6. maijs vēsturē un senās avīzēs. Apjūsmotais un apstrīdētais Freids

1856. gada 6. maijā. Pirms 170 gadiem toreizējā Austrijas impērijā, mūsdienu Čehijas pilsētā Priborā ebreju cilmes vilnas tirgotāja ģimenē piedzima modernās psiholoģijas "tēvs", psihoanalīzes kā ārstniecības terapijas iedibinātājs Zigmunds Šlomo Freids.

Freids ar teorijām par saslimšanām un patoloģijām, ko cilvēkā izraisa zemapziņa un iekšējie psihes konflikti, sapņu interpretācijām, darbībām, ko nosaka slēpti seksuāli motīvi un tieksmes, kuras cilvēka prāts apspiež, seksualizēto psihisko enerģiju – libido, Edipa kompleksu, cilvēka psihes trīsdaļīgo struktūru (Tas, Es un Virs-Es) un tā tālāk intriģēja un joprojām intriģē daudzus. Pirms viņu sabiedrība ar tamlīdzīgām idejām, ka personībā daudz ko nosaka bērnības pieredze, psiholoģiskās traumas un zemapziņa, nebija saskārusies. Izrādījās, ka psihiski slimos varot veiksmīgi ārstēt ar hipnozes palīdzību, atklājot, kas slēpjas viņu zemapziņā, un analizējot sapņus. Freids saviem pacientiem lika nogulties uz dīvāna un stāstīt visu, kas ienāk prātā. No šiem stāstiem psihologs izdarīja savus secinājumus un uzstādīja diagnozi. Un kaut arī viņa teorijas kritizē un apšauba, sauc par pseidozinātniskām un pamatoti pārmet kokaīna popularizēšanu, Freidu pieskaita ietekmīgākajiem 20. gadsimta domātājiem, kuru iespaids skāris ne tikai psiholoģiju un medicīnu, bet arī filozofiju, kultūru un vispār dzīves norišu izpratni. Viņa mācība ietekmējusi daudzas Rietumu rakstniecības un kino personības. Piemēram, režisoru Federiko Fellīni, rakstniekus Tomasu Mannu, Francu Kafku. Jēdzieni "sadisms", "narcisms", "psihoanalīze" ir Freida darināti.

Psihoanalīzes radītāja popularitātes ziedu laiki attiecās uz 20. gadsimta sākumu, bet vēlāk paradoksālā kārtā vairāk runāja par freidismu nekā teoriju autoru pašu. 20.–30. gadu pirmskara Latvijā Freidu dēvēja par "vienu no visparadoksālākajiem mūsdienu zinātniekiem" un izturējās pret viņa mācībām ar piesardzīgu cieņu – kā pret interesantām teorijām, kas tomēr jāuzlūko kritiski. Padomju zinātnei Zigmunds Freids turpretī bija "reakcionārs, ideālistisks un buržuāzisks". Viņu kritizēja marksisma klasiķi, tādēļ Freidu pieminēja vien garāmejot, neiedziļinoties. Latvijas publika viņu atklāja no jauna pašās 80. gadu beigās, kad uz lietām atkal varēja raudzīties ne tikai caur "šķiru cīņu".

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Tukuma Balss", 1926. gada 6. maijā

Cēre. Kolonisti. Cēres pagastā dzīvo savā laikā no Vācijas ievestie kolonisti, kuri vēl nav uzņemti Latvijas pavalstniecībā. Kā ārpavalstnieki viņi nekādus nodokļus nemaksā. Uz šā pamata pagasta valde pieprasīja no viņiem izdevumu atmaksu par viņu bērniem, kuri apmeklē vietējo pamatskolu un tātad izmanto pārējo iedzīvotāju nodokļu ceļā savāktos līdzekļus, bez kā paši piedalītos to iegūšanā. Liekas, šāda pagasta prasība būtu pilnīgi pareiza un dibināta, bet kolonisti tomēr negrib to atzīt un pildīt. Lieta aizceļojusi līdz pat iekšlietu ministrijai, kura vēlēdamās lietu nokārtot izlīgšanas ceļā, likusi priekšā kolonistiem, kas jau iesnieguši lūgumus dēļ uzņemšanas Latvijas pavalstniecībā, labprātīgi uzņemties arī nodokļu samaksu, pēc tam pagasts varētu tos atsvabināt no skolas naudas. Arī to kolonisti atteikušies darīt. Vai tad nebūtu labāk parādīt šiem Gotzemes kultūrtrēģeriem ceļu atpakaļ uz fāterlandi?