21 °C
Pēdējo pāris gadu laikā Somijas un arī Zviedrijas attieksmē pret Baltijas valstīm, jo īpaši Igauniju, ir notikušas lielas pārmaiņas. Kādas tieši?
Somu žurnāliste Kaja Kunnasa kopā ar kolēģi Marjo Neki ir pagājušajā gadā Somijā iznākušās, latviski pagaidām vēl netulkotās grāmatas “Baltijas jūras drošības pārbaude. Kara draudu atgriešanās” autore. Viņa uzskata, ka Baltijas jūras drošība ir jūtami uzlabojusies – visvairāk tieši ar Somijas iestāšanos NATO un drīzumā gaidāmo Zviedrijas pievienošanos, jo NATO piegādes ceļi Baltijai vairs nav atkarīgi tikai no šaurās Suvalku strēles.
Kaja Kunnasa uzskata, ka Baltijas valstu drošības kontekstā vājais posms diemžēl ir tieši Latvija. Par vienu no iemesliem žurnāliste uzskata to, ka Latvija kā pēdējā no Baltijas valstīm uzsāka pāreju uz vispārīgo dienestu, tas ļāvis sabiedrībai atsvešināties no valsts aizstāvības. Plānotā atgriešanās pie obligātā dienesta sabiedrību atkal tuvinās apziņai, ka savu valsti mēs aizstāvam paši.
Kaja Kunnasa atgādina, ka Latvija savulaik pārgāja uz mazu, efektīvu profesionālo armiju, paklausot NATO ieteikumiem, jo Krieviju tolaik par apdraudējumu uzskatīja tikai Igaunija.
Žurnāliste arī min, ka Latvijas drošību ietekmē arī lielais krievvalodīgo iedzīvotāju skaits, kurus, tāpat kā Ukrainā, Krievija izmanto savā informācijas karā. Nav zināms, cik lielā mērā viņi ir piesaistījušies Krievijas informatīvajai telpai. Krievvalodīgajiem iedzīvotājiem gan Latvijā un Igaunijā, gan arī Somijā raksturīga ir neitralitāte, izvairīšanās no skaidras pozīcijas izvēles un pārliecība, ka viss ir relatīvs, un bīstamās situācijās šāda relativitāte ir apdraudējums.
Igaunija savulaik bija vienīgā jaunā NATO valsts, kura Somijas ietekmē neatteicās no obligātā dienesta. Deviņdesmitajos gados Igaunijas armijā tika veikta radikāla reorganizācija, Somijā apmācot gan jaunos, gan vecos igauņu virsniekus un palīdzot atbrīvoties no padomju mantojuma. 80% Igaunijas iedzīvotāju šobrīd atbalsta armiju: igauņi – 90%, krievvalodīgie – 37%. Mūsdienās dienests tiek uzskatīts par pilsoņa pienākumu: arī pašas Kajas astoņpadsmit gadus vecais dēls gatavojas dienestam kopā ar vienaudžiem. Lietišķi, bez īpašas sajūsmas.
Obligātais dienests Igaunijā attiecas uz gandrīz 4000 personām gadā: 18–27 gadus veciem vīriešiem tas ir obligāts, sievietes drīkst izvēlēties dienēt.
Somijas un somu attieksme pret Baltijas valstīm, tostarp Latviju, mainījās ar Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Izrādījās, ka Baltijas valstis par Krievijas attīstību bija runājušas reālistiski, un tajās būtu bijis vērts ieklausīties, saka gan Kaja Kunnasa, gan zviedru “Patria Latvia SIA” valdes loceklis Matss Varsteds, piebilstot, ka, piemēram, zviedriem šobrīd par to ir kauns un ka pasaules uzskatā tiek veiktas korekcijas.
“Patria” ir starptautisks aizsardzības, drošības un aviācijas pakalpojumu, apmācību un tehnoloģisko risinājumu piegādātājs, kas darbojas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Beļģijā, Holandē, Igaunijā, Latvijā un Spānijā. 2022. gadā “Patria” apgrozījums bija 627,1 miljons eiro. Šobrīd Cēsīs notiek bruņutransportieru montāža, bet Valmierā tiek būvēta bruņumašīnu “Patria” ražotne, kam aprīlī–maijā būtu jābūt gatavai.
Gan somiem, gan zviedriem tieši Igaunija ir tā Baltijas valsts, kurā ieklausās visvairāk. Iemesli varētu būt vēsturiski: Igaunijai bija salas ar zviedriski runājošiem iedzīvotājiem, un Somijas un Igaunijas kontakts ir bijis ļoti ciešs arī Baltijas jūras somugru tautu kontekstā. Tomēr
lielāka ietekme varētu būt tam, ka Igaunija ir mērķtiecīgi veidojusi pasaulē vadošās IT nācijas tēlu, un Igaunijas attieksme pret korupciju ir bijusi daudz proaktīvāka nekā Latvijai un Lietuvai,
uzskata Matss Varsteds.
Igauņu speciālisti tiek citēti visvairāk ne tikai Somijā, kur to varētu izskaidrot līdzīgās valodas un starpvalstu ciešās sadarbības dēļ, bet arī Zviedrijā. Savukārt vismaz no Somijas puses Latvija atrodas Igaunijai aiz muguras.
Par militārajiem aspektiem, pie kuriem Latvija vēl tikai strādā, Varsteds min arī nelielo armiju, kas viena pati nespēj apstādināt Krieviju, un Krievija to zina. Tas pats attiecas arī uz pārējām Baltijas valstīm, ieskaitot Igauniju, un arī teju neeksistējošas gaisa telpas aizsardzības spējas, kas ir absolūti nepieciešamas ienaidnieka apturēšanai, kā mēs to redzam Ukrainā. Gaisa telpas aizsardzības uzbūvēšanai vajag gan līdzekļus, gan vēlmi – un šis virziens ir manāms ciešākā sadarbībā starp Latviju un Igauniju, kopīgi iegādājoties vācu IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas, uzskata Matss Varsteds un piebilst, ka
no militārās rūpniecības viedokļa dalība NATO neko daudz nemaina, jo katra valsts turpina būt atbildīga par savu teritoriālo integritāti un tās aizsardzību.
Visi kari tiek uzvarēti uz zemes, bet gaisa aizsardzībai ir liela loma agresijas apturēšanai, atgādina Matss Varsteds. Tādēļ Baltijas valstu aktīvāka sadarbība aizsardzības jomā ir vērtējama pozitīvi. Piemēram, vēl pirms Zviedrijas iekļaušanās NATO jau notiek diskusijas par to, ka zviedri sūtītu savus karavīrus tieši uz Latviju.
Savukārt Kaja Kunnasa par Latvijas pozitīvo piemēru uzskata NATO stratēģiskās komunikācijas centru. Latvijai ir iespēja pārvērst defektu – gadu desmitiem ilgo pieredzi ar lielu krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu un dezinformācijas kampaņām – par efektu, daloties informācijā un stratēģijā arī ar citiem.
Kaja Kunnasa uzskata, ka nedrīkst par zemu novērtēt latviešu hokeja faktoru un nepārspējami pozitīvos hokeja fanus. Sarauj, Latvija!
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
