Kultūrzīmju izvēle: 18. nedēļa kultūrā — filmas, izstādes, izrādes, koncerti, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Latvijas filmu skate

Latvijas valsts svētkos arī šogad divos paralēlos bezmaksas formātos – klātienē kinoteātrī "Splendid Palace" un visā pasaulē tiešsaistē portālā "filmas.lv" – notiks Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons. Kopumā tiks rādīti astoņi seansi divās kinozālēs un brīvdabas seanss vakara noslēgumā.

Svētku programma "Splendid Palace" sāksies plkst. 13 Lielajā zālē ar tradicionālo animācijas seansu bērniem – divām leļļu filmu pirmizrādēm no studijas "Animācijas brigāde" un vēl dažādu gadu filmu izlase. Kinoteātra Lielajā zālē tiks demonstrētas arī pēdējā laika aktuālās pilnmetrāžas filmas – Lailas Pakalniņas "lidostas vesterns" "Putnubiedēkļi" (2026) par cilvēka un dabas sadzīvošanu lidostas teritorijā – un Alises Zariņas jaunākā spēlfilma "Nospiedumi" (2026). Vakara pirmizrāde šogad būs režisores Kristīnes Želves dokumentālā filma "Mildas istaba" – dienasgrāmatās balstīts un eleganti inscenēts stāsts par Latvijas pirmo filozofijas doktori, sieviešu tiesību aktīvisti un triju bērnu māti Mildu Palēviču, kuras dienasgrāmatu fragmentus filmā lasa aktrises Agnese Budovska un Indra Roga.

Kinoteātra Straumes zālē plānoti četri seansi no pulksten 14, programmu iesākot ar karstu aktualitāti visiem, kam tuvojas 9. klases izlaidums – režisores Martas Elīnas Martinsones komēdiju "Vecāku sapulce" (2025). Paredzēts arī īpašs seanss kopā ar grāmatas atvēršanu – apgādā "Aminori" iznāk apjomīgs pētījums "Viena mūža grāmata. Jānis Peters – dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Seansam filmas atlasījusi grāmatas sastādītāja Inita Saulīte-Zandere. Otrs īpašais notikums būs restaurēta kinoklasika no kaimiņiem, spožs modernisma stilistikas paraugs – nesen programmā "Berlinale Classics" izrādītā igauņu spēlfilma "Hotelis "Pie mirušā alpīnista"" (1979) ar Uldi Pūcīti galvenajā lomā.

Straumes zāles programmu noslēgs režisores Kristas Burānes dokumentālā filma "Visi putni skaisti dzied" (2025), šāgada Nacionālās kino balvas laureāte, bet tradicionālajā Latvijas filmu maratona brīvdabas seansā būs iespēja atgriezties laikā un redzēt, kā savu ceļu mūzikā sāka šāgada jubilārs, komponists Raimonds Pauls – programmā koncertfilmas un kinožurnālu fragmenti (1957–1978). Svētku programma paredzēta arī NKC portālā "filmas.lv".

Vizmas Belševicas iekšējā brīvība

Izstāde "Vizma Belševica. Laiks runā gadu gredzenos", kas līdz 28. maijam apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā, pievēršas krājuma "Gadu gredzeni" nozīmei dzejnieces radošajā dzīvē.

Foto: Publicitātes

Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā (Pulka ielā 8) līdz 28. maijam apskatāma izstāde "Vizma Belševica. Laiks runā gadu gredzenos". Tā pievēršas krājuma "Gadu gredzeni" nozīmei dzejnieces (rīt viņai apritētu 95. jubileja) radošajā dzīvē, atklājot ne tikai teksta tapšanu, vēsturisko kontekstu un sekas, bet arī tā idejisko spēku. "Gadu gredzeni" (1969) ir viens no nozīmīgākajiem Vizmas Belševicas darbiem un viens no spilgtākajiem piemēriem, kā latviešu literatūra spējusi saglabāt iekšējo brīvību laikā, kad padomju ideoloģija centās noteikt gan mākslas formu, gan saturu. Īpaši daudz pārmetumu izpelnījās poēma "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām", kurai tika pārmesta "subjektīvi patvaļīga" vēstures interpretācija. Lai gan manuskripts sākotnēji izkļuva cauri cenzūrai, pateicoties redaktora Jāņa Sirmbārža reputācijai, 1969. gada jūnijā LKP CK plēnumā krājums tika publiski nosodīts. Pēc šā notikuma Belševica tika represēta un iekļauta "melnajā sarakstā", un no 1971. līdz 1974. gadam viņai bija pilnīgs publicēšanās aizliegums. Izstādi veidojušas Ilze Tauriņa-Roze, Laime Daberte, Roberts Skrajāns, Arta Mende.

