Partly cloudy 16.1 °C
P. 05.07
Andžejs, Andžs, Edīte, Esmeralda
Brisele beidzot ir pamanījusi Krievijas roku.
Brisele beidzot ir pamanījusi Krievijas roku.
Foto: Shutterstock

Aizvadītajā sasaukumā Eiropas Parlaments tuvplānā iepazina savu tumšo pusi, kuru iepriekš neredzēja vai nevēlējās redzēt, – to, ka tajā darbojušies un turpina darboties politiķi, kas saņemto mandātu izmanto savtīgās vai pat naidīgu spēku interesēs.

Reklāma

Izskanējuši skaļi paziņojumi un apņēmība pašattīrīties, tomēr paliek jautājums – vai arī šogad ievēlētais Eiropas Parlamenta sastāvs drīz vien neattapsies pie tām pašām problēmām?

Pat pieķerto sodīšanai jāmeklē aplinkus ceļi

Vispirms – 2022. gada nogalē – parlaments nokļuva skaļa korupcijas skandāla epicentrā, kad Beļģijas policija izvirzīja apsūdzības vairākiem politiķiem, arī vienai no EP viceprezidentēm – sociālistei Evai Kaili no Grieķijas. Viņi tiek turēti aizdomās par kukuļa saņemšanu, lai Eiropā virzītu un aizstāvētu bagātās Tuvo Austrumu valsts Kataras intereses. Ne ar tik izteiktu sprādziena efektu, tomēr arvien skaidrāks kļuvis tas, ka nauda ilgstoši plūdusi arī no Krievijas. Šajā gadījumā gan runa nav tikai par finansiālu ietekmi, jo Maskava izmanto dažādus līdzekļus. 

Problēma ir tā, ka EP līdz šim faktiski nav bijis nekādu mehānismu, lai šādu ietekmi novērstu vai kaut mazinātu, 

un – kā rāda skaļākais izskanējušais skandāls ar ilggadējo EP deputāti no Latvijas Tatjanu Ždanoku – tādu nav joprojām. 

Janvāra beigās žurnālistu organizācija “The Insider” publicēja materiālu par Ždanokas sadarbību ar Krievijas specdienesta FSB virsniekiem. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola uzreiz paziņoja, ka uztver to “ļoti nopietni” un lieta tiks nodota Uzvedības kodeksa konsultatīvajai komitejai. Faktiski uzreiz, 6. februārī, Strasbūrā par to notika īpašas Eiropas Parlamenta debates, kā arī tika pieņemta rezolūcija, kurā uzsvērta nepieciešamība stiprināt noturību pret Krievijas iejaukšanos un novērst Kremļa ietekmes aģentu iespējas izmantot Eiroparlamenta resursus savām darbībām. Savukārt 10. aprīlī paziņots sods – no Ždanokas tiks ieturēta dienas nauda par piecām dienām – 1750 eiro, tāpat viņa līdz pašreizējā EP sasaukuma beigām nedrīkstēs pārstāvēt parlamentu konferencēs, ārzemju vizītēs un citos pasākumos. Skaidrs, ka EP vēlējies reaģēt uz notikušo un parādīt, ka tādas darbības vairs netiks paciestas, taču to nācies darīt gandrīz vai aplinkus ceļā. Sods izskatās drīzāk simbolisks. 

Kā atklājusi pati Ždanoka, oficiāli tas viņai esot noteikts par nepareizu deklarācijas aizpildīšanu. 

EP deputāte Sandra Kalniete intervijā “Latvijas Avīzei” atzīst, ka tas ir vienīgais, ko parlaments šobrīd varot darīt: “Saeimā ir kārtības rullis, mums EP ir “Code of Conduct” jeb uzvedības noteikumi. Tur ir paredzēti maksimālie sodi un noteikts, par ko tos piespriež. Protams, tie nav paredzēti par spiegošanu vai darbošanos citas valsts interesēs. Tas jau vairāk ir drošības iestāžu jautājums. Eiropas Parlaments šobrīd faktiski ir bez instrumentiem, lai šīs lietas sakārtotu. Izņemot paša deputāta apņemšanos ievērot uzvedības noteikumus, nekā cita nav. Tā ir ļoti nopietna problēma.” 

Latvijā Valsts drošības dienests sācis kriminālprocesu pret Ždanoku, taču sākotnējie publiskie komentāri nepārliecina, ka lieta tiešām nonāks līdz tiesai. VDD jau janvārī savā paziņojumā norādīja, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc “The Insider” publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013. gadam nekvalificējoties kā noziegums.

