6.2 °C
Iestājies aukstais gadalaiks, dažādu sugu zivis sāk migrāciju uz iekšējiem ūdeņiem, lai tajos norisinātos nārsts, savukārt pirms tā kārtīgi jāuzēd! Šoreiz tēma pietuvināta aktuālajai tendencei – makšķerēšana pilsētvidē.
Laikapstākļi dabā šogad jo īpaši ietekmē zivju ēstgribu, uzvedību un aktivitāti. Šajā gadā vasara ievilkās līdz pat septembra norietam, tātad ūdenslīmenis ir zems, ūdens kustība nekāda, kā arī ūdens temperatūra – augsta. Gribētos gan piebilst, ka, manuprāt, šis sarežģītais apstākļu kopums dod citu azartu un emocijas. Respektīvi, zivi ir jāvar paņemt, pierunāt un atrast, kur tā atrodas. Gadu no gada jūras asaru, brekšu, zandartu, līdaku un citu zivju migrācija nenotiek vienādos laikos, to galvenokārt koriģē šis apstākļu kopums. Šajā gadā Kurzemes pusē zivtiņa ir sakustējusies mēnesi vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Jūrasasaris ir sakustējies. Jādodas!
Jūrasasara ķeršana no vietējā asara ķeršanas nav stipri attālināti procesi. Asaris ir un paliek asaris.
Tiesa, jūrnieks mēdz dot priekšroku lielākām vai no ikdienas atšķirīgām gumijām. Pilsētvidē asara ķeršanai galvenokārt tiek izmantota dropšota sistēma. Makšķerēšana noris ļoti dažādos dziļumos. Asaris labprāt migrē, un der atcerēties, ka tā ir bara zivtiņa. Būtiski faktori veiksmīgai copei ir dažādi un ne katru reizi vienādi. Taču visbiežāk viens no galvenajiem faktoriem ir straume. Ja makšķerēšana notiek jūrā, var vērot, kā, jūrai elpojot vai vējam mainoties, mainās straume. Reizēm kā vējš, tā jūra atpūšas, tas nozīmē, ka straume ir tuvu nullei. Šādos brīžos asaris kļūst teju nepielūdzams. Bet tad kādā brīdī straume ieslēdzas un asaris sāk ēst. Protams, visaktīvākā cope parasti ir rīta stundās un īsi pirms saules nokrišanas jūrā. Taču jāatzīst, ka ir reizes, kad asaris šauj kā no ložmetēja tieši dienas vidū. Tādēļ var teikt, ka kopumā asara uzvedību vairāk koriģē straume, nevis laikapstākļi, un tā tas ir arī pilsētvidē.
Kā noķert izslavēto jūrasasari
Te viss ir ļoti līdzvērtīgs vietējā asara copei.
Galvenā atšķirība ir dziļums, kurā tiek ķerta šī zivs. Nekādi nevar pielīdzināt viena metra dziļumu pieciem vai vairāk metriem.
Tātad šeit palīgā pārsvarā nāk dropšots. Esmu pieradis sistēmas sagatavot jau mājās, lai netērētu tik dārgo copes laiku siešanai uz vietas. Jo aprauties sanāk visai bieži. Parasti sasienu dažādu augstumu dropus, lai varētu patestēt asara noskaņojumu – asaris mēdz pacelties augstāk vai ēst no grunts. Jāatceras, ka zems dropšots izmetienā veido šaurāku leņķi attiecībā pret gultni, kas nozīmē, ka, mašķerējot tālā distancē, māneklis teju guļ uz grunts vai ir ļoti tuvu tai. Tātad tiek zaudēta dropšota pamata funkcija – noturēt mānekli virs grunts.
Ja metieni ir tāli un distances lielas, tad prasītos siet augstāku sistēmu, lai varētu izdarīt secinājumus, vai šis asaris uzturas tālāk no vietas, no kuras notiek tā ķeršana. Savukārt, ja dropšota sistēma uzsieta relatīvi zemu un copes ir tālumā, ir vērts pamēģināt klasisko džiga tehniku, jo, iespējams, asaris ir piespiedies gruntij! Ja reiz zivs neņem no grunts, tad skaidrs, ka potenciāli asaris varētu būt citā ūdens horizontā. Tādos gadījumos glābt situāciju var cita veida mānekļi – vobleri, teilspineri un tautā nu jau iemīļotais čaterbaits. Tā kā jūrasasaris rudenī aktīvi barojas, copes ir agresīvākas un medības notiek tur, kur ir ko ēst. Ja barības bāze maina horizontu, arī asaris darīs to pašu.
