Mazie pārtikas produktu ražotāji pārtikas produktu izstādē "Riga Food 2024" žilbina ar inovāciju un jauniem produktiem. Tradicionālo rupjmaizi pieticīgi demonstrē vien divas ceptuves

Reklāma

Divās "BT1" izstāžu hallēs Ķīpsalā ikgadējā izstādē "Riga Food 2024" savus lolotos produktus kopš vakardienas līdz rītdienas vakaram rādīs un savu atpazīstamību vairos vairāki simti Latvijas uzņēmēju un mājražotāju. Baltijas valstīs visplašākajā pārtikas un pārtikas tehnoloģiju nozares izstādē "Riga Food 2024" piedalās pavisam 425 uzņēmumi no 32 valstīm, toskait izveidoti 12 valstu kopstendi. Izstāde sniedz ieskatu Latvijas pārtikas norisēs un ļauj vienuviet ar acīm un ar garšas kārpiņām baudīt ražotāju piedāvājumu, kā arī piedalīties diskusijās un vērot konkursus.

Inovators Jēgers

Iemīļotais operdziedātājs Sergejs Jēgers pēdējo gadu laikā ar paša gatavotajiem marinējumiem ir kļuvis arī par cienījamu mājražotāju un jaunu produktu veidotāju. "Darbojos ar mājražošanu trīs gadus, un tā ir kļuvusi par uzņēmējdarbību. Pirms gada sasniedzu mērķi, ka mani produkti nokļūtu universālveikalā "Stockmann". Esmu pavisam sagatavojis vairāk nekā 15 000 produktu vienību. Tik precīzu skaitli varu nosaukt tāpēc, ka pats parakstu etiķetes uz visu produktu iepakojuma. Tomātiem nav nevienas miziņas, sīpoli ir bez plēvītēm. Visu daru viens pats, tāpēc produkti maksā tik, cik tie maksā. 

Pirktākie produkti ir biešu salāti tomātu sulā, rasoļņiks, marinēti sīpoli želejā, raudenes tomātu mērcē un saldskābais čili čatnijs," 

tā S. Jēgers. Viņa kulinārā un arī operdziedātāja talanta cienītāja stendā turpat var pirkt arī S. Jēgera grāmatu "Kāda laimīga sagadīšanās", priekšautus ar veiksmīgā mājražotāja zīmolu un citu atribūtiku.

Produkti "Michelin" restorānos

Pēc Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla sarūpēto inovāciju stendu apmeklējuma pesimistiem būs jāsecina, ka īstenībai neatbilst diezgan plaši izplatītais uzskats par vidējā latvieša pašapziņas trūkumu kā sen ielaistu kaiti. Uzņēmējs Zigmārs Ronis ar savu fermentēto medu un bērzu sulas un skudru ekstraktu ir ticis vistālāk – līdz "Michelin" restorānu pasūtījumiem. "Neatklāšu ražošanas tehnoloģiju. Līdz īstajam, savam unikālajam produktam izmēģināju dažādus medus veidus un dažādas baktērijas. 

Gandrīz visiem ražotājiem izaicinājums ir saglabāt produktu tā, lai tas neskābst, bet es savu medu skābēju," 

tā Z. Ronis. Viņš arī piebilst, ka "Michelin" zīmolotie klienti neatklāj Roņa izveidoto produktu pielietojamību.

Uzņēmējs Zigmārs Ronis ar savu fermentēto medu, kā arī bērzu sulas un skudru ekstraktu jau ticis līdz "Michelin" restorānu pasūtījumiem.

Nu jau divus mēnešus ikviens savā saimniecībā un arī ēdienkartē var arī izmēģināt ēdamos kliju šķīvjus. "Viena klasiskā vienu reizi lietojamā šķīvja gatavošanai vajag astoņus litrus ūdens. Mana izveidotā no klijām gatavotā vienreiz lietojamā šķīvja gatavošanai, kas turklāt ir arī ēdams, – vien 20 gramus ūdens," lepojas "Chum Tableware" vadītājs Oto Laiva. "Četru gadu laikā izveidoju produktu, kura gatavošanai vajag vien klijas, nedaudz ūdens un presformu, kurā izveidoto masu saspiežu."

"Viena klasiskā vienu reizi lietojamā šķīvja gatavošanai vajag astoņus litrus ūdens. Mana izveidotā no klijām gatavotā vienreiz lietojamā šķīvja gatavošanai, kas turklāt ir arī ēdams, – vien 20 gramus ūdens," lepojas "Chum Tableware" vadītājs Oto Laiva.

Sēnes, cidonijas un čipsi

Ogresgala pagasta ZS "Mētras" saimnieki Iveta Širaka un Uldis Širaks ir gan inovatori, gan arī lauksaimnieki. Viņi no algotā darba brīvajā laikā pārstrādā vairāk nekā divu hektāru platībā audzētās krūmcidonijas, kā arī rabarberus un ķirbjus savā jaunajā mājražotāju ražotnē. Saimnieki paši ir izveidojuši vairākus desmitus veselīgo našķu recepšu, kas pārtop produktos un pārdošanā nonāk ar saimnieku izveidoto zīmolu "Mētru gardumi". ZS "Mētras" vienīgie Latvijā no bioloģiskajām krūmcidonijām ražo arī etiķi. Uldis Širaks izstādē piedāvā ķirbju sēklas šokolādē, dažādus krūmcidoniju veidus šokolādē un citus veselīgos našķus.

Uldis Širaks izstādē piedāvā gan bioloģisko cidoniju etiķi, gan ķirbju sēklas šokolādē, dažādus krūmcidoniju veidus šokolādē un citus veselīgus našķus.

Kaunatas pagasta SIA "Safīra L" saimniece Lienīte Litavniece pērn izstādē piesaistīja uzmanību ar pilnīgi jaunu ideju – produktu apmaiņas platformu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem vai iepircējiem reģionālā līmenī. To izveidoja sadarbībā ar ZS "Kotiņi". Šajā gadā jaunums ir bezglutēna vegānie pelmeņi (arī no plūmju un riekstu izejvielas), kā arī vegānā pastēte.

Apmeklētāju uzmanību piesaista dažādu krāsu austersēņu audzētāji Agija un Nauris Dzērves. Viņi savus produktus jau pārdod "Stockmann" veikalā. Dzērves izstādes apmeklētājiem piedāvā degustēt savus produktus un arī austersēņu audzēšanas komplektu, kas sniedz iespēju, izdarot vien trīs griezumus, jau pēc nedēļas vākt pirmo aptuveni kilogramu lielo austersēņu ražu.

Dažādu krāsu austersēņu audzētāji Agija un Nauris Dzērves radījuši austersēņu audzēšanas komplektu, kas sniedz iespēju, izdarot vien trīs griezumus, jau pēc nedēļas vākt pirmo aptuveni kilogramu lielo austersēņu ražu.

Valmieras tehnikuma studenti savā mācību ražotnē ražo skābētu kāpostu čipsus un gurķu-cidoniju limonādi "Frešiņš", ko izveidojuši tehnikuma pasniedzēji. Tehnikuma Attīstības nodaļas vadītāja Dace Careva stāstīja, ka līdztekus apmeklētāju iepazīstināšanai ar jaunajiem produktiem ir iecerēts arī ieinteresēt uzņēmējus veikt tehnikumā nelielu produktu partiju pasūtījumus.

Valmieras tehnikuma pārstāvji.

"Riga Food" izstāde rāda arī produktu patēriņa tendences. Pērn Latvijā pavisam ražoja 6980 tonnas rudzu maizes – par 72% mazāk nekā 2013. gadā. Rudzu maizi vakar Latvijas kopstendā pieticīgi demonstrēja vien SIA "Dona" un SIA "Lāči".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.