5. maijs vēsturē un senās avīzēs. Rīgas kanāla "ecēšana"

1926. gada 5. maijā. Pirms 100 gadiem Rīgas pilsētas pašvaldība uzsāka pilsētas kanāla tīrīšanu, kas ilga apmēram nedēļu un bija atzīta par neatliekamu.

Kanāls, kura abus galus tolaik slēdza slūžas, nebija attīrīts gadiem. Marta vidū prese sūdzējās: "Kanāls galīgi piesērējis. Ne vien braukšana ar laiviņu jau apgrūtināta, bet arī kanāla trūdošais ūdens bojā apkārtējo gaisu. Daži gan baidās, ka pēc kanāla iztīrīšanas būšot atvieglināta slīcināšanās, jo tagadējā kanālā noslīkt nevarot, bet pašnāvnieki saņemot tikai īstu dubļu vannu." Līdz pat 19. gadsimta beigām, kad pilsētas centrā izveidoja centralizētu kanalizācijas sistēmu, Rīgas kanāls kalpoja ne vien dažādu samazgu, bet arī ateju satura aizvadīšanai. Kaut vēlāk tajā bija ļauts ieplūdināt tikai lietusūdeņus, no piesārņojuma un dūņām tik viegli vaļā netika. Aizaugšana turpinājās. 1926. gadā kanāla dziļums svārstījās no apmēram metra līdz pusotram, kamēr par piemērotāko uzskatīja ap divu metru dziļumu. Bija aprēķināts, ka darbi ar zemessmēlēju pilsētai izmaksātu ļoti dārgi, tādēļ pavasarī kanālu vienkārši mēģināja izskalot, izmantojot augsto palu ūdeņu līmeni Daugavā un atverot slūžas pie tā sauktā Kārļa baseina, tas ir, pie Centrāltirgus, un pie Andrejostas. "Atverot kanāla vārtus, ielaistu spēcīgu ūdens strāvu, kura pa daļai aizrautu līdzi netīrumus, ar kādiem kanāls piesērējis. Reizē ar skalošanu piesērējumus uzvandīs arī ar speciāliem rīkiem. Šī kanāla skalošana neizmaksās pārāk dārgi, tādēļ pilsētas valde nolēma to izdarīt kā mēģinājumu," skaidroja "Latvis". Pašu procesu maija sākumā vēroja un aprakstīja "Jaunākās Ziņas": "Lai kanāla augšgalā ievirzītu no Daugavas spēcīgāku straumi, pie Kārļa slūžām Daugavā iegremdēja liellaivu četras pēdas zem upes līmeņa. Tad uzsāka kanālī dūņu uzvandīšanu, pielietojot šim nolūkam diezgan vienkāršu ierīci. Kanālī laida darbā divus velkoņus. Tie vilka pa liellaivai. Abos sānos liellaivai pakaļgalā piesēja paresnas kārtis. To apakšgali, kuriem piestiprināti prāvi dzelzs grābekļi – ecēšas, bija nolaisti kanālī līdz dibenam. Liellaivā pie katra grābekļkāta divi trīs strādnieki, kas piemērīgi kanāla dziļumam regulēja ecēšas ieķeršanos dūņās. Šādā kārtā uzvandītās dūņas ar straumi, ko pastiprināja velkoņu un liellaivu kustības, aizdzītas uz Andreja slūžām – kanālu ieteku Daugavā. Tagad kādu laiku nebūs iemesla rīdziniekiem sūroties par kanāla ūdens puvuma smaku."

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvija", 1926. gada 5. maijā

Kūdra akmeņogļu vietā. Līgumprojekts par dzelzceļu apgādāšanu ar kūdru akmeņogļu vietā nodots ministru kabinetam. Līgums par kūdras piegādāšanu domāts uz 3 gadiem. Kūdras sagatavošana un nodošana dzelzceļam domāta jau ar šo vasaru. Sākumā briketes ražos no Slokas purva kūdras, vēlāk kūdras apstrādāšanu pārvietos uz Latgali. Izmēģinājumos esot pierādījies, ka kūdra lokomotīvēm tikpat derīga kā ogles. Tās abas var lietot arī jauktā veidā. Ar kūdras apkurināšanas ievešanu stipri samazinātos valūtas patēriņš akmeņogļu ievedumiem.