Partly Cloudy 28.7 °C
O. 16.07
Estere, Hermīne, Liepa
Dāvja Sīmaņa filmas "Marijas klusums" pirmizrāde.
Dāvja Sīmaņa filmas "Marijas klusums" pirmizrāde.
Foto: Andrejs Strokins/Publicitātes

4. aprīlī kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvoja filmu studijā "Mistrus Media" veidotā režisora Dāvja Sīmaņa filma "Marijas klusums", pulcējot virkni slavenību, to vidū Māra Zālīte, Jānis Sārts, Ādolfs Šapiro, Baiba Braže un daudzi citi. Aplūko foto no pirmizrādes!

Reklāma

Filma ir vēsturiska drāma, kas atspoguļo slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāstu un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai rūpētos par mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri.

"Man ir bijis tas gods strādāt ar izcilāko filmēšanas grupu, kas filmas labad atdeva dvēseli un pašaizliedzīgi palīdzēja tai tapt, – par to būšu mūžam pateicīgs! Sākotnēji bija iecere veidot vēsturisku filmu, bet tas dīvainā un traģiskā veidā sakrīt ar mūsdienām. Teju katram, skatoties šo filmu, būs iespēja ieraudzīt pavedienus, kas saista vēsturi un tagadni, un sajust pēcgaršu, ka nedrīkst ļauties nogurumam, kas bieži vien mūs pārņem saistībā ar karu Ukrainā," norāda filmas režisors Dāvis Sīmanis. 

Dāvja Sīmaņa filmas "Marijas klusums" pirmizrāde.

Filma bija iekļauta 74. Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla Foruma programmā, kuras veidotāji norāda – "Marijas klusums" ir vēsturiski precīza un vienlaikus politiski aktuāla filma, sava veida brīdinājuma šāviens tam, kādas sekas var izraisīt autoritāro režīmu terors.

"Berlīnes festivāls bija ļoti nozīmīgs notikums Latvijas kino, jo pēc ilga pārtraukuma Latvijas filma tika nominēta, un tas bija priekpilns, saviļņojošs un emocionāls piedzīvojums, kad tā ieguva prestižo Ekumēniskās žūrijas balvu. Tas bija mirklis, kad filma piedzima starptautiski un Dāvis Sīmanis kļuva par to Latvijas režisoru, kurš sniedzis visvairāk interviju starptautiskajai presei. Jāatzīmē, ka Berlīnes festivāla norises laikā gāja bojā Aleksejs Navaļnijs, un tas bija brīdis, kurā filmas stāsts traģiski rezonēja ar mūsdienām. Marija Leiko, kas karjeru īstenoja Vācijā 20. gadsimta 20. gados, tika samalta totalitārajā valsts mašinērijā, līdzīgi kā Aleksejs Navaļnijs. Filma ir spilgts mākslas darbs, un operatora Andreja Rudzāta kamera savā veidā palīdzēja uzsūkt melnbaltā kino estētiku," stāsta Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma.

Dāvja Sīmaņa filmas "Marijas klusums" pirmizrāde. Dita Rietuma.

Mariju Leiko attēlo aktrise Olga Šepicka, kura iepriekš bijusi Jaunatnes teātra aktrise, filmējusies Jāņa Streiča filmā "Carmena Horrendum", kā arī Jevgēņija Paškēviča filmās "Cilvēka dienas" un "Golfa straume zem leduskalna". Augsta ranga PSRS nomenklatūras darbinieku Jēkabu Petersu atveido Artūrs Skrastiņš, PSRS drošības dienesta darbinieku, vienu no Staļina represiju organizētājiem Leonīdu Zakovski – Ģirts Ķesteris, režisori Annu Lācis – Inese Kučinska, bet Maskavas teātra "Skatuve" dibinātāju, režisoru Osvaldu Glāznieku – Vilis Daudziņš.

Scenārijs balstīts reālos vēsturiskos notikumos, atspoguļojot Staļina realizētās nacionālās operācijas Krievijā, kas vērsās pret dažādu tautību cilvēkiem, nogalinot līdz pat miljonam cilvēku. Galvenās varones prototips Marija Leiko, kura 30. gadu vidū nonāca Maskavā un sāka strādāt latviešu teātrī "Skatuve", bija viena no zināmākajām vācu mēmā kino aktrisēm, kas filmējusies vairāk nekā 30 filmās un 20. un 30. gados strādājusi slavenajā Maksa Reinharta teātra trupā Vqācijā.

