdera diskomfortu. Upenes un ērkšķogas satur daudz organisko skābju, kas var kairināt kuņģa gļotādu. Tāpēc cilvēkiem ar paaugstinātu kuņģa skābi vai aktīvām gremošanas trakta iekaisuma slimībām ogas ieteicams lietot nelielos daudzumos un kopā ar citiem produktiem, nevis tukšā dūšā," skaidro gastroenteroloģe, piebilstot, ka veselam cilvēkam šīs ogas ir lielisks antioksidantu un šķiedrvielu avots, kas veicina zarnu peristaltiku un palīdz nodrošināt zarnu mikrofloras līdzsvaru.
Viņa atgādina, ka nav iespējams uzkrāt vitamīnus vēlākam laikam. Pat ja rudens veltēs ir daudz vērtīgu vielu, pārmērīga to lietošana nesniedz papildu ieguvumu, tāpēc daudz prātīgāk ogas un augļus sasaldēt, žāvēt vai citādi sagatavot ilgstošai lietošanai, nevis censties apēst uzreiz.
"Galvenais princips – mērenība un pielāgošana individuālajam gremošanas sistēmas stāvoklim.
Ja pēc kāda produkta lietošanas parādās diskomforts, labāk izvēlēties alternatīvu un apspriest to ar speciālistu," iesaka ārste.
Ko var pavēstīt asins analīzes
"Kad pacients ierodas ar sūdzībām par vēdera sāpēm, diskomfortu, sliktu dūšu, vēdera uzpūšanos, aizcietējumiem vai caureju, grēmām vai atvilni, mēs, ārsti, redzam, ka organismā notiek process, kas prasa rūpīgu izmeklēšanu. Šie simptomi paši par sevi nav specifiski: tie var būt gan funkcionālu traucējumu, piemēram, kairinātas zarnas sindroma, gan nopietnu slimību, piemēram, iekaisīgo zarnu slimību, čūlu vai pat audzēju gadījumā, tāpēc pirmais solis bieži ir pamata laboratorisko izmeklējumu komplekts, kas ietver asins un fēču analīzes. Abi ir būtiski, jo sniedz atšķirīgu, bet savstarpēji papildinošu informāciju," atklāj Centrālās laboratorijas ārste Vlada Terepa.