1936. gada 25. jūnijā. Pirms 90 gadiem Latvijas armijas Aviācijas pulka kara hidroplānu eskadriļa Aviācijas pulka komandiera pulkveža Jāņa Indāna vadībā veica ambiciozu Eiropas aplidojumu un šajā dienā sasniedza Kalē Francijā.

Reklāma

Pasaulē šādi militārās aviācijas vienību pārlidojumi tolaik tika veikti visai bieži. Uzdevums lielākoties bija demonstrēt un reklamēt konkrēta ražotāja lidmašīnu iespējas vai arī attiecīgās valsts lidmašīnu būves varēšanu un militāro potenciālu. Iepriekšējos gados pirmskara Latvijas kara aviācijas lidmašīnas gan bija viesojušās pie kaimiņiem, 1930. gadā veikušas arī tālāku lidojumu uz Centrāleiropu – Kauņu, Berlīni, Prāgu, Vīni, Budapeštu, Belgradu, Bukaresti un Varšavu, taču šis bija tālākais un visā pulka pastāvēšanas laikā reprezentatīvākais starptautiskais lidojums. Tajā izmantoja trīs no četrām vien iepriekšējā gadā iegādātajām britu ražojuma "Fairey Seal" lidmašīnām. Tie bija tam laikam itin moderni trīsvietīgi, diviem ložmetējiem bruņoti hidroplāni, kas varēja gan nest bumbas, gan kalpot kā torpēdnesēji un uzbrukt ienaidnieka kuģiem.

Latvijas kara aviatori savu Eiropas lidojumu bija uzsākuši 22. jūnijā no hidroplānu bāzes Liepājā. Pirmā nolaišanās un draudzības vizīte notika pie Lietuvas armijas aviācijas kolēģiem Klaipēdā, tad Līgo vakars Puckā pie Gdiņas Polijā, kam sekoja pārlidojumi uz Kopenhāgenu, Amsterdamu, Kalē, Doveru. 29. jūnijā tika sasniegta Sautenda Lielbritānijā. Tur atradās hidroplānu ražotāja "Fairey" galvenā rūpnīca, kur bija ražotas latviešu lidmašīnas, un eskadriļa ieradās kā viens no goda viesiem vietējos aviācijas svētkos. No Sautendas sākās mājupceļš pāri Lamanšam cauri Boloņai, gar Ziemeļu un Baltijas jūras piekrasti ar vairākiem nolaišanās punktiem Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā. 5. jūlijā latviešu lidotāji viesojās Tallinā un no turienes tajā pašā dienā kā varoņi atgriezās Liepājā. Lidojums notika bez nopietniem sarežģījumiem; nolidoti 6210 km, gaisā kopumā pavadot 35 stundas un 55 minūtes.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Brīvā Zeme", 1926. gada 25. jūnijā

Mūsu 6. dziesmu svētki. Trešā dziesmu diena bija pulcinājusi visvairāk klausītāju. Esplanāde bija ļaužu pilna, un kad no estrādes noraudzījās, viņā atvērās neaizmirstama aina, viss pārsteidzoši bagātais krāsu dīvainums. Kori pa daļai atkārto jau dziedātas dziesmas, un Līgo izskan vareni, pāri namiem un atbalsojas laukos. Somijas prezidentam no svētkiem aizejot, dziedātāji viņu apber puķēm. Kad trešās dienas programma ir beigās un diriģenti apbalvoti ozola vainagiem, klausītāji un dziedātāji saplūst kopā. Atkal diriģentu tribīnā Vāgneru Ernests un lielā aizrautībā visi kopā dzied valsts himnu un iemīļotākās dziesmas. Tas bija visskaistākais mirklis dziesmu svētkos, viņi paši sevi vainagoja ar neredzamu vainagu. Vakarā Vērmaņa parks bija dziedātāju pilns. Pēc pusnakts no Latviešu biedrības, kur notika goda mielasts, dziedātāji uz saviem pleciem iznesa svētku diriģentus, iedami ar viņiem pa parka aleju tumsu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu