1.4 °C
Kad kovida pandēmijas laikā sporta zāles bija slēgtas, Kārlis Eiduks nolēma pievērsties skriešanai, un, kā jau tas notiek, āķis bija lūpā.
Nupat viņš ar jaunu trases rekordu uzvarēja Rīgas–Valmieras 107 kilometru garajā skrējiensoļojumā.
Alka revanša
"Treniņu apjomi bija tādi, ka šķita – jābūt rekordam. Tas man bija arī diezgan personīgi, gribējās revanšēties pēc mazliet skandalozā Latvijas taku skriešanas čempionāta pagājušajā vasarā," "Latvijas Avīzei" stāsta Kārlis Eiduks. Pērn augustā Augšdaugavas novadā lietavu dēļ trasē vairāki posmi tika izskaloti un organizatoriem pēdējā naktī nācās trasē ieviest izmaiņas, nepagūstot izveidot jaunu GPX failu. Eiduks ar Kristapu Magoni bija vairāku minūšu atrāvienā, taču nogāztu bultiņu dēļ aizskrēja nepareizi – veica papildu kilometru un finišā Eiduks piekāpās Tomam Komasam par piecām sekundēm.
"Drīz pēc tam izdomāju, ka labākais revanšs varētu būt labot Toma rekordu Rīgas–Valmieras skrējienā. Norvēģijā dzīve pusgadu bija sakārtota mūka režīmā – treniņš, darbs, treniņš, paēst un gulēt. Mēnesī noskrēju 700 līdz 1050 kilometrus. Sacensību dienā jutu spiedienu, lai ieguldītais darbs vainagojas ar rekordu. Izdevās, un emocijas gāja vaļā kā vulkāna izvirdums, bija pat mazliet labāk, nekā cerēju," atzīst Eiduks, kurš finišu sasniedza 7:20,07 stundās, Komasa aizpērn sasniegto rekordu labojot par vairāk nekā desmit minūtēm.
Vienlaikus Eiduks par nepilnu minūti laboja Latvijas rekordu 100 kilometru distancē (6:49,09).
Skrējiens tradicionāli sākās pusnaktī pēc Latvijas himnas nodziedāšanas pie Brīvības pieminekļa. Grūtākie brīži bijuši no 50. līdz 70. kilometram, kad distancē jau pavadītas vairāk nekā trīs stundas, pamatīga nakts, apziņa, ka lielākā daļa vēl priekšā, tāpat arī pēdējie kilometri Valmierā šķituši ārkārtīgi gari.
Treniņos palīdz mākslīgais intelekts
Šīm sacensībām Kārlis Eiduks gatavojās ļoti mērķtiecīgi. Viņš uzskata, ka šī nav spēju robeža: "Esmu diezgan pārliecināts, ka varu uzlabot rezultātu, jo ultra skriešanai esmu gana jauns – 25 gadi, te rekordus ierasti lauza vīri, kuriem ir par gadiem desmit vairāk. Latvijas Olimpiskās vienības slodzes testos šādi tādi rādītāji nebija nemaz tik iespaidīgi, ja tos uzlabo, tad ir potenciāls."
Skolas laikā Eiduks trenējās vieglatlētikā – viņa disciplīnas bija barjerskriešana un sprints. Uzsākot studijas augstskolā, sapratis, ka abas nodarbes apvienot vienlīdz augstā līmenī ir ļoti grūti, tāpēc vieglatlētikai metis mieru. Pirms sešiem gadiem kovida laikā trenažieru zāles bija slēgtas, karantīnas periodā pārcēlies uz laukiem un radusies doma, ka varētu noskriet maratonu. Sāka trenēties un iepatikās.
Šogad galvenais mērķis Kārlim Eidukam ir pasaules čempionāts 100 kilometru šosejas skrējienā septembrī Spānijā.
Līdz šim garākā pieveiktā distance bijusi Horvātijā 110 kilometri ar apmēram 4000 augstuma metriem. "Ultra distances ir prātā, bet pagaidām ne pavisam garās. Kamēr esmu jauns un ir lielāks ātrums, jāskrien īsākas ultra distances," viņš skaidro.
Treniņu plānus Eiduks sev veido pats, gan lasot attiecīgo literatūru, gan arī piesaistot mākslīgo intelektu: "Iesniedzu visus savus skriešanas datus par pulsometru, slodzes testa datus, un mākslīgajam intelektam ir laba skaidrība, tad čata formātā noprecizē – lūdzu, ņem vērā izdarīto, kam gatavojos un kas šodien man varētu būt aktuālākais. Palīgs, kurš ļoti labi pārzina tavu fizioloģiju."
Norvēģija – elektroauto zeme
- Kārlis Eiduks maģistrantūrā studēja Norvēģijas Ekonomikas un uzņēmējdarbības augstskolā un šobrīd šajā valstī strādā finanšu jomā naftas un gāzes uzņēmumā: "Saistībā ar Irānā notiekošo mūsu uzņēmumam ir pamatīgs ieņēmumu pieaugums, jo naftas un gāzes cenas ir krietni augstākas. Vienlaikus pieaug arī atbildības sajūta, jo tad, kad ir nestabilitāte piegāžu ķēdēs, mums ir ļoti svarīgi palīdzēt uzturēt stabilitāti. Uz Latviju no mums ir bijis pa kādam sašķidrinātās dabas gāzes sūtījumam. Ko sagaidīt turpmāk? Daudz atkarīgs no ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem un lēmumiem. Kamēr Hormuza šaurums ir ciet, nekas labs nav sagaidāms. Pat ja šobrīd atveras, paies brīdis, kamēr visi atjaunos rezerves, tāpēc pieturēsies paaugstinātas cenas. Cik Norvēģijā maksā degviela? Jāskatās (ap diviem eiro), es visur pārvietojos skriešus vai ar velosipēdu. Norvēģijā jauno auto tirgū ir gandrīz tikai elektroauto (98 procenti), jo ir krietni lielāks nodokļu slogs iekšdedzes dzinējiem, ir arī finansiāls atbalsts elektroauto iegādei, kas gan šobrīd samazināts. Jābūt ļoti spītīgam, lai iegādātos jaunu benzīna vai dīzeļa automašīnu."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
