18 °C
Eiropas Revīzijas palāta samērā kritiski vērtē Eiropas Centrālās bankas veikto uzraudzību pār valstu savienības lielākajām un nozīmīgākajām bankām un uzskata, ka tai nepieciešami uzlabojumi. Eiropas Centrālā banka (ECB) veic uzraudzību pār ES 110 lielākajām bankām, kas visas kopā kontrolē apmēram 82% banku aktīvu valstu savienībā.
Eiropas Revīzijas palāta uzskata, ka šai uzraudzībai nepieciešamas lielākas garantijas, ka banku kredītriski tiek atbilstoši vadīti.
Praksē tas nozīmētu augstākas kapitāla prasības šādām bankām. Latvijā ECB uzrauga "Swedbank", SEB banku un "Citadeles banku".
Katru gadu ECB vērtē to kredītriskus, pārvaldību, biznesa modeli un likviditāti (spēju aktīvus – kredītus, vērtspapīrus un citus – ātri pārvērst naudā, lai segtu īstermiņa saistības). Tā vērtē arī banku spēju vadīt minētos riskus. Ja tā uzskata, ka riski netiek vadīti pietiekami labi, ECB var prasīt bankai palielināt kapitālu, lai segtu identificētos riskus, kā arī likt bankai ieviest koriģējošus pasākumus šo risku mazināšanai.
Visa šī procesa mērķis ir panākt, ka uzticēšanās banku sistēmai ir pamatota.
Turklāt vēl nesen ECB norādīja, ka banku vispārējā ekonomiskā situācija pasliktinās, jo ekonomiskajā vidē ir daudz izaicinājumu un ekonomisko iepriekšējo krīžu pieredze liecina, ka nepietiekami banku uzkrājumi var apdraudēt to dzīvotspēju.
Nav pastiprināti uzraudzības pasākumi
Šī uzraudzības sistēma kritizēta Eiropas Revīzijas palātas (ERP) jaunākajā ziņojumā. Palātas auditori uzskata, ka Eiropas Centrālajai bankai jāpastiprina banku uzraudzība, lai nodrošinātos pret kreditēšanas riskiem, konkrēti, gadījumiem, kad noteikti aizņēmēji nespēj atmaksāt kredītus. Auditori uzsver šī aspekta nozīmīgumu, jo vāja kredītrisku uzraudzība bankās var apdraudēt banku dzīvotspēju un tādējādi arī visas finanšu sistēmas stabilitāti. Viņi norāda, ka, par spīti kopumā palielinātai ECB aktivitātei banku uzraudzības, kredītrisku un problemātisko kredītu jomā, pagaidām Eiropas Centrālā banka nav prasījusi bankām, kuru riski ir augstāki, palielināt savu kapitālu. Tieši tāpat auditori uzsver, ka ECB nav pastiprinājusi uzraudzības pasākumus gadījumos, kad uzraudzītās komercbankas demonstrējušas ilgstošu un pastāvīgu kredītrisku uzraudzības vājumu. "Lai izvairītos no banku bankrotiem sliktas kredītriska pārvaldības dēļ, ECB ir jānodrošina, ka tās savus kredītriskus pārvalda saprātīgi," izteicies par ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Mihails Kozlovs. "Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā sabiedrības uzticības nozīmi banku sektora stabilitātei un izaicinošos ekonomiskos apstākļus." ERP auditori gan uzsver, ka Eiropas Centrālās bankas veiktā banku kredītrisku analīze kopumā paveikta labā kvalitātē.
Taču auditori uzsver, ka ECB neizmanto tās rīcībā esošos līdzekļus pietiekami efektīvi, lai nodrošinātu, ka, pirmkārt, identificētie riski tiktu pilnībā segti ar banku papildu uzkrājumiem un, otrkārt, lai dotu instrukcijas bankām labākai risku pārvaldībai.
Auditori arī kritizē 2021. gadā mainīto ECB pieeju nepieciešamā banku kapitāla apmēra noteikšanai, kuru komercbankām būtu jāuztur, pārsniedzot noteiktu riska robežu. Auditori uzskata, ka pašreizējā prakse negarantē risku atbilstošu segšanu, turklāt ECB šo pieeju arī neesot konsekventi piemērojusi. Konkrēti, ECB neesot noteikusi proporcionāli augstākas prasības pret banku uzkrājumiem gadījumos, ja bankas ir saskārušās ar augstākiem kreditēšanas riskiem. Tas ERP izpratnē nozīmē, ka ECB skaidri un stingri nesasaista banku kapitāla prasības ar kreditēšanas riskiem. Faktiski ECB esot rīkojusies pat pretēji šīs pieejas idejai – proti, bankām, kuru riski esot visaugstākie, tā konsekventi esot prasījusi nodrošināt tādu kapitālu, kas tuvs kapitāla prasību diapazona zemākajai robežai. Turklāt revidenti konstatēja, ka ECB nav spējusi pietiekami pastiprināt uzraudzības pasākumus situācijās, kurās banku kredītrisks bija augsts un noturīgs un iekšējās kontroles nepilnības saglabājās ilgstošu laiku.
Bankām trūkst darbinieku
Turklāt auditori kritizējuši gan Eiropas Centrālās bankas, gan arī dalībvalstu banku uzraudzības iestāžu personāla trūkumu, kā arī pārāk garos uzraudzības ciklus, kas varētu rezultēties ar to, ka komercbanku uzraudzības vērtējumi vairs neatbilst patiesajai situācijai.
Tiesa gan, pat auditori spiesti atzīt, ka kopš 2015. gada vērojama slikto kredītu skaita samazināšanās bankās un viens no šī skaita samazināšanās iemesliem ir bijušas tieši ECB veiktās darbības 2016. un 2018. gadā. Tomēr vēlreiz tiek uzsvērts tas, ka Eiropas Centrālā banka sistemātiski nav izmantojusi uzraugošās iestādes varu, lai panāktu, ka visi banku iekšējie procesi būtu pietiekami caurspīdīgi, kā arī panāktu, ka banku rīcībā ir visi dati, lai savlaicīgi identificētu kredītriskus un spētu tos atbilstoši izmērīt.
Jāpiebilst, ka 110 ECB uzraudzībā esošo komercbanku kontrolei gadā tiek tērēti 577,5 miljoni eiro. Minētais Eiropas Revīzijas palātas vērtējums veikts, analizējot banku uzraudzību 2021. gadā un izvēloties desmit bankas, kurās slikto kredītu apjoms bijis īpaši liels.
Kritiskā ERP ziņojuma autors Mihails Kozlovs ir Latvijas pārstāvis ERP – viņš pabeidzis Latvijas Universitātes Eirofakultāti un mācījies sociālās zinātnes Rīgas Tehniskajā universitātē, turpinājis izglītību Londonas pilsētas universitātes Kasa biznesa skolā un Lotringas Universitātē Francijā. Latvijā vadījis ES Integrācijas departamentu Finanšu ministrijā, tad ilgstoši bijis Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā padomnieks ekonomikas, nodokļu un ES budžeta jautājumos. Pēc tam – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas izpilddirektoru padomes loceklis, pārstāvot Latviju, Somiju un Norvēģiju šajā institūcijā. Kopš 2016. gada – Eiropas Revīzijas palātas loceklis.
