19. decembris vēsturē un senās avīzēs. Rīga slēdz durvis

1934. gada 19. decembrī. Pirms 90 gadiem Rīgas Prefektūra ar preses starpniecību svētku noskaņās atgādināja, ka vecā gada pēdējā dienā – 31. decembrī – stāsies spēkā Rīgas pilsētas valdes 27. novembrī pieņemtie un Iekšlietu ministrijas apstiprinātie "Saistoši noteikumi par namu vārtu un durvju noslēgšanu Rīgā".

Proti, dažādu krimināla rakstura pārkāpumu, zādzību, laupīšanu, huligānisma apkarošanas vārdā un tāpat, lai izvairītos no antisanitāru apstākļu rašanās, bija nolemts: "Rīgas administratīvās robežās no plkst. 22 līdz plkst. 6 uz ielām izejošiem vārtiem un namu durvīm jābūt noslēgtiem. Par vārtu un durvju noslēgšanu atbild namu īpašnieki vai viņu pilnvarnieki. Šie saistošie noteikumi neattiecas uz dzīvojamām ēkām ar vienu dzīvokli. Par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu vainīgie sodāmi pēc Sodu likuma noteikumiem." 

Uz namu durvju un vārtrūmju noslēgšanu uzstāja Iekšlietu ministrija, taču, prasībai nonākot Rīgas pilsētas valdē, izrādījās, ka pret to iebilst Rīgas Namīpašnieku biedrība. 

Noteikumu apspriešanas laikā namīpašnieku pārstāvji aizrādīja, ka galvaspilsētas centrā durvis un vārtus uz nakti jau tāpat slēdz teju visi saimnieki. Daudzi pat algojot īpašus sargus, kuri uzmana, lai durvis būtu slēgtas. "Paši namu īpašnieki un īrnieki ir ieinteresēti, lai nakts laikā namos neiekļūtu nepiederīgas personas, lai gan arī tagad ne katru reizi tas praksē izvedams," iesniegumā pauda namīpašnieki. Bet tā esot tikai centra kvartālos. Pilsētas nomalēs aina paveroties pavisam cita: "Obligatoriskiem noteikumiem šeit būtu maza nozīme vai tiem praktiski nebūtu nekādas nozīmes. Ar namu durvju un vārtu noslēgšanu šeit nekādā gadījumā nenovērsīs ne nepiederīgu personu iekļūšanu, ne arī izkļūšanu no nama vai pagalma, jo sētas (žogi) bieži vien ir tādā stāvoklī, ka aizsardzības vai norobežošanas ziņā tiem nav nozīmes. Arī pārkāpšana pāri tiem nerada grūtības. Bieži vien arī pilsētas nomalēs atrodošos namu īrniekiem, tāpat kā pilsētas centrā, ir namu durvju vai vārtu atslēgas. Lai arī kādi būtu noteikumi attiecībā uz durvju un vārtu noslēgšanu, šo noteikumu izpildīšana atkarīga no īrnieku labās gribas un gara stāvokļa. 

Turēt īpašu sargu, kas sekotu durvju un vārtu noslēgšanai, pilsētas nomaļu un arī centra mazo namu īpašniekiem nav iespējams, jo ienākumi no nama nedod iespēju bez visiem citiem izdevumiem segt vēl izdevumus sarga algošanai." 

Ne pārāk turīgā namīpašnieku daļa bija nobažījusies, ka, sastopoties ar obligāti uzliktajiem pienākumiem, kuru izpildi tie lāgā nevar izkontrolēt, tiem vēl būs darīšana ar regulāriem policijas uzliktiem sodiem. Rīgas Namīpašnieku biedrība lūdza Rīgas pilsētas valdi atstāt spēkā iepriekšējo brīvo režīmu, tomēr, kā redzams, netika uzklausīta. Vēl vairāk – to ieviesa arī citās Latvijas pilsētās, un sods par noteikumu neievērošanu bija 10 latu vai trīs dienas arestā.

Balss, 1924. gada 19. decembrī

Akte. Dinsdurbes ķieģeļu ceplī Vilhelmam Bonštedtam nozagti 15 000 rubļu, kurus tas glabājis neapdzīvotās telpās zem labības kastes skārda bundžiņā. Aizdomas krita uz viņa bijušo lopu gani, 18 gadus veco Bertu Miķelson, kura atzinusies un izstāstījusi, ka naudu iedevusi savam patēvam Zernovam un mātei Maijai, kuri to paglabājuši klētī zem grīdas, kur to arī atrada. Vainīgos sauc pie atbildības.