26. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Pirmās autosacensības "Lielā balva"

1906. gada 26. jūnijā. Pirms 120 gadiem Francijas ziemeļrietumu pilsētas Lemānas apkaimē startēja Francijas Automobiļu kluba "Lielās balvas" jeb "Grand Prix" izcīņa – autosacensības, kas ritēja divas dienas un uzskatāmas par mūsdienu "Formula 1" autosporta sacensību sākumu.

Francija tolaik skaitījās Eiropas vadošā autobūvētāja. Viens no sacensību mērķiem arī bija nodemonstrēt, ka franču auto ir vislabākie, kaut "Lielā balva" bija atvērta visiem gribētājiem neatkarīgi no valstiskās piederības un auto. Kā rīkošanas vietu izvēlējās Lemānu, jo tās pašvaldība un apkaimes viesnīcnieki bija gatavi atbalstīt pasākumu kā finansiāli, tā organizatoriski. Trasi iezīmēja 20. gadsimta sākuma autosacensībām raksturīgajā trīsstūra formā. Tā veda pa publiskajiem grants seguma ceļiem, cauri ciemiem, fermām, mežiem, laukiem. Lielāko pilsētiņu apbraukšanai izveidoja īpašus dēļu klājumus, vairākās vietās pāri trasei izbūvēja gājēju tiltus. Lai ceļi tik ļoti neputētu un auto riepu mestie akmeņi kādu neievainotu, tos visā trases garumā apstrādāja ar darvu. Segumu sacensību laikā uz pagriezieniem un vajadzīgajās vietās atjaunoja. Pie starta un finiša vietas uzcēla 2000 skatītāju ietilpības tribīnes. Viens nosacītais trases aplis bija 103,18 km garš, Francijas "Grand Prix" pretendentiem divās dienās tas bija jāizbrauc 12 reižu (katru dienu seši apļi), kopumā veicot 1238,16 km, kas prasīja aptuveni 12 stundas. Uz starta līnijas izbrauca 32 ekipāžas – pārsvarā francūži, taču bija arī no Beļģijas, Itālijas, Vācijas, Lielbritānijas, ASV, Austroungārijas. Trasē automašīnas laida ik pēc 90 sekundēm. Par uzvarētāju kļuva ungārs Ferencs Siss, kurš pārstāvēja franču "Renault" komandu. Viņš uzrādīja labāko laiku – 12 stundas 14 minūtes un 7 sekundes, kas bija pusstundas atrāviens no otrās vietas ieguvēja itālieša Feličes Nacāro ar FIAT. Trešā vieta tika arī francūzim Albēram Klemānam, kurš brauca ar "Clément-Bayard". Sisa "Renault" vairākās trases vietās bija sasniedzis tam laikam fantastisku ātrumu – 154 km/h. "Renault" pārdošanas apjomi pēc "Lielās balvas" saņemšanas dubultojās, tomēr kopumā prese un sabiedrība no sacensībām bija gaidījusi spraigāku cīņu. Neskatoties uz to, pats princips, ka valsts rīko savas "Lielās balvas" atklātu izcīņu, Eiropā tika ievērots, jau nākamajā gadā ko līdzīgu rīkoja Vācija. Tā pamazām attīstījās sistēma, ko mūsdienās vērojam "Formulā 1", kad tiek rīkoti vairāki posmi dažādās valstīs un katra to sauc par savu "Grand Prix".

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvis", 1926. gada 26. jūnijā

Varoņu piemiņas dienā Valmieras baznīcā notika dievkalpojums, kurā piedalījās arī garnizona karavīri. Prāvests Pavasars izjustos vārdos pieminēja kritušos karavīrus, norādot uz viņu nopelniem. Pēc dievkalpojuma karavīri, orķestrim spēlējot, devās uz parādi garnizona laukumā, bet pilsoņi uz brāļu kapiem, kur mācītājs Pavasars noturēja aizlūgumu par še dusošiem karavīriem. Nacionālās atvaļināto karavīru un veco strēlnieku biedrību pārstāvji nolika vainagus. Varoņus pieminēt bija ieradušies organizētā gājienā ar karogiem arī LNK tautietes un tautieši un nolika krāšņu vainagu, soloties stāvēt un krist par iegūto valsti un brīvību. Arī karavīru pārstāvji nolika vainagu Daugavpils kājnieku pulka vārdā. Dievkalpojumu baznīcā un kapos kuplināja draudzes koris ar skaisti nodziedātām dziesmām.