Iveta Vecenāne un Marks Rotko

"Rotko gleznojot noteikti nav domājis, kā viņa darbus tehniski viegli un parocīgi varētu izaust. Akvareļiem raksturīgi skaisti krāsu plūdumi, līniju dažādība un elegance. Krāsa likta uz krāsas, cauri spīd siltais papīra grauds. (..) Aužot jutu neizsakāmu prieku un pacēlumu, reizēm noraudāju smagu asaru un dzīvoju ikminūtes radošumā," tā par savu jaunās izstādes "Pārcēlums. Rotko motīvs", kas jau no 24. aprīļa līdz 30. augustam apskatāma Rotko muzejā, dzimšanu stāsta pazīstamā Latvijas tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne. Viņa absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Darbojas tekstilmākslā (gobelēni, gleznojumi uz zīda, tērpu dizains, tekstildizaina rotas), grafiskajā dizainā, grāmatu ilustrācijā un rakstniecībā. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Izstādes kuratore: Farida Zaletilo.

Pirmizrādes brīvajos teātros

Rīt, 30. aprīlī, divas pirmizrādes neatkarīgajos teātros – "Dirty Deal Teatro" skatuves dzīvi sāks izrāde bērniem "Brasas pagalma dainas" – režisors un idejas autors – Rihards Zelezņevs, dramaturģe – Rūta Dišlere, lomās – Alise Dzene, Aleksandrs Bricis un Rūdolfs Apse –, kas aizved uz 2000. gadu sākuma vasaru Brasā, kur astoņgadīgais Ričards dodas meklēt draugus un sastop neparastu pavadoni – iedomu draugu. Tas būs sirsnīgs un piedzīvojumiem bagāts stāsts visai ģimenei.

Savukārt Rīgas cirkā pirmizrādi piedzīvos teātra trupas "Kvadrifrons" izrāde "Es esmu tas, kas paliek pāri", ko iedvesmojusi Ilmāra Šlāpina sastādītā un apgāda "Neputns" izdotā tāda paša nosaukuma rakstnieces un uzņēmējas Andras Neiburgas dienasgrāmata divos sējumos, ko viņa rakstīja sešpadsmit gadus – par savu veselību, darbu, garastāvokli, bēdām un priekiem. "Es negribu dzīvot pēc tā laika, ko skaita kalendārs. Es gribu dzīvot pēc cepeškrāšņu elektroniskajiem pulksteņiem, kuri katrā mājā rāda citādi," rakstīja Andra Neiburga 2004. gada 31. decembrī. Lomās: Ance Strazda, Anta Aizupe, lasa: Agnese Budovska, Santa Didžus vai Guna Zariņa.

Kristīne Blaumane un LNSO

Čelliste Kristīne Blaumane.

Foto: Publicitātes

Ceturtdien, 30. aprīlī, plkst. 19 Rīgas Kongresu namā skanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts "LNSO, Kristīne Blaumane un Štrausa "Dons Kihots"", kurā pie diriģenta pults būs Aivis Greters. LNSO kopā ar šīs sezonas orķestra rezidences mākslinieci čellisti Kristīni Blaumani piedāvās ieskatīties dona Kihota neparastajos un elpu aizraujošajos piedzīvojumos, ko atklās Riharda Štrausa mūzika, kam līdzās skanēs arī Maijas Einfeldes, Antona Vēberna un Bendžamina Britena opusi.

Turcijas impresijas Ventspilī

Trešdien, 29. aprīlī, plkst. 19 Ventspils koncertzālē "Latvija" koncertā "Turcijas impresijas & Stīvs Reihs" viesosies viens no mūsdienu spilgtākajiem sitaminstrumentālistiem Emīls Kujumdžujans (Turcija), izpildot savu muzikālo autobiogrāfiju "STAMBULA – saknes". Otrajā daļā uzstāsies sitaminstrumentālisti Guntars Freibergs, Edgars Zaurs (Latvija), Pāvels Ginters (Lietuva), Sigits Gaiļus (Lietuva) un pianisti Pauļus Andersons (Lietuva) un Rihards Plešanovs (Latvija).