"Mazzariņiem" nepāraugt "Lielzariņos" viena iemesla dēļ – tāds nosaukums vienām mājām Glūdas pagastā jau ir. Bet centienos augt "Mazzariņu" strausu ferma pēc vairākiem smagiem gadiem ir atspērusies.

Fermas izveidotājs Dainis Laugalis ar sievu Žannu saviem bērniem esot teicis: mums jāaug tik ātri, kā aug strausi, un, 2011. gadā sākot strausu audzēšanu, viņam tas arī izdevies. Ģimenes rūpals, sekojot strausu piemēram – strausi no maza cālēna līdz pat 2,8 metru milzenim izaug gada laikā –, tiešām strauji uzņēma apgriezienus. Un tā līdz kovida laikam, mātes un tēva aiziešanai viņsaulē... Tagad rūpi par strausiem un visu ar tiem saistīto uzņēmies viņu dēls Reinis ar sievu Līvu, un viņi ir apņēmības pilni iesākto turpināt.

Jo lielāks putns, jo vairāk īpatnību

“Tēvs ar strausu audzēšanu izlēma nodarboties mammas dēļ. 2007.–2010. gada krīzes laikā aizvēra veterināro klīniku–aptieku, kurā viņa strādāja, un mamma palika bez darba. Rūpējās par māju un bērniem – mani, brāli, māsu. Bet tēvs redzēja, ka viņa grib izpausties arī savā profesijā. Tad kāpēc ne strausi – tolaik Latvijā jauna lieta, un mammai būs, ko darīt. Tā arī bija, kopš tā laika viņa ar strausiem auklējās vairāk nekā ar mums,” atceras Reinis.

Uzklausot citu strausu audzētāju padomus, tēvs fermas cāļu mājā ielicis siltās grīdas, nodrošinājis normālus apstākļus – nekādas pārapdzīvotības, katrā mītnē tikai trīs četri putni. 

Strausi ir diezgan stresaini, tāpēc naktī jādeg gaismai – ja putni no kaut kā nobīstas, lai redz, kur skriet. Mājā nedrīkst būt asu stūru, augstu sliekšņu, logiem priekšā jābūt margām, jo, kad strauss skrien, tas neko apkārt neredz un nemāk apstāties. Bet skrien strauss ātri – 70 km stundā, viens tā solis ir 3–4 metri..