Biatlonistam Andrejam Rastorgujevam sezonas ievads aizritējis ar duālām sajūtām – gandarījums par guļus šaušanu, bet fiziskā kondīcija slimības dēļ vēl nav vēlamajā līmenī.
Aizvadītajos trijos Pasaules kausa posmos Rastorgujevs visās astoņās individuālajās distancēs bijis punktos jeb pirmajā četrdesmitniekā. Pirmajā no tām – 20 kilometru klasikā – augstā ceturtā vieta, bet svētdien desmitā pozīcija 15 kilometru masu startā. Kopvērtējumā – 22. pozīcija.
"Ar šaušanu ir tīri labi, bet fiziskā kondīcija vēl nav tāda, kā plānots. No ritma izsita saslimšana pirms sezonas. Pagaidām vēl neesmu īsti atguvies, ar katru reizi kļūst labāk, bet vēl nav tas, kas bija pagājušajā sezonā. Īsti pat nevarēja saprast, kas par slimību – klepus, iesnas, atklepošana, tā kā bloķē un nevaru īsti atvērties. Tādēļ par ļoti augstām vietām nesanāca pacīnīties, ja neskaita 20 kilometrus," "Latvijas Avīzei" sacīja Andrejs Rastorgujevs.
Pagaidām izcili veicies šaušanā guļus – tikai viena kļūda un 99 procentu precizitāte. 35 gadus vecais biatlonists to skaidro ar lielu šaušanas darbu treniņos 18 mēnešus ilgajā diskvalifikācijas posmā, un arī šajā starpsezonā turpinājis attīstīt gan tehniku, gan mentālo sagatavotību. Stāvus šaušanā precizitāte ir līdzīga kā iepriekšējos gados – 75 procenti. "Pirms sezonas pieļāvu lielu kļūdu, ar manu pieredzi tādai nevajadzēja būt – pamainīju vienu niansi laidei. Domāju, ka jābūt labāk, taču tā nebija, izsita no iegūtā ritma. Vairākās sacensībās tas man maksāja, īpaši pēdējā šautuvē. Smalka lieta, guļus šaušanu šī izmaiņa neietekmēja," norādīja Rastorgujevs.
Parasti, ja fiziskā kondīcija nav optimāla, arī šaušanā sekmes nav spīdošas. Andrejs gan kopumā par to nevar sūdzēties: "Tas liecina, ka kondīcija ir, bet kaut kas bloķē, lai atlec līdz galam. Karjeras laikā neesmu pieredzējis situāciju, ka fiziski nav īsti labi, bet šaušanā viss kārtībā."
Svētdien masu startam netika pielaists norvēģis Sturla Lēgreids, kurš sausajos šaušanas treniņos viesnīcā nebija pārliecinājies par ieroča izlādēšanu un izšāvis. Rastorgujevam grūti komentēt, kā šāds drošības procedūras pārkāpums varēja notikt. Viņš akcentē, ka iedzīšanā cits norvēģis Endre Stremsheims līda aiz paklājiņa pēc nokritušās aptveres, pārējiem sportistiem turpinot šaušanu. Pareizi būtu tādā situācijā pacelt roku un gaidīt, kad tiesneši atnes citu. Tāpat titulētajam Juhannesam Bē netika piemērots sods par Esterzundā pāragro došanos trasē iedzīšanā. Tikmēr alūksnieti šovasar pasaules čempionātā vasaras biatlonā pēc iegūtās otrās vietas diskvalificēja, jo, atstājot šautuvi, šautene bija nepareizā pozīcijā. "Uz vieniem attiecas noteikumi, uz dažiem – nē. Nav forši," Rastorgujevs izceļ norvēģu īpašo statusu tiesnešu acīs. Pasaules kausa kopvērtējumā vīriešiem norvēģi ieņem pirmās piecas vietas, septiņniekā ir seši vikingu pēcteči.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.2 °C























































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




























































































































