Agita Zariņa-Stūre: Tālmācībai sava vieta izglītības sistēmā

Izglītības ieguve tālmācībā ir piemērota forma skolēniem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nevar atrasties izglītības iestādē – nodarbojas ar profesionālo sportu vai piedalās mākslas pasākumos ārpus valsts u. tml.

Tā ir ļoti piemērota arī cilvēkiem, kas strādā vai kādā pieaugušā vecumā sapratuši, ka tiem trūkst nepieciešamās izglītības.

Mācības tālmācībā prasa noteiktas rakstura īpašības un prasmes, stingru laika disciplīnu, patstāvību, analītiskās iemaņas, lielu apņēmību. Visas šīs prasmes bērniem neveidojas automātiski, tās ir rūpīgi ar pieaugušā atbalstu veidojamas. Kā piemērs ir pieaugušā cilvēka mācības attālināti. Vajadzīga liela piespiešanās un apņēmība, lai darbus izdarītu un sevi disciplinētu. Skolēnam tas ir tikpat grūti. Tālmācības izglītībai ir nepieciešamas citas apguves metodes, un atsevišķas skolas tādas ir izveidojušas un veiksmīgi strādā, īpaši vidusskolas posmā.

Tālmācība nedrīkst būt kā bēgšanas vieta no grūtībām klātienes skolā.

Tomēr pieredze diemžēl rāda, ka daudzreiz tas ir tieši tā. Tālmācība nedrīkst būt kā izvēles izglītības ieguves veids sākumskolas skolēnam, jo tieši šajā vecumā svarīgas ir saskarsmes, komunikācijas prasmes, empātijas iemaņas, konfliktu risināšanas prasmes, patstāvīgā un individuālā darba iemaņas, arī pirmie soļi pašvadītā mācīšanās procesā, kas ir pieaugušā vadīts process. Tieši raksturs un ikdienas disciplīna ir svarīga mācību procesā. Kā vecāki dodas uz darbu, tā skolēna atbildība ir viņa ikdiena savā "darbiņā" – skolā.

Izglītības procesā svarīga ir vienlīdzība, ko sniedzam bērniem. Regulāras sporta aktivitātes, mācību metožu un formu daudzveidība, eksakto mācību priekšmetu praktisko iemaņu apguve, interešu izglītība, patriotiskā audzināšana un audzināšanas pasākumi skolas vidē – vai šo visu spējam nodrošināt visās izglītības formās? Tikpat būtisks ir skolēna drošības jautājums. Atstājot skolēnu visu dienu mājās, kurš var atbildēt un būt drošs par viņu? Būt drošs un atbildīgs arī par to, ka netiek veicināta datoratkarība.

Mācības un darbs attālināti ir digitālā laikmeta priekšrocība. 

Tāpēc plānots ieviest jēdzienu "kombinētās mācības", kas sevī ietver gan klātienes, gan attālinātā mācību procesa iespējas. Tāpat šobrīd iecerētais regulējums neskar ne mājmācību, ne tālmācību vidusskolas posmā.

Daži mīti un neatbildētie jautājumi par tālmācību Latvijā:

1) "Tālmācībā var apgūt pilnvērtīgu mācību procesu kopā ar vecākiem."

Kvalitatīvu, pēctecīgu, sistemātisku procesu vada speciālists – pedagogs, īpaši sākumskolas vecuma skolēnam.

2) "Ja klātienes skolā skolēns saskaras ar mobingu, tad risinājums ir tālmācība."

Tālmācības procesā skolēns tiek "norobežots" no problēmas, tā netiek risināta.

3) "Skolēns socializācijas prasmes iegūst interešu centros, ikdienā mācoties tālmācībā." Kāpēc apdalīt skolēnu, iedodot tikai daļu no iespējām un prasmēm, ko var sniegt skola.

4) "Šobrīd plānotais tālmācības skolu regulējums skar 12 tūkst. skolēnus."

Nē, pamatskolā tālmācībā šobrīd mācās 3,5 tūkst. skolēnu, turklāt plānoti specifiski izņēmuma gadījumi, kas ļaus skolēnam mācīties tālmācības programmā.

Daudzas valstis nav pieļāvušas tālmācības izglītības formu pamatskolā, uzskatot, ka skolēnam ir jābūt pedagoga uzraudzītā mācību procesā, saskarsmē un sadarbībā ar vienaudžiem, drošā un pieaugušā atbildīgā vidē. Svarīgi, lai katrs skolēns, kurš šodien mācās, kļūtu par kvalificētu profesionāli (inženieri, ārstu, ķīmiķi) nākotnē, tāpēc būtiski ir katram skolēnam sniegt labu un kvalitatīvu izglītību.