Ir bijis gadījums, kad EP deputāts ticis notiesāts par spiegošanu Krievijas labā – 2015. gadā EP imunitāte tika atņemta Ungārijas labēji radikālās partijas “Jobbik” politiķim Bēlam Kovāčam, bet Ungārijas Augstākā tiesa viņam piesprieda piecu gadu nosacītu sodu.

Iepriekš gan ir bijis gadījums, kad EP deputāts ticis notiesāts par spiegošanu Krievijas labā – 2015. gadā EP imunitāte tika atņemta Ungārijas labēji radikālās partijas “Jobbik” politiķim Bēlam Kovāčam. 2017. gadā viņš tika apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā, un 2022. gada septembrī Ungārijas Augstākā tiesa piesprieda Kovāčam piecu gadu nosacītu sodu. Pašlaik Kovāčs it kā dzīvo Krievijā. 2023. gada jūnijā par viņu tika izdots Eiropas un starptautiskais aresta orderis. 

Bet aizdomas, protams, ir vēl par daudziem citiem, tajā skaitā no Baltijas valstīm ievēlētiem – gan pašreizējā, gan iepriekšējos sasaukumos.

Igauņiem sava  “Ždanoka”

Latvijas gadījumā uzreiz, protams, jāpiemin bijušais “Saskaņas” politiķis Andrejs Mamikins, kurš bija EP deputāts no 2014. līdz 2019. gadam. Pēc tam kad pērn Valsts drošības dienests pret viņu sāka kriminālprocesu par Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu, Mamikins aizbēga uz Maskavu, kur šobrīd jau atklāti darbojas kā Kremļa propagandists. Taču pirms tam viņš neilgu laiku pabija par Igaunijas EP deputātes Janas Toomas palīgu.

Reklāma
Reklāma
Igaunijas EP deputāte Jana Tooma tagad apgalvo, ka ar Tatjanu Ždanoku “nav draugos un nav bijis ciešs kontakts”, tomēr abu darbība un intereses bieži pārklājušās.

Tooma ir Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2014. gada, iepriekš bijusi arī Igaunijas parlamenta deputāte (2011–2014) un Tallinas mēra vietniece (2010–2011). Kā vēsta igauņu laikraksts “Postimees”, Jana Tooma (dzimusi Černogorova) sākotnēji nemaz nebija vēlējusies saistīt savu nākotni ar neatkarību atguvušo Igauniju un pēc PSRS sabrukuma 90. gadu sākumā pārcēlās uz Čeļabinsku Krievijā, tomēr pēc četriem gadiem pārdomāja un atgriezās Tallinā. Igaunijas pilsonību viņa ieguva tikai 2008. gadā naturalizējoties, bet pirms iesaistīšanās politikā bija žurnāliste un redaktore vairākos Igaunijā iznākošos krievu valodas izdevumos. Tooma nereti tikusi salīdzināta ar Tatjanu Ždanoku, jo abu darbība un intereses bieži pārklājušās. Ar to atšķirību, ka 

Tooma pārstāv Igaunijas politikā pietiekami ietekmīgo Centra partiju, kas vienmēr kontrolējusi galvaspilsētas politiku un vēl nesen vadīja valdību, 

kamēr Ždanokas Latvijas Krievu savienība (iepriekš “PCTVL”) bijis diezgan margināls spēks Latvijā. Igaunijas drošības dienests KaPo savā pārskatā par 2011. gadu novērtēja Toomas darbības kā vērstas pret valsti, kas tolaik bija saistīts ar viņas un vairāku citu Centra partijas biedru politiskajiem centieniem traucēt Igaunijas skolu reformai – krievu valodas skolu pārejai uz mācībām igauņu valodā. Politiķe šo KaPo vērtējumu apstrīdēja tiesā, kas viņas prasību daļēji apmierināja. Tāpat kā Ždanoka, Tooma nereti bijusi redzama Kremļa propagandas medijos, sniedzot tiem nepieciešamo vēstījumu. Igaunijā bieži tiek atgādināta viņas frāze intervijā laikrakstam “Russkij korespondent”, runājot par igauņu valodu: “Šajā valodā runā tikai 900 tūkstoši cilvēku. Tā ir izmirstoša valoda, izmirstoša nācija...” 