Mānekļi, aprīkojums un tehnikas
Mānekļa izspēlei arī ir sava loma. Pilnīgi noteikti ir jāvēro apstākļi, asara kopējā aktivitāte. Bezstraumes apstākļos asaris mēdz izvēlēties lēnu mānekļa pasniegšanu, ar garām pauzēm, īsākiem soļiem. Kad asara apetīte un aktivitāte ir lielāka, tas labprātāk izvēlas kustīgu un aktīvu mānekli, kā arī pati cope ir pārliecinošāka.
Ja asara aktivitāte sasniedz maksimumu, tad izspēle šķietami nav tik būtiska, cik spēja nogādāt mānekli bariņā.
Tā kā copes noris dažādos dziļumos un reizēm asari izvēlas citu ūdens horizontu, bet vēlme ir ķert tieši ar dropšotu, tad ir iespējama vietas maiņa – uz tādu, kur dziļums ir mazāks un attiecīgi distance līdz asarim sarūk. Bieži vien asaris uzturas krasta kantēs, kurās labprāt barojas. Pirmo copi cenšos nepieņemt kā lielu rādītāju, bet 3–5 zivis vai copes jau spēj pastāstīt vairāk par to, kā un ko šodien vēlas zivs. Tad attiecīgi šajos rāmjos var turpināt, bet jāatceras, ka apstākļi var pamainīties un nākas atkāpties no tā, kā cope ir iesākta.
Aprīkojums arī ir būtisks šajos apstākļos, respektīvi, pilsētvidē var nākties celt augstu pašu zivtiņu, ķērāju gadās vairāk nekā citviet. Tāpat būtiska ir spēja nogādāt mānekli vēlamajā distancē. Kāts noteikti prasītos ātras akcijas, lai mānekli varētu izspēlēt uz vietas, turot un kacinot strīpaini. Vidējas akcijas kāts ļaus mānekli izspēlēt delikāti un lēni, lai sakustinātu asari, kura apetīte ir tuvu nullei. Spolei šādos apstākļos, manā skatījumā, labs izmērs ir 2000–2500 ar seklo kaseti, kas spēj izpildīt visas vajadzīgās funkcijas. Ja vieta, kurā ir daudz ķērāju un zivis prasa, lai tās paforsē velkot, tad 2500 būs veiksmīgāka versija tādēļ, ka tās iekša būs rupjāka un vilktspēja lielāka. Ikdienā izmantoju pēc japāņu klasifikācijas PE0.6# auklu, tāds absolūts vidējais, manuprāt. Nav gluži veļas šņore, nav gluži diegs.
Tā kā ikdienas cope paiet apstākļos, kuros zem ūdens ir daudz abrazīva, izvēlos četru dzīslu pīto auklu.
Budžeta versijā varētu izcelt "Lucky John Vanrex" sērijas auklas. Protams, auklai jāatbilst ne vien savām vēlmēm, bet arī kāta specifikācijai, lai izdarītie metieni būtu maksimāli kvalitatīvi un tāli. Jāsaprot, kāda biezuma fluorokarbons tiks izmantots, respektīvi, jābūt balansam starp pamata auklu un fluorokarbonu. Pīto auklu pērkot, noteikti ir vērts salīdzināt dažādu ražotāju auklas uz tausti. Nereti nākas sastapties ar tādām, kuru biezums neatbilst norādītajam. Lielākoties problēma ir tāda, ka auklas reālais biezums ir lielāks, nekā norādīts. Auklas diametrs būtiski ietekmē mānekļa izspēli, grimšanas ātrumu. It kā nianses, bet pie cimperlīgas asaru copes auklai ir liela nozīme.
Mānekļi – tā ir vesela pasaule. Šādos nepastāvīgos apstākļos būtu jāapbruņojas ar mazliet lielāku mānekļu klāstu. Šķietami neaktīvs asaris varētu gribēt ko mazāku un ātrāk apēdamu, bet ne vienmēr tā ir. Tuvojas aukstais laiks, bieži vien zivis labprāt izvēlas lielāku kumosu, lai lieku reizi nekustētos un nedzītos pēc tā, un šādās reizēs mazie mānekļi tiek ignorēti.
Rudenī silikona mānekļi manā copes somā "izaug" līdz trim collām.
Kā pamata mānekļus noteikti var izvēlēties no "Lucky John" klāsta – "Nayada", "Rock craw", "Hogy Shrimp", arī "Ballist" mēdz dot labus rezultātus. Jūrasasaris labprāt ēd ko eksotiskāku, kaut ko, kas atgādina garneli vai mazu zivtiņu. Arī teilspineriem un čaterbaitiem nebūs par skādi atrasties somā, lai asari varētu pacelt no citiem ūdens horizontiem.
Jāatceras, ka katra diena ir atšķirīga un asarim pieeja nebūs vienāda. Galvenais ir kustēties un aktīvi eksperimentēt. Ūdens atdzisīs, un asara apetīte tikai pieaugs.
