Saskaroties ar enerģētisko šantāžu no Krievijas puses, gāzes piegāžu vienpusēju pārtraukšanu, kas izraisīja energoresursu cenu sprādzienu, Eiropas Savienība sāka meklēt alternatīvas. Un atrada – sākās strauja sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būve Eiropā, energotaupības politika, tika straujāk iekurbulētas vēja un saules enerģētikas programmas, meklētas citas iespējas.

Viens no šādiem risinājumiem bija pērn noslēgtais līgums ar energoresursiem bagāto Azerbaidžānu, kas paredzēja, ka šīs valsts dabasgāzes piegādes ES 2027. gadā dubultosies un sasniegs 20 miljardus kubikmetru. Salīdzinājumam – Krievija līdz iebrukumam Ukrainā Eiropai piegādāja apmēram 150 miljardus m3 gāzes.

Attiecības ar Armēniju labākas

Diemžēl ES enerģētikas plāni ne pārāk labi sader ar ārpolitikas plāniem, un tādējādi pamazām veidojas sprādzienbīstama situācija. Un, proti, labas un ilgstošas sadarbības veidošanai ar Azerbaidžānu būtu nepieciešamas arī labas attiecības ar šo valsti. Bet tādu nav, un vainīgi ir vairāki iemesli.

Eiropas Savienība sadarbojas ar abām valstīm – gan Armēniju, gan Azerbaidžānu – un ir viens no lielākajiem ārvalstu donoriem abās, taču sadarbības rezultāti atšķiras. Piemēram, periodā no 2017. līdz 2020. gadam ES dažādās formās sniedza atbalstu Armēnijai 211 miljonu eiro apmērā, bet Azerbaidžāna apmēram tajā pašā periodā saņēmusi ap 600 miljonu eiro palīdzību. Tomēr ES attiecības ir daudz labākas tieši ar Armēniju – ar šo valsti ir parakstīts Visaptverošu un pastiprinātu partnerattiecību līgums (t. s. CEPA līgums), Armēnija tiek uzskatīta par potenciālu ES dalībvalsts kandidāti, jo tiek uztverta kā kultūras jomā ar Eiropu saistīta valsts, līdzīgi kā Kipra. ES arī atbalstīja 2018. gada t. s. Velveta revolūciju Armēnijā, novērtējot, ka "

Armēnija ir vienīgā valsts Eiropā, kas no hibrīdrežīma (domāts politiskais režīms, kurā autoritāras formas mijas ar demokrātiskām) 2017. gadā pārtapa par demokrātiju 2018. gadā," 

teikts Eiropas Parlamenta rezolūcijā šajā sakarā. Daudzās Eiropas valstīs pastāv politiski, ekonomiski, reliģiski un kulturāli ietekmīgas armēņu diasporas kopienas – divas trešdaļas no šīs tautas dzīvo ārpus Armēnijas. Visvairāk šajā ziņā izceļas Francija, kurā starp prominentām armēņu izcelsmes figūrām var minēt dziedātāju Šarlu Aznavūru, komponistu Mišelu Legrānu, politiķi Patriku Devedjanu, kas ieņēma ministra amatu Nikolā Sarkozī valdībā, vienu no absurda teātra prominentākajiem pārstāvjiem dramaturgu Artūru Adamovu, futbolistus Jurī Džorkajevu un Mišelu Der Zakarjanu u. c. Otra Eiropas valsts ar prominentu armēņu kopienu ir Polija – mūsdienu pazīstamākais poļu komponists Kšištofs Penderckis ir armēņu izcelsmes, armēņu asinis ritējušas apbrīnojami lielā skaitā ievērojamu Polijas katoļu baznīcas priesteru, tās atstājušas savas pēdas arī poļu kino, dzejā un žurnālistikā.