Eiropas Parlamentā Tooma lielākoties nodarbojusies ar tādiem jautājumiem kā mēģinājumi paplašināt krievu valodas ietekmi, rūpes par minoritātēm, sadarbība ar Krieviju. Kopā ar Ždanoku un Mamikinu, kā arī diviem Itālijas un vienu Spānijas eiroparlamentārieti viņa 2016. gadā devās īpašā vizītē pie Sīrijas diktatora Bašara al Asada – tas bija laikā, kad aizgādību par Asadu starptautiskā līmenī bija uzņēmies Putins un šāds EP deputātu apciemojums saskanēja ar tobrīd aktuālo Kremļa dienaskārtību. 

Lai gan pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Tooma ir sākusi lavierēt, daudz taisnojusies par savu agrāko darbību, 

tajā skaitā pēc Ždanokas skandāla intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam apgalvojusi, ka ar Ždanoku “nav draugos un nav bijis ciešs kontakts”, noliegusi, ka viņai būtu kādas attiecības ar Krievijas specdienestiem. Tomēr Toomas prokrieviskā darbība nav apsīkusi, kas kopā ar Centra partijas nespēju skaidri pozicionēties šajos apstākļos ir bijis viens no iemesliem partijas iekšējai krīzei. No tās pēdējā laikā izstājušies vairāki parlamenta deputāti, tajā skaitā viens no zināmākajiem Centra partijas politiķiem – bijušais premjers Jiri Ratass.

Palecku dinastija

Lietuvu no 2004. līdz 2014. gadam Eiropas Parlamentā pārstāvēja no sociāldemokrātu partijas ievēlētais Justs Vincs Paleckis, kurš nāk no labi pazīstamas lietuviešu komunistu ģimenes. Viņa tēvs Justs Paleckis 1940. gadā pēc padomju okupācijas kļuva par marionešu valdības vadītāju un uz nepilnu mēnesi pasludināja sevi par Lietuvas “prezidentu”, bet vēlāk ieņēma dažādus augstus amatus PSRS varas struktūrās. Justs Vincs Paleckis, kurš sākotnēji Viļņas Universitātē ieguva žurnālista izglītību, 1969. gadā Maskavā beidza PSRS Augstāko diplomātisko skolu un ilgāku laiku strādāja dažādos diplomātiskos amatos, tajā skaitā PSRS vēstniecībās Šveicē un Vācijas Demokrātiskajā Republikā, vēlāk veidoja karjeru Lietuvas PSR Komunistiskajā partijā.  Astoņdesmito gadu beigās Justs Vincs Paleckis bija starp tiem lietuviešu komunistiem, kas pieslējās Lietuvas neatkarības atbalstītājiem. Tas deva iespēju iegūt amatus arī pie jaunās varas, kļūstot par prezidenta – cita bijušā komunista – Aļģirta Brazauska padomnieku ārlietās, bet vēlāk vēstnieku Apvienotajā Karalistē, Portugālē un Īrijā. 

Eiropas Parlamentā Paleckis ieņēma mēreni prokrievisku pozīciju, kas tolaik vairāk izpaudās kā aicinājumi stiprināt Eiropas Savienības saites ar Maskavu 

un plašākā mērogā īstenot tā saukto “finlandizāciju”, uz ko Paleckis bieži atsaucās kā labo piemēru. Bija arī mēģinājumi panākt konkrētus lēmumus, piemēram, bezvīzu režīmu ar Krieviju. “Kad bijušās austrumbloka valstis iestājās ES, daudzi cerēja, ka no tām sekos tādi paši priekšlikumi kā iepriekš no Somijas – par labākām attiecībām ar Krieviju. (..) Diemžēl no lielas daļas šo valstu nāk idejas par attiecību pasliktināšanu un konfrontāciju ar Krieviju,” 2013. gadā intervijā portālam “Baltnews” uzsvēra eiroparlamentārietis. Viņš arī bieži kritizējis Lietuvas vadošās amatpersonas, piemēram, bijušo prezidenti Daļu Grībauskaiti par pārāk asu retoriku attiecībā pret Krieviju. Kā par to savulaik portālam “15min.lt” izteicās Paleckis: “Kameru priekšā [par Krieviju] ir jārunā uzmanīgāk, jo šie izteikumi var atstāt iespaidu uz katra Lietuvas pilsoņa situāciju.” Tomēr 

