16.1 °C
Šveicē nedēļas nogalē notika samits, kurā apmēram simt delegāciju dalībnieki apsprieda iespējas panākt mieru Ukrainā.
Agresorvalsts Krievija uz samitu, kas notika kalnu kūrortā Birgenštokā, netālu no Lucernas, nebija aicināta. Neskatoties uz Kijivas aicinājumiem, konferenci neapmeklēja ASV prezidents Džo Baidens. Viņa vietā uz Šveici devās viceprezidente Kamala Herisa. Samitu apmeklēja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un citi līderi. Latviju samitā pārstāvēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Samitā nebija pārstāvēta Ķīna, kas uzstāj uz Krievijas klātbūtni šādos forumos.
"Krievijas šeit nav. Kāpēc? Ja Krievijai būtu interese par mieru, kara nebūtu. Mums kopīgi ir jālemj, ko pasaulei nozīmē taisnīgs miers,"
sestdien Šveicē paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Konferencē tomēr izskanēja aicinājumi sarunās iesaistīt arī Krieviju. Saūda Arābijas ārlietu ministrs Faisals bin Farhāns Šveicē izteicās, ka sarunās jāpiedalās Krievijai, un tajās būs nepieciešami "sarežģīti kompromisi".
"Samits būtu vairāk uz iznākumu orientēts, ja telpā atrastos otra konfliktā iesaistītā puse – Krievija," viņam piebalsoja Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzsvēra, ka Krievijas karaspēkam ir jāaiziet no Ukrainas un Maskavai ir jāatbild par tur pastrādātajiem kara noziegumiem un jāmaksā reparācijas. "Šobrīd tas šķiet nereālistiski, bet, ja mēs paliksim vienoti un starptautiskā sabiedrība izdarīs spiedienu uz Krieviju, viss ir iespējams," aģentūrai "Associated Press" paziņoja Nausēda.
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja ziņo, ka E. Rinkēvičs samitā nosodījis Krievijas agresiju pret Ukrainu, uzsverot, ka Krievijai pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas teritorijas un jāatjauno Ukrainas teritoriālā integritāte starptautiski atzītajās robežās. "Starptautiskajai sabiedrībai jāstrādā pie visaptverošas ceļa kartes miera panākšanai.
Taču Krievijai pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas teritorijas un jāatjauno Ukrainas teritoriālā integritāte starptautiski atzītajās robežās,"
paudis E. Rinkēvičs.
Samitā no desmit Zelenska miera plāna punktiem tika apspriesti trīs: kodoldrošība, tostarp Krievijas okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā, globālā pārtikas drošība un karagūstekņu apmaiņa. Šajos punktos panākt vienprātību samita dalībnieku vidū ir visvieglāk, norāda "Associated Press". Svētdien pieņemtajā samita gala paziņojumā pausts atbalsts Ukrainas teritorijas nedalāmībai, pieprasīta uz Krieviju izvesto ukraiņu bērnu nogādāšana mājās, kā arī karagūstekņu apmaiņa. Paziņojumu tomēr neparakstīja Apvienotie Arābu Emirāti, Brazīlija, Dienvidāfrikas Republika, Indija, Meksika, Saūda Arābija un Taizeme.
Krievijas diktators Vladimirs Putins samita priekšvakarā paziņoja, ka Maskava ir gatava pārtraukt uguni un sākt miera sarunas, ja Ukrainas armija aizies no Krievijas 2022. gadā anektētajiem Ukrainas apgabaliem – Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas, tostarp no tām teritorijām, kuras Krievija nekontrolē. Putins arī uzstāja, lai Ukraina atsakās no plāniem iestāties NATO un īsteno demilitarizāciju, bet Rietumiem pieprasīja atcelt Krievijai noteiktās sankcijas. Zelenskis šo Putina "piedāvājumu" raksturoja kā "ultimātu" un salīdzināja ar Hitlera prasībām Čehoslovākijai 1938. gadā. ASV viceprezidente Herisa Šveicē norādīja, ka Putins šādi "aicina padoties, nevis uz sarunām". Līdzīgu nostāju pauduši citi rietumvalstu politiķi.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
