10.1 °C
Vairāki bijušie un esošie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadošie darbinieki, kuri ir pieaicināti kā liecinieki RAKUS dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietā, šodien tiesā apgalvoja, ka viņiem neesot zināma sīkāka informācija par strīdīgo pasākumu, kura sarīkošanas apstākļi ir apsūdzību pamatā.
Lietā apsūdzēti RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs, viņa vietnieks Genādijs Ričards Rusanovs un bijušais slimnīcas medicīnas tehnoloģiju direktors Gints Cīrulis.
Bijušais RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs šodien tiesā liecināja, ka piedalījās pasākumā "Kultūras pilī Ziemeļblāzma" un tur teica runu. Staņēvičs klāstīja, ka par piedalīšanos pasākumā maksa netika prasīta, bet viņam neesot bijusi informācija par tiešajiem pasākuma organizatoriem.
Viņš uzsvēra, ka
Latvijas slimnīcu budžetos nav paredzēti līdzekļi darbinieku saliedēšanas pasākumiem, lai gan, viņaprāt, šādi pasākumi būtu obligāti.
Vienlaikus Staņēvičs atzina, ka jebkuru finansētāju līdzekļu piesaiste jāveic caurspīdīgi un pamatoti, nepieļaujot korupcijas riskus.
RAKUS valdes loceklis Kaspars Plūme liecināja, ka par pasākuma organizēšanu un finansēšanu neesot bijis informēts. Viņš skaidroja, ka slimnīcā saliedēšanās pasākumus organizē dažādas nodaļas gan kopīgi, gan atsevišķi, taču pats konkrēto pasākumu viņš neesot apmeklējis.
Plūme norādīja, ka sponsorēšanas kārtība slimnīcā ir atrunāta un tiek dokumentēta — no iesnieguma līdz kapitāldaļu turētāja atļaujai pieņemt finansējumu vai materiālās vērtības.
Arī slimnīcas administratīvā direktore Iveta Akmentiņa tiesā liecināja, ka neesot zinājusi par apsūdzētā Cīruļa iespējamo iesaisti pasākuma organizēšanā un pieļāva, ka to varēja organizēt pati slimnīca. Viņa piebilda, ka līdzīgi pasākumi notikuši arī citkārt, tostarp ārpus slimnīcas telpām, taču par to finansējumu viņai informācijas neesot.
Viņa stāstīja, ka pasākuma formālajā daļā notikušas izglītojošas uzrunas un diskusijas par slimnīcas iepriekšējo gadu pieredzi, Covid-19 sekām un darbinieku izdegšanu. Otrā daļa bijusi neformālāka, taču kopumā
pasākumu viņa vērtēja kā izglītojošu no personālvadības viedokļa.
Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta 14. maijā plkst. 9.30, kad tiesā turpināsies liecinieku pratināšana.
Cīrulim izvirzīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Savukārt Višņakovam celta apsūdzība par valsts amatpersonas uzkūdīšanu mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, krāpšanu un dokumenta viltošanu mantkārīgā nolūkā, bet Rusanovam — par krāpšanas atbalstīšanu, informēja prokuratūrā.
