Vieglatlētikā šobrīd ir no sacensībām klusāks laiks, jo vasaras sezona jau kādu brīdi kā beigusies, bet ziemas jeb telpu sacensību sezona tikai sāks uzņemt apgriezienus.
Nākamais gads vieglatlētiem būs piesātināts un maķenīt garāks nekā citkārt, jo pasaules čempionāts Tokijā norisināsies vien septembrī, nevis, kā ierasts, augustā. Tas tāpēc, lai pielāgotos laikapstākļiem, jo augustā Japānā parasti ir pamatīga tveice, savukārt septembrī apstākļi ir komfortablāki. Šādas izmaiņas skar arī Latvijas sacensību kalendāru, jo valsts čempionāts notiks augustā, arī mēnesi vēlāk.
"Mums nācās pārbīdīt Latvijas čempionāta norises datumus, taču izvēle bija samērā viegla, jo "World Athletics" tagad ir izbrīvējusi divus tā dēvētos logus, kad rīkot nacionālos čempionātus.
Tajā laikā nenotiks ne Dimanta līgas, ne citas lielākas starptautiskas sacensības un savu valstu čempionātos varēs startēt visi labākie. Sportisti ir ieinteresēti startēt savu valstu čempionātos, jo tajos var nopelnīt papildu pasaules ranga punktus," "Latvijas Avīzei" izmaiņas skaidro Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs. 2025. gada Latvijas čempionāts pēc ilgāka pārtraukuma notiks Rīgā. "Daugavas stadions ir pilnībā gatavs, ir arī iesildīšanās laukums, rezerves mešanas sektors. Nu Rīgā atkal ir bāze, kur varam aizvadīt savus čempionātus," norāda Miļkevičs. Tiesa, jauniešiem un junioriem valsts čempionāti notiks reģionos.
Attiecībā uz jauno maiņu veiktas citas diezgan būtiskas izmaiņas, jo nolemts, ka turpmāk U-18 vecuma sportisti vienā gadā varēs startēt tikai vienā no lielajiem starptautiskajiem čempionātiem. "Par to plaši diskutējām treneru un jaunatnes komisijās, jo jautājums ir būtisks. Šogad U-18 vecuma grupai bija Eiropas čempionāts, savukārt U-20 grupā notika pasaules čempionāts. Uz to kvalificējās arī četri jaunieši no U-18 vecuma grupas, bet viņi nostartēja diezgan švaki, tāpēc ka sezona sanāk ārkārtīgi gara un viņi fiziski nevar to izturēt.
Daži treneri grib dzīties pakaļ rezultātam tik agrīnā vecumā un liek sportistiem startēt visās sacensībās, bet tas bieži vien pēc tam rezultējas fiziskās un psiholoģiskās traumās.
Jā, ir reizes, kad saka – starts vecākā grupā nepieciešams, lai gūtu pieredzi, taču bieži tā pieredze ir negatīva, jo nereti sportists paliek kaut kur beigās un pēc tam psiholoģiski ir nomākts. Ar priekšlikumu nošķirt vecuma grupas klajā nākuši paši treneri, un LVS valde to atbalstīja," pastāstīja LVS ģenerālsekretārs.
1 °C





























































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






















































































































































