Korupcija un nosodījums

Par spīti ekonomiskajai sadarbībai, ar Azerbaidžānu attiecības nav veidojušās tik nevainojamas. Eiropas Savienība nekad nav īpaši kautrējusies vai kavējusies nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus Azerbaidžānā un tās tuvākajā sabiedrotajā Turcijā. Pārkāpumi tiešām bija un saņēma pamatotu nosodījumu. Pagājušās desmitgades vidū vairāk nekā desmit dažādu Eiropas žurnālistisko organizāciju izmeklēja korupciju un cilvēktiesību pārkāpumus Azerbaidžānā. Un atrada arī – apmēram 2,5 miljardi eiro tika atmazgāti Azerbaidžānā un izmaksāti kukuļos Eiropas un Azerbaidžānas politiķiem un dažādām organizācijām, Azerbaidžānai cenšoties nodrošināt Eiropas atbalstu t. s. Dienvidu gāzes maršrutam (gāzesvads no Kaspijas jūras cauri Kaukāzam un Turcijas teritorijai). Šajā sakarā 2015. gadā pat tika rosināts noteikt ekono miskās sankcijas pret Azerbaidžānu, kas gan neguva atbalstu. Lai kā arī būtu – Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs 2016. gadā atteicās parakstīt ar Eiropas Savienību tādu pašu Visaptverošu un pastiprinātu partnerattiecību līgumu kā Armēnija, kā iemeslu nosaucot to, ka līgumā nav precīzi formulēta ES attieksme pret Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu un Azerbaidžānas teritoriālo integritāti, kā arī izsakoties, ka, no Azerbaidžānas viedokļa raugoties, šis līgums neesot dokuments, ko paraksta līdzvērtīgi partneri, bet gan ES vienpusīgu instrukciju kopums Azerbaidžānai. Īsi sakot – sadarbība turpinās, taču tā nav tik dziļa un visaptveroša kā sadarbība ar Armēniju.

Neuztver kā neitrālus

Un tad nāca 2020. gads, kurā Azerbaidžānas karaspēks ar turku instruktoru un tehnoloģiju palīdzību sagrāva Kalnu Karabahas bruņotos spēkus, atgūstot visas kopš 1994. gada okupētās teritorijas un būtisku pašas Karabahas daļu. ES augstas amatpersonas kā Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels un ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels bruņotā konflikta laikā aicināja pārtraukt karadarbību un sēsties pie sarunu galda, taču pilnīgi skaidrs, ka, no Azerbaidžānas viedokļa raugoties, visas diplomātiskās iespējas jau sen bija izsmeltas un konflikts bija risināms ar spēku.

Pēc uguns pārtraukšanas ES ir uzņēmusies miera misiju Kalnu Karabahā un nosūtījusi turp 100 novērotājus, lai novērotu robežu no Armēnijas puses. Tie nosūtīti ar cerību, ka Krievijas iebrukums Ukrainā vājinājis tās iespējas Kaukāzā, kas dod iespēju Eiropas Savienībai nostiprināt savu ietekmi šajā reģionā. Taču iepriekšējo attiecību vēsture un fakts, ka robeža tiek novērota tieši no Armēnijas puses, neļauj Azerbaidžānas vadībai uztvert šo misiju kā politiski neitrālu, tādēļ tā uz šiem pasākumiem raugās nelabvēlīgi. Runā, kuru Azerbaidžānas prezidents I. Alijevs teica martā, viņš nosodīja jebkādu ārvalstu iejaukšanos Azerbaidžānas konfliktā ar Armēniju par Kalnu Karabahas reģionu. "Karabahas konfliktā iesaistītie starpnieki cenšas nevis atrisināt problēmu, bet gan iesaldēt to," viņš teica, vēlreiz uzsverot, ka Azerbaidžāna ir nogurusi no bezjēdzīgām sarunām. Azerbaidžāna arī tur aizdomās Eiropas misiju par militārās izlūkošanas datu vākšanu un to nodošanu armēņu pusei.

"Daudzi armēņi uzskata, ka šā gada pavasarī sekos jauns Azerbaidžānas uzbrukums," "Deutsche Welle" izteicies ES novērotāju misijas vadītājs Markus Riters. "Ja tas nenotiks, mūsu misiju jau var uzskatīt par veiksmīgu." Taču vēl pirms dažām nedēļām Azerbaidžānas valsts kontrolētie mediji apsūdzēja ES misiju centienos izprovocēt Azerbaidžānu jaunam karam, izsakoties, ka jebkādā jaunā konflikta uzliesmojumā būs vainojama Eiropas Savienība, līdzīgu naratīvu uztur arī Krievijas mediji. Kāds no ES diplomātiskā dienesta anonīmi izdevumam "Politico" ir izteicies, ka ES ir izmisusi, ka tās miera uzturēšanas misija ir pasliktinājusi attiecības ar Azerbaidžānu. 

"Mēs cerējām uz pilnīgi citu scenāriju attiecībās ar Baku,"

 izteikusies amatpersona. "Tieši tādēļ mēs dalījāmies ar viņiem visā nozīmīgajā informācijā par patruļu maršrutiem un citiem misijas aspektiem, ka nevēlējāmies nekādus sarežģījumus."

Ja šāds jauns konflikts abu Kaukāza valstu starpā uzliesmos, tas liks Eiropas Savienībai vēl vairāk distancēties no Azerbaidžānas, apdraudot tās ilgtermiņa plānus par enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanu.