Mājputnu gaļas ražošana Latvijā joprojām ir saistoša alternatīva gan pašpatēriņa nodrošināšanai, gan vietējā tirgus nišu aizpildīšanai. Tomēr broileru audzēšana nav tikai cāļu iegāde un barošana. Tas ir augstas intensitātes process, kurā katra kļūda vadībā, biodrošībā vai ēdināšanā tieši ietekmē pašizmaksu un gala rentabilitāti. Tāpēc, plānojot ražošanu, svarīgi precīzi apzināties kritiskos punktus ceļā uz kvalitatīvu un drošu galaproduktu.

Pirmais solis – tiesiskais rāmis un plānošana

Pirms saimniecībā ierodas pirmā dienu veco cāļu partija, jābūt pilnīgai skaidrībai par trim galvenajiem resursiem: telpu kapacitāti, barības bāzi un realizācijas kanāliem, jo plānošanas posmā nekas nedrīkst palikt pašplūsmā. Turklāt Latvijas likumdošana nosaka stingrus, ikvienam audzētājam saistošus mājputnu turēšanas noteikumus. 

Pirmais no tiem ir obligātā reģistrācija Lauku atbalsta dienestā (LAD), kas attiecas uz jebkuru ganāmpulku, vai tā būtu viena vista pašu priekam vai tūkstotis komercdarbībai. Reizi gadā, proti, līdz katra gada 31. jūlijam LAD elektroniskajā sistēmā obligāti jāatjauno dati par faktisko putnu skaitu novietnē uz 1. jūliju, kā arī jāveic datu aktualizācija pēc katras putnu pārvietošanas.