16.1 °C
Aizvadītajā sasaukumā Eiropas Parlaments tuvplānā iepazina savu tumšo pusi, kuru iepriekš neredzēja vai nevēlējās redzēt, – to, ka tajā darbojušies un turpina darboties politiķi, kas saņemto mandātu izmanto savtīgās vai pat naidīgu spēku interesēs.
Izskanējuši skaļi paziņojumi un apņēmība pašattīrīties, tomēr paliek jautājums – vai arī šogad ievēlētais Eiropas Parlamenta sastāvs drīz vien neattapsies pie tām pašām problēmām?
Pat pieķerto sodīšanai jāmeklē aplinkus ceļi
Vispirms – 2022. gada nogalē – parlaments nokļuva skaļa korupcijas skandāla epicentrā, kad Beļģijas policija izvirzīja apsūdzības vairākiem politiķiem, arī vienai no EP viceprezidentēm – sociālistei Evai Kaili no Grieķijas. Viņi tiek turēti aizdomās par kukuļa saņemšanu, lai Eiropā virzītu un aizstāvētu bagātās Tuvo Austrumu valsts Kataras intereses. Ne ar tik izteiktu sprādziena efektu, tomēr arvien skaidrāks kļuvis tas, ka nauda ilgstoši plūdusi arī no Krievijas. Šajā gadījumā gan runa nav tikai par finansiālu ietekmi, jo Maskava izmanto dažādus līdzekļus.
Problēma ir tā, ka EP līdz šim faktiski nav bijis nekādu mehānismu, lai šādu ietekmi novērstu vai kaut mazinātu,
un – kā rāda skaļākais izskanējušais skandāls ar ilggadējo EP deputāti no Latvijas Tatjanu Ždanoku – tādu nav joprojām.
Janvāra beigās žurnālistu organizācija “The Insider” publicēja materiālu par Ždanokas sadarbību ar Krievijas specdienesta FSB virsniekiem. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola uzreiz paziņoja, ka uztver to “ļoti nopietni” un lieta tiks nodota Uzvedības kodeksa konsultatīvajai komitejai. Faktiski uzreiz, 6. februārī, Strasbūrā par to notika īpašas Eiropas Parlamenta debates, kā arī tika pieņemta rezolūcija, kurā uzsvērta nepieciešamība stiprināt noturību pret Krievijas iejaukšanos un novērst Kremļa ietekmes aģentu iespējas izmantot Eiroparlamenta resursus savām darbībām. Savukārt 10. aprīlī paziņots sods – no Ždanokas tiks ieturēta dienas nauda par piecām dienām – 1750 eiro, tāpat viņa līdz pašreizējā EP sasaukuma beigām nedrīkstēs pārstāvēt parlamentu konferencēs, ārzemju vizītēs un citos pasākumos. Skaidrs, ka EP vēlējies reaģēt uz notikušo un parādīt, ka tādas darbības vairs netiks paciestas, taču to nācies darīt gandrīz vai aplinkus ceļā. Sods izskatās drīzāk simbolisks.
Kā atklājusi pati Ždanoka, oficiāli tas viņai esot noteikts par nepareizu deklarācijas aizpildīšanu.
EP deputāte Sandra Kalniete intervijā “Latvijas Avīzei” atzīst, ka tas ir vienīgais, ko parlaments šobrīd varot darīt: “Saeimā ir kārtības rullis, mums EP ir “Code of Conduct” jeb uzvedības noteikumi. Tur ir paredzēti maksimālie sodi un noteikts, par ko tos piespriež. Protams, tie nav paredzēti par spiegošanu vai darbošanos citas valsts interesēs. Tas jau vairāk ir drošības iestāžu jautājums. Eiropas Parlaments šobrīd faktiski ir bez instrumentiem, lai šīs lietas sakārtotu. Izņemot paša deputāta apņemšanos ievērot uzvedības noteikumus, nekā cita nav. Tā ir ļoti nopietna problēma.”
Latvijā Valsts drošības dienests sācis kriminālprocesu pret Ždanoku, taču sākotnējie publiskie komentāri nepārliecina, ka lieta tiešām nonāks līdz tiesai. VDD jau janvārī savā paziņojumā norādīja, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc “The Insider” publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013. gadam nekvalificējoties kā noziegums.
Iepriekš gan ir bijis gadījums, kad EP deputāts ticis notiesāts par spiegošanu Krievijas labā – 2015. gadā EP imunitāte tika atņemta Ungārijas labēji radikālās partijas “Jobbik” politiķim Bēlam Kovāčam. 2017. gadā viņš tika apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā, un 2022. gada septembrī Ungārijas Augstākā tiesa piesprieda Kovāčam piecu gadu nosacītu sodu. Pašlaik Kovāčs it kā dzīvo Krievijā. 2023. gada jūnijā par viņu tika izdots Eiropas un starptautiskais aresta orderis.
Bet aizdomas, protams, ir vēl par daudziem citiem, tajā skaitā no Baltijas valstīm ievēlētiem – gan pašreizējā, gan iepriekšējos sasaukumos.
Igauņiem sava “Ždanoka”
Latvijas gadījumā uzreiz, protams, jāpiemin bijušais “Saskaņas” politiķis Andrejs Mamikins, kurš bija EP deputāts no 2014. līdz 2019. gadam. Pēc tam kad pērn Valsts drošības dienests pret viņu sāka kriminālprocesu par Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu, Mamikins aizbēga uz Maskavu, kur šobrīd jau atklāti darbojas kā Kremļa propagandists. Taču pirms tam viņš neilgu laiku pabija par Igaunijas EP deputātes Janas Toomas palīgu.