"Mēs esam pateicīgi filmas komandai, kopproducentiem Lietuvā un atbalstītājiem, kas vairāku gadu garumā palīdzēja veidot filmu "Marijas klusums" Pie tās sākām strādāt vēl tad, kad karš Eiropā nebija sācies. Filma par sarkano teroru 1937. gada Krievijā no stāsta par mazāk zināmu latviešu vēstures lappusi kļuva par starptautiski ievērotu, gandrīz vai par ieroci hibrīdkarā. Mēs ceram, ka tā mudinās skatītājus domāt par vēsturi un šī brīža notikumiem," tā viens no filmas producentiem Gints Grūbe.

Reklāma
Reklāma
Gints Grūbe un Vilis Daudziņš.

Galvenās lomas filmā atveido Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska un Vilis Daudziņš, filmas radošā komanda – režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni un Tabita Rudzāte, māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, komponisti Pauļus Kilbausks (Paulius Kilbauskas) un Justs Štars (Justas Štaras), montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa un producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Kinolente veidota Latvijas filmu studijā “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Lietuvas kompāniju "Broom Films"”.

"Filma iedarbojās ārkārtīgi spēcīgi. Man, godīgi sakot, nav tā bijis. Skatoties kino par šādu tēmu, manī nostrādā atsvešinājums vai aizsardzības mehānisms, bet šis nebija tas gadījums," 

tā aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa

"Filma ļoti dziļi aizskar. Filma par Staļina laika bezizeju un bezcerību ar totalitārisma ārkārtīgo ļaunumu. Tas ir mūsdienīgi un sasaucas ar šodien notiekošo. Tas, ka kaut kas tāds mūsdienās var atkārtoties, ir pilnīgi neticami. Izcila Marijas Leiko tēlotāja. Arī vizuāli ļoti skaista filma," tā teātra režisore Māra Ķimele.

"Biju Olgas Šepickas skolotājs, viņa bija studente un pēc tam aktrise Jaunatnes teātrī. Esmu lepns par to, kā viņa spēlēja. Zinu Marijas Leiko stāstu un zinu arī daudzus cilvēkus, kuri viņu bija pazinuši. Olga spēlēja ļoti pārliecinoši," tā režisors Ādolfs Šapiro.

"Filmas spēks ir tajā, ka viss ir panākts ar mākslinieciskajiem līdzekļiem. Šī filma nav kaut kādā veidā informatīva, kas skatītāju caur tekstiem informē, kā bija, bet ar aktierspēli, radīto noskaņu, ar to, kā tas ir uzfilmēts, kā inscenēts, tika radīta tā laikmeta sajūta – kāds bija tas laiks un cik tas bija baiss. Jā, man Marijas Leiko stāsts bija zināms, biju interesējusies. Filma ir apbrīnojama – tajā ietverts īss laiks, bet sajūta tāda, ka tiek atklāts vesels laikmets. Tas ir Maskavas latviešu stāsts 1937.–1938. gadā un lielā terora stāsts," tā režisore Kristīne Želve.

Mariju Leiko attēlo aktrise Olga Šepicka, kura iepriekš bijusi Jaunatnes teātra aktrise, filmējusies Jāņa Streiča filmā "Carmena Horrendum", kā arī Jevgēņija Paškēviča filmās "Cilvēka dienas" un "Golfa straume zem leduskalna". Augsta ranga PSRS nomenklatūras darbinieku Jēkabu Petersu atveido Artūrs Skrastiņš, PSRS drošības dienesta darbinieku, vienu no Staļina represiju organizētājiem Leonīdu Zakovski – Ģirts Ķesteris, režisori Annu Lācis – Inese Kučinska, bet Maskavas teātra "Skatuve" dibinātāju, režisoru Osvaldu Glāznieku – Vilis Daudziņš.

Olga Šepicka-Slapjuma: "Iemiesošanās Marijā ir pats galvenais, ko esmu paveikusi savā aktrises profesijā, šai filmai esmu gatavojusies visus 30 gadus ilgo ceļu pēc (Jaunatnes) teātra slēgšanas."

Filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Lietuvas Nacionālais Kino centrs, Latvijas Televīzija, LMT, Tet un Valsts kultūrkapitāla fonds. Pēc Berlīnes filma jau piedzīvojusi pirmizrādi arī Viļņas Starptautiskajā kinofestivālā "Viļņas pavasaris". Latvijā filma skatāma kinoteātros no 5. aprīļa.

“Marijas klusums” ir studijas “Mistrus Media” darbs, un iepriekš šajā studijā tapušas tādas vēsturiskas filmas kā “Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, “Janvāris” un daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” un “Pansija pilī”.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Tēma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma