No 1. janvāra ES Padomes prezidentūra būs uzticēta Beļģijai. Tās prezidentūras laiks ir nozīmīgs ar to, ka jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. 2024. gada jūnijā tiks pieņemta ES stratēģiskā programma 2024.–2029. gadam, un Beļģijai kā prezidentvalstij būs īpaša loma tās veidošanā – dialogā starp dalībvalstīm un citām ES iestādēm.

Savas prezidentūras laikā Beļģija iecerējusi koncentrēties uz sešām jomām: tiesiskuma, demokrātijas un vienotības aizstāvība; konkurētspējas stiprināšana; zaļas un taisnīgas pārkārtošanās īstenošana; sociālās un veselības aizsardzības programmas stiprināšana; cilvēku un robežu aizsardzība, kā arī – globālas Eiropas popularizēšana.

Pirmā prezidējošā valsts

Beļģija ES padomes prezidentūru uzņemas jau 13. reizi. Kā ES dibinātājvalsts tā bija pirmā ES Padomes prezidējošā valsts. Līdz ar to daudzas no ES iestādēm tika izveidotas tieši Beļģijā, un tā bija iespēja Briselei kļūt par vienu no ES institūciju centriem. Pašlaik ES Padomes prezidentūru valstis uzņemas reizi 13 ar pusi gados. Vēl dažas dienas – līdz 31. decembrim ES prezidējošā valsts ir Spānija, bet pēc Beļģijas – no 2024. gada 1. jūlija prezidēs Ungārija.

Latvija kā ES prezidējošā valsts būs no 2028. gada jūlija līdz decembrim. Pirmo un līdz šim vienīgo reizi Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts bija 2015. gadā.

Sarežģīti ģeopolitiskie jautājumi

Līdztekus klimata pārmaiņām, ekonomikas izaugsmei un sociālajai kohēzijai Beļģijas prezidentūrai būs jārisina arī sarežģīti ģeopolitiskie jautājumi un jāpabeidz pašreizējās likumdošanas iniciatīvas. Beļģija paziņojusi, ka strādās pie tā, lai labāk aizsargātu Eiropas pilsoņus (drošības un labklājības nodrošināšana, robežu aizsardzība, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzība, sociālās un veselības aizsardzības programmas stiprināšana, Eiropas vienotība un atbalsts Ukrainai), kā arī stiprinātu sadarbību (ekonomikas un konkurētspējas stiprināšana). "Mums ir steidzami jāpalielina ES konkurētspēja globālā līmenī, vienlaikus risinot videi draudzīgas, digitālas un taisnīgas ekonomikas pārkārtošanās izaicinājumu," sacīja Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro. Tāpat Beļģijas ES prezidentūras prioritāšu vidū būs gatavošanās "kopīgai nākotnei". Ar to tiek saprasta ES politikas, budžeta un iestāžu gatavība nākotnes izaicinājumiem un ES iespējamā paplašināšanās. "Vai Eiropas iestādes, domājot par veidu, kā tās darbojas, ir gatavas nākotnei?" retoriski jautā Aleksandrs de Kro un norāda: "Mums ir jāreformē ES, tās politika, budžets un iestādes, ņemot vērā nākamo iespējamo paplašināšanos."

Sola saglabāt atbalstu Ukrainai

Beļģija arī sola pievērst īpašu uzmanību tam, lai saglabātu ES atbalstu Ukrainai. Latvija pozitīvi vērtē Beļģijas prezidentūras prioritātes, jo īpaši atbalstu Ukrainai, kas tad nozīmētu, ka tiks turpināts tai sniegt visādu veidu palīdzību – militāru, politisku, finansiālu – tik ilgi, cik būs nepieciešams.

Tāpat Latvija atbalsta gatavošanos ES paplašināšanās procesam. LR Ārlietu ministrija norāda, ka "ES paplašināšanās ir ģeostratēģiska nepieciešamība. Svarīgi atbalstīt visas paplašināšanās procesā esošās valstis un turpināt procesa formālos soļus atbilstoši katras valsts individuālajam sniegumam."

Vadīs tūkstošiem sanāksmju

No nākamā gada 1. janvāra Beļģija kā ES Padomes priekšsēdētāja koordinēs Padomes darbību un veicinās dalībvalstu sadarbību. Tā organizēs un vadīs aptuveni 2000 oficiālas un vairāk nekā 530 neoficiālas sanāksmes. Sanāksmēs un darba grupās tiksies dalībvalstu vēstnieki, ministri, valstu un valdību vadītāji. 2024. gadā noslēdzas arī pašreizējais institucionālais cikls jeb Eiropas Komisāru kolēģijas pilnvaras. ES Padomes prezidentvalsts atbalstīs netraucētu pāreju uz nākamo ciklu. Beļģija atbalstīs arī "Stratēģiskās programmas 2024–2029" pieņemšanu un sagatavos diskusijas par Eiropas Savienības nākotni. Reizi piecos gados ES līderi vienojas par ES nākotnes politiskajām prioritātēm un Beļģijai kā prezidentvalstij šajā laikā būs īpaša loma.

Sanāksmes notiks ne tikai Briselē, bet arī citās Beļģijas pilsētās. ES Padomes prezidentūra ir iespēja prezentēt savu valsti un kultūru, un tāpēc Beļģijā tiek plānota arī plaša kultūras programma.

UZZIŅA

Beļģija ES dalībvalstu vidū

  • Beļģijas teritorija ir 30 352 km², un tā ir piektā mazākā ES dalībvalsts (divas reizes mazāka par Latviju).
  • Beļģijā ir 11,7 miljoni iedzīvotāju, kas pēc šā rādītāja to ierindo 8. vietā Eiropas Savienībā.
  • Valsts galvaspilsēta Brisele kopā ar Luksemburgu un Strasbūru ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām.
  • Beļģijā ir trīs oficiālās valsts valodas: franču, nīderlandiešu un vācu.
  • Valsts iekārta: Federatīva konstitucionāla monarhija.
  • Valsts galva ir karalis Filips, bet valdības vadītājs ir premjerministrs Aleksandrs de Kro.
  • Beļģijā pastāv trīs pārvaldības līmeņi: federatīvā valdība, trīs valodu kopienu (flāmu, franču un vācu) līmenis un trīs reģionu (galvaspilsētas Briseles, Flandrijas un Valonijas) līmenis.
  • ES dibinātāja un dalībvalsts kopš 1958. gada 1. janvāra.
  • Eiropas Parlamentā Beļģiju pārstāv 21 deputāts.
  • Valūta: eiro (kopš 1999. gada 1. janvāra).
  • Šengenas zonā kopš 1995. gada 26. marta.
  • ES Padomes prezidentūra: 13 reizes, iepriekšējā – 2013. gadā.

UZZIŅA

ES Padome un tās prezidentūra

  • Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.
  • Šajā laikā ES padomes prezidējošā valsts vada sanāksmes, nosaka to darbakārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
  • ES Padomei ir būtiska loma ES lēmumu pieņemšanā – tajā notiek sarunas par ES tiesību aktiem, tā koordinē ES politiku, izstrādā ES ārpolitiku un drošības politiku, risina sarunas ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām.
  • ES Padomes Prezidējošā valsts pārstāv Padomi attiecībās ar citām Eiropas iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, un cenšas panākt vienošanos likumdošanas jautājumos.
  • ES Padome kopā ar Eiropas Parlamentu apstiprina ES gada budžetu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.