"Apzināmies risku, ka Krievija var ātrāk spert desinhronizācijas soļus un pati iniciēt atslēgšanos, bet mēs tam esam gatavi," tā norāda "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
"Mums ir rīcības plāns, lai pārņemtu pilnīgu kontroli pār tīklu. Mums ir sadarbības plāni ar Polijas, Zviedrijas un Somijas operatoriem par frekvences atbalsta sniegšanu caur līdzstrāvas kabeļu savienojumiem. Tādā veidā nodrošināsim pietiekamas jaudas, lai sistēma būtu stabila. Protams, drošāk un vienkāršāk būtu, ja process notiktu plānveidā, bet pietiek ar vienu gadījumu, lai apdraudējums būtu būtisks. Visa sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu tīklu uzturēt un kontrolēt, nodrošināt stabilitāti un nebūtu nekādi atkarīgi no kaimiņu darbībām," tā Irklis.
Jau mazāk nekā pēc gada – 2025. gada februārī – Baltijas valstis atvienosies no Krievijas un Baltkrievijas jeb t.s. BRELL tīkla, pievienojoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Šobrīd tiek pabeigti pēdējie projekti, lai process notiktu bez aizķeršanās, taču nepieciešamības gadījumā operatori jau šobrīd būtu gatavi operēt bez BRELL frekvencēm.
Tiktu galā, arī atslēdzoties šobrīd
Ideja par Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem dzima jau tālajā 2007. gadā. Nākamos vairāk nekā desmit gadus tapa dažādi pētījumi, ceļa kartes, bija vienošanās un sarunas. Pa vidu tika sākts "Kurzemes loks", bet Lietuva un Polija sāka "LitPol" savienojuma būvniecību. Tomēr tāds nopietns starta šāviens tika dots 2019. gadā, kad tika piešķirts pirmais līdzfinansējums no Eiropas Savienības Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijai. Tātad
būtībā piecu gadu laikā Baltijas valstīm un Polijai, ieguldot apmēram divus miljardus eiro, būs izdarīts viss, lai varētu droši atvienoties no Krievijas starpsavienojumiem.
Tādu ar Krieviju un Baltkrieviju Baltijai ir deviņi, Latvijai – viens.
Sākotnēji atvienoties no BRELL tīkla bija paredzēts 2026. gadā, taču 2022. gadā neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijas valstis vienojās termiņu saīsināt par gadu. Lietuvas amatpersonas runājušas pat par atvienošanos jau 2024. gadā, taču Latvijai un Igaunijai darāmo darbu saraksts bijis garāks.
"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis stāsta, ka šobrīd viens no svarīgākajiem projektiem, kas jāpabeidz līdz sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, ir Latvijas un Igaunijas kopīgais Valmieras–Tsirgulīnas savienojums. Latvijas pusē savienojumu plānots pabeigt jau šomēnes vai vēlākais jūnijā, bet Igaunijas pusē – rudenī. Pirms vairākiem gadiem jau tika pabeigts Latvijas un Igaunijas 3. starpsavienojums, kas savienoja Valmieru ar Tartu. Pirms tam tika pabeigts arī Kurzemes loks. "Šis starpsavienojums ir svarīgs aspekts, jo, ja tas nebūs pabeigts, tad mēs ar Igauniju paliekam tikai ar diviem starpsavienojumiem. Ja kaut kas notiek ar vienu no tiem, tad paliekam tikai ar vienu, kas samazina elektroapgādes drošumu."
Arī Lietuvas elektropārvades sistēmu operatora "Litgrid" valdes priekšsēdētājs Roks Masjulis "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka visas trīs Baltijas valstis jau šobrīd vajadzības gadījumā varētu sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas tīkliem, tomēr vēl ir paveicami projekti, kas pārslēgšanos padarītu drošāku un lētāku. "Šobrīd Lietuvā pabeidzam pirmo divu sinhrono kompensatoru uzstādīšanu. Kopā ar pārējiem kompensatoriem tie nodrošinās inerci elektrotīklā un palīdzēs līdzsvarot frekvenci pēc sinhronizācijas.
Tāpat visiem trim operatoriem ir jāpabeidz vadības sistēmu pilnveidošana, lai nodrošinātu tīkla drošāku pārvaldību, un ražošanas un patēriņa balansēšanu.
Lietuvā mūsu projekti norit saskaņā ar plānu, un būsim pilnībā gatavi atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas sistēmas, veikt visus testus un pievienoties kontinentālās Eiropas tīkliem."