līdz 2014. gadam Eiropā šāda prokrieviska pozīcija netika uztverta ar aizdomām, neskatoties uz arvien redzamākajām diktatūras tendencēm Krievijā, 

tās pieaugošo agresiju starptautiskajā politikā un arī mēģinājumiem iejaukties citu valstu politikā. Zīmīgas ir arī Palecka aktivitātes, lai panāktu, ka no Eiropas Parlamenta sociālistu grupas tiek izmesta Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un tās vietā uzņemtu prokrievisko “Saskaņu”.“Mēs tolaik bijām ļoti sašutuši par šādu rīcību. Lietuviešu kolēģi apgalvoja, ka tā ir bijusi viņa individuāla vēlme, nevis lietuviešu sociāldemokrātu partijas nostāja,” atceras LSDSP  līderis Jānis Dinēvičs, kurš neizslēdz, ka tas varēja būt darīts arī Maskavas interesēs.
Palecka paša darbība Krievijas labā nav tik spilgta, ja salīdzina, ko darījis viņa dēls. Aļģirts Paleckis, kurš, tāpat kā tēvs, sākotnēji strādājis Lietuvas ārlietu dienestā, vēlāk iesaistījies Sociāldemokrātu partijā, bijis Viļņas vicemērs un Lietuvas parlamenta deputāts, 2018. gada rudenī tika apcietināts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Saskaņā ar apsūdzību Aļģirts Paleckis kopā citu apsūdzēto Viļņas uzņēmēju Deimantu Bertausku organizētā grupā ar kādu Krievijas izlūkdienesta darbinieku un vēl vairākiem Krievijas pilsoņiem Lietuvā darbojušies Krievijas FSB uzdevumā. Viņu uzdevums bijis vākt informāciju par tā saukto 13. janvāra lietu, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē – tajā vērtēts 1990. gada 13 janvāra slaktiņš pie Viļņas televīzijas torņa un citi tajā laikā pastrādātie noziegumi. 

Reklāma
Reklāma

Krievijas specdienesti vēlējās iegūt detalizētu informāciju par lietas izskatīšanā iesaistītajiem Lietuvas tienešiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. 

2019. gadā Šauļu apgabaltiesa atzina Aļģirtu Palecki par vainīgu un piesprieda sešu gadu cietumsodu, ko atstāja spēkā arī Lietuvas Augstākā tiesa. Zīmīgi, ka par spiegošanu notiesāto A. Palecki Kauņas cietumā 2022. gadā apciemoja īpaša Eiropas Parlamenta deputātu grupa – Tatjana Ždanoka, kā arī divi deputāti no Īrijas – Klēra Deilija un Miks Volless –, lai paustu viņam savu atbalstu.

Aizdomu daudz, pierādījumus meklē

Tagad lielāka uzmanība Krievijas ietekmei pievērsta arī citās valstīs. Tur atzīts, ka pār dažiem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā gulstas aizdomu ēna, pat ja tiešu pierādījumu par darbošanos Krievijas specdienestu interesēs pašlaik vēl nav. Pēc Čehijas EP deputāta Tomāša Zdehovska teiktā, pats Eiropas Parlaments vēl nav spējis efektīvi iesaistīties šī jautājuma risināšanā. "Mēs esam vairākkārt vērsuši uzmanību uz šo problēmu. Bet, ja vien mums nav tiešu pierādījumu, to var apstrīdēt. 

Vismaz šobrīd par to tiek runāts vairāk, un kļūst skaidrs, ka pastāv arī risks zaudēt uzticamību Eiropas Parlamentam,” 

viņš pauž Čehijas interneta medijam “HlidaciPes.org”. “Šajā kontekstā tikuši apspriesti arī čehu EP deputāti no kreisās partijas KSČM (zināma arī kā Bohēmijas un Morāvijas komunistiskā partija. – Red.), īpaši Jaromiru Kohličeku (EP no 2016. gada) un Miloslavu Ransdorfu (EP no 2004. līdz 2016. gadam). Viņi organizējuši dažādu Krievijas domnīcu pasākumus, kā arī tā sauktās panslāvu sanāksmes. 

