23.2 °C
NATO notiek diskusijas par bloka valstu kodolieroču sagatavošanu kaujas gatavībā, lai atturētu Krieviju un Ķīnu, aizvadītās nedēļas beigās intervijā britu izdevumam "The Telegraph" atklāja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Komentētāji aizrāda, ka Stoltenbergs to teicis ne tāpat vien.
Kodolšantāža ir aktuāla
"Es neiedziļināšos operatīvos sīkumos par to, cik kodolgalviņām vajadzētu atrasties kaujas gatavībā un kādām vajadzētu būt glabāšanā, taču mums par to nepieciešamas konsultācijas. Tas ir tieši tas, ko mēs darām," sacīja NATO ģenerālsekretārs. Stoltenbergs atzīmēja, ka atklātībai un caurskatāmībai jābūt NATO kodolstratēģijas daļai, jo tas ir veids, kā "nodot tiešu ziņu" alianses pretiniekiem. Intervijā arī konkretizēts, kas ir vēsts adresāti: "Mūsu mērķis, bez šaubām, ir pasaule bez kodolieročiem, taču, kamēr vien tie eksistē, arī mēs paliekam kodolalianse, jo pasaule, kurā Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai ir kodolieroči, bet NATO nav, būtu daudz bīstamāka." Alianses ģenerālsekretārs atzina, ka "ne pārāk tālā nākotnē" NATO būs jāsastopas ar izaicinājumu, ar kādu tai savā pastāvēšanas vēsturē vēl nav nācies saskarties. Proti,
tai būs darīšana jau vairs ne ar vienu kodolapbruņotu pretinieku, bet diviem – Krieviju un Ķīnu: "Bez šaubām, tam būs sekas."
Krievijas dažāda līmeņa amatpersonas, ieskaitot Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, ne reizi vien gan sociālajos tīklos, gan oficiālās runās kā atklāti, tā mājienu veidā pēdējos pāris gados draudējušas Rietumiem ar kodolieročiem Ukrainas kara kontekstā. Cirkulē arī neoficiāli stāsti par Maskavā aptuveni pirms pusotra gada apsvērto iespēju izmantot taktiskos mazas jaudas kodollādiņus Ukrainas frontē, lai lauztu kara gaitu. Toreiz lēmums tomēr bijis negatīvs. Daļēji tāpēc, ka iebilda Ķīna. Par dažādu krievu šovinistu un propagandistu mudinājumiem "noslaucīt" vai "pārvērst pelnos" Kijivu, Londonu, Parīzi, Vašingtonu un tā tālāk, neviens vairs nebrīnās. 7. jūnijā Putins ekonomikas forumā Sanktpēterburgā izmeta, ka Krievijas esošā kodoldoktrīna var tikt mainīta un Eiropa agrās brīdināšanas sistēmu ziņā ir "vairāk vai mazāk neaizsargāta", bet tūdaļ arī apgalvoja, ka "Krievija nežvadzina kodolieročus".
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs nesen izteicās, ka atomieroču izvietošanas gadījumā Polijā šīs vietas kļūs par "likumīgiem mērķiem" Krievijai.
11. jūnijā Rjabkovs jau apgalvoja, ka Rietumu rīcība liekot "sagatavot dokumentāciju par kodolatturēšanu atbilstoši tekošajām vajadzībām".
Milzu izdevumi
Daļa analītiķu spriež, ka pasaule atrodas jaunas kodolsacensības priekšā, kādu jau pieredzēja starp ASV un PSRS Aukstā kara gados. "Šajā līmenī es to uztveru kā signalizēšanas veidu, lai atskurbinātu Krieviju un Ķīnu un mēģinātu novērst bruņošanās sacensību. Bet mums nevajadzētu domāt, ka tas ir blefs un īstenībā tas var padarīt bruņošanās sacensības iespējamību vēl lielāku," Stoltenberga intervijā teikto komentējis Londonā bāzētās domnīcas "BASIC" izpilddirektors Sebastjans Briksijs-Viliamss. Savukārt ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes augsta ranga amatpersona Pranajs Vadi paudis:
"Ja pretinieka arsenālos nebūs izmaiņu, tuvākajos gados varam sasniegt punktu, kad būs nepieciešama šobrīd izvērstā kodolieroču skaita palielināšana."
Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI) savā šonedēļ publiskotajā ziņojumā jau uzsvēris, ka kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaits pasaulē strauji pieaug. Kodolieroči šobrīd bez ASV un Krievijas vēl ir Ķīnai, Francijai, Lielbritānijai, Pakistānai, Indijai, Izraēlai un Ziemeļkorejai. Uzskata, ka šo valstu rīcībā gada sākumā bija 12 121 kodolgalviņa, no kurām 9585 atradās armiju noliktavās iespējamajai lietošanai, tostarp 3904 bija jau uzstādītas uz raķetēm vai ielādētas lidmašīnās. Tas ir par 60 vairāk nekā pirms gada. Pēc SIPRI datiem, ASV gatavībā ir 1770, Krievijai – 1710 kodollādiņi. Institūta publicētais grafiks liecina, ka pēdējā gada laikā īpaši izcēlusies Ķīna – tā palaišanas sistēmām papildus jau esošajām piemontējusi 24 kodolgalviņas. SIPRI skatījumā Ķīnas kodolieroču programmas paplašināšanās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā ir faktors, kas licis arī Lielbritānijai pieņemt lēmumu līdz 2030. gadam kodollādiņu skaitu dubultot no pašreizējiem 180 uz 260. Tajā pašā laikā šo ieroču uzturēšana darba kārtībā prasa milzīgus līdzekļus
Lēš, ka atomvalstis pērn tam izdevušas 91,4 miljardus ASV dolāru jeb gandrīz 3000 dolāru sekundē.
Tas ir par 10,7 miljardiem dolāru vairāk nekā 2022. gadā. "Šī nauda pēc būtības ir izmesta vējā, jo valstis ar kodolbruņojumu taču piekrīt, ka kodolkarā principā nevar uzvarēt un šādu karu nekad nedrīkst uzsākt," pirmdien preses konferencē Ženēvā norādīja Starptautiskās kodolieroču aizliegšanas kampaņas (ICAN) pārstāve Alisija Sandersa-Zakre. Pēc ICAN aprēķiniem, ASV gadā kodolarsenāla uzturēšanai tērē 51,5 miljardus, Ķīna – 11,8 miljardus, bet Krievija – 8,3 miljardus dolāru.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