Savukārt zviedru komunisti aicinājuši uz EP dažādas ievērojamas personas no Ķīnas, Spānijas kreisā spārna deputāti uzaicināja uz šejieni Kubas aģentus," atgādina Zdehavskis, kurš iesaka pievērst uzmanību ne tikai pašu eiroparlamentāriešu, bet arī viņu palīgu aktivitātēm. To, ka viņi bieži var būt lietu kārtotāji, parādot arī korupcijas skandāls, kas saistīts ar Kataras interešu lobēšanu. Tajā iesaistīti ne vien deputāti, bet arī citi parlamenta darbinieki, tajā skaitā, piemēram, Eldars Mamedovs no Latvijas. Tomāšs Zdehovskis: “Vienmēr, kad apspriedu kādas rezolūcijas ar Antonio Panzeri, “Katargeitas” galveno varoni, viņam līdzi bija Eldars Mamedovs, kurš bija Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses (S&D) politiskās grupas padomnieks. Un viņš vienmēr noraidīja jebkādus grozījumus, kas būtu pret Krieviju, Azerbaidžānu vai Irānu. Mamedovs vienmēr darbojās ar EP deputātiem, kuri strādāja ar cilvēktiesību rezolūcijām. Viņam vienmēr bija izcili sagatavota argumentācija, viņš būtībā strādāja tikai pie šīs vienas tēmas. 

Viņš bija ļoti prasmīgs manipulācijās, un ar EP deputātu sekretariātu starpniecību viņam izdevās iegūt vairākumu saviem priekšlikumiem.”

Aprīlī aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā aizturēts partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) EP deputāta Maksimiliana Krā palīgs – ķīnietis, kurš kā students Vācijā ieradies 2002. gadā, bet pie AfD politiķa strādājis kopš 2019. gada. Vairāki Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši darbā Krievijas pilsoņus, kuri atbalsta Putina režīmu – kā praktikantus, akreditētus deputātu palīgus un grupu padomdevējus. 2018. un 2019. gadā Elizabete Peskova, Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova meita, strādāja kā praktikante pie Francijas eiroparlamentārieša Emerika Šoprada (ievēlēts no Nacionālās frontes saraksta), kurš savā politiskajā darbībā uzsvēris daudzas Kremlim tuvas idejas.

Ko darīt?

Pamanīt deputātus, kas neslēpti darbojušies Krievijas interesēs, nav sarežģīti – atliek, piemēram, apskatīt balsojumus par rezolūcijām, kas nosoda Krieviju (piemēram, pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai  pret agresiju nosodošu rezolūciju balsoja 13 deputāti, 26 atturējās) vai tos, kas virza Krievijai svarīgas tēmas. Pēc 2022. gada 24. februāra daudzi gan kļuvuši piesardzīgāki. 

Par spiegošanu Krievijas labā notiesāto Lietuvas politiķi Aļģirtu Palecki Kauņas cietumā 2022. gadā apciemoja īpaša Eiropas Parlamenta deputātu grupa – Tatjana Ždanoka, kā arī divi deputāti no Īrijas – Klēra Deilija un Miks Volless.

Starp citiem īpaši izceļas jau pieminētais Ždanokai tuvais īru politiķu pāris – Miks Volless un Klēra Deilija. Īru izdevuma "The Irish Times" žurnālisti pētījuši, ka viņi gadiem mērķtiecīgi izplatījuši Kremlim draudzīgus vēstījumus, kas pēc tam pārpublicēti ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas un arābu valstu medijos. Līdzīgi kā ar Ždanoku, Toomu un vēl vairākiem citiem propagandā tas tiek pasniegts: lūk, pat prestižie, nozīmīgie Eiropas Savienības pārstāvji mums piekrīt un atbalsta. 

Reklāma
Reklāma

Pieķertā Ždanoka tagad kļuvusi tik toksiska, ka pat skandalozie īri, kuru uzskati iepriekš raksturoti ne vien kā kreisi, bet kā “trockiski”, no viņas mēģina norobežoties. 

“Mūsu ceļi ar viņu šķīrās jau pirms gadiem,” laikrakstam “The Irish Independent” janvārī lakoniski atbildējusi Deilija, bet Volless vispār izvairījies komentēt šo jautājumu. Interesanti, ka tagad viņi mēģina noliegt pat to, ka kopā ar Ždanoku Kauņas cietumā viesojušies pie Aļģirta Palecka, kurš notiesāts par spiegošanu Krievijas labā, lai gan tas ir iemūžināts video un redzams “Youtube” vietnē. Skaidrojums ir sekojošs – viņi neesot braukuši kopā ar Ždanoku, vienkārši tā sakritis, ka visi tur esot ieradušies vienā laikā.

Kalniete, kas februāra debatēs par Ždanokas skandālu uzsvēra, ka “viņa nav vienīgā”, tagad norāda, ka varot tikai izteikt aizdomas, vērtējot EP deputātu runu saturu un balsojumus. Piemēram, Nīderlandi pārstāvošais deputāts Marsels de Grāfs plenārsēdes debatēs paudis nostāju, ka ziņojumi par ukraiņu bērnu deportēšanu uz Krieviju esot tikai propaganda. Līdzīgi arī Francijas deputāts Žils Lebretons vienmēr ir ieņēmis pozīciju pret Ukrainu, bet viņa izteikumi bieži sakrīt ar Kremļa propagandu. 

“Nesen uz Lebretona sagatavotā ziņojuma pamata EP imunitāti saglabāja Nils Ušakovs un Andris Ameriks. Lai arī šis ir sīks jautājums, tas parāda, kāda ietekme var būt vienam deputātam,” 

saka Kalniete. 

Bet ko darīt? Eiropas Parlaments pašlaik reaģē uz informāciju, kas nonāk publiskajā vidē, spriež politologs Andis Kudors. Tas, ka tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, saistīts ar karu Ukrainā. “Tas ir labi un pareizi, taču Eiropas Parlamentam īsti nav instrumentu, lai pašam pārliecinātos, kurš ir Krievijas spiegs un kurš ne. Tas nav nacionālais parlaments, kas varētu uzdot jautājumus savas valsts drošības dienestam. Viņiem ir ļoti apgrūtinoši iegūt informāciju,” secina Kudors. Viņš apšauba, ka ES varētu tikt radīta kāda jauna institūcija, lai risinātu šādu problēmu, un diez vai tam arī būtu plašāks atbalsts. Acīmredzot atbildība tomēr paliks nacionālo valstu līmenī.

Savukārt Sandra Kalniete uzskata, ka kaut ko vairāk varētu darīt arī Eiropas Parlamenta līmenī: “Būtu jāievieš iekšējās drošības sistēma. Kaut kas līdzīgs kā Latvijā, kur ar noteiktu jautājumu loku drīkst strādāt tikai deputāti, kuriem ir pielaide. Zinot EP kompozīciju, kur ir kreisie, liberāļi un tā tālāk, pārliecināt par to būs ļoti grūts uzdevums.” Katrā ziņā ar to būs jānodarbojas jau nākamajam EP sasaukumam, un diez vai ir pamats prognozēt, ka Krievijas interešu aizstāvju tajā kļūs mazāk.

“Eiropas balss” izrādījusies “Krievijas balss”

Marta beigās Čehijas premjerministrs Petrs Fiala paziņoja, ka viņa valsts drošības dienests ir atklājis vērienīgu Krievijas ietekmes operāciju, kurā izmantots interneta izdevums “European Voice” ("Eiropas Balss"). Aiz tā stāvot Putinam pietuvinātais ukraiņu oligarhs Viktors Medvedčuks un viņa līdzgaitnieks Artjoms Marčevskis. Lai gan izdevums bāzējies Čehijā, mērķis bijis daudz plašāks. Daļa darbību saistītas ar centieniem ietekmēt jūnijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. 

“”European Voice” jau ilgu laiku centies ietekmēt sabiedrisko domu vairākās Eiropas valstīs, tostarp Čehijā. Saturu kontrolēja un tieši finansēja Krievijas Federācija. 

Nauda no Maskavas izmantota arī dažu politiķu apmaksai, lai tie izplatītu Krievijas propagandu. Tās ir miljoniem lielas summas,” teikts Čehijas Informācijas drošības dienesta (BIS) 28. marta paziņojumā. 

Līdz šim saistībā ar šo skandālu izskanējuši divu vācu partijas “AfD” vadošo kandidātu vārdi –Maksimilians Krā un Petrs Bistrons. Abi  “Europen Voice” snieguši intervijas, kurās dominē Krievijai vajadzīgie vēstījumi, un, kā vērtē izlūkdienesti, tie nebija tikai politiķu uzskati, bet par to saņemts arī ļoti dāsns atalgojums.

“Mēs esam trāpījuši vienā no svarīgajām vietām, no kurienes Krievijas Federācija izplatīja savu propagandu. Tomēr ir būtiski, lai mēs precīzi iezīmētu naudas plūsmas un sniegtu skaidrus pierādījumus, kā tas darbojies," par “European Voice” skandālu sacījis BIS direktors Mihals Koudelka.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma