29. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. "Lieldienu dumpis"

1916. gada 29. aprīlī. Pirms 110 gadiem ar īru republikāņu kaujinieku kapitulāciju pēc sešu dienu ielu cīņām Dublinā beidzās neatkarības piekritēju organizētā bruņotā sacelšanās jeb "Lieldienu dumpis", kuras mērķis bija no Anglijas neatkarīgas Īrijas republikas proklamēšana.

Uzskata, ka sacelšanās atbalsis joprojām ieņem nozīmīgu, taču atšķirīgu vietu īru un angļu atmiņu kultūrā. Īriem tas bija kopš 18. gadsimta nogales pirmais, kaut neveiksmīgais mēģinājums ar ieročiem rokās atbrīvoties no angļu varas. Par spīti kapitulācijai, Zaļās salas iedzīvotāju vairākums pēc šiem notikumiem kļuva par dedzīgiem Īrijas neatkarības atbalstītājiem, kas īru republikāņu kustībai deva jaunu elpu un 1921./1922. gadā beidzot rezultējās ar valstiskuma iegūšanu. Savukārt angļu acīs "Lieldienu sacelšanās" bija nazis mugurā grūtos laikos, būtībā nodevība, ņemot vērā, ka notikumi risinājās Pirmā pasaules kara laikā, kad briti, tostarp īru karavīri, frontē Francijā kopā ar frančiem izcīnīja asiņainas kaujas pret vāciešiem un kara iznākumus vēl nebūt nebija drošs. Īpaši neglīti angļiem izskatījās fakts, ka īru republikāņi sacelšanos sāka plānot jau tūdaļ pēc Pirmā pasaules kara izcelšanās cerībā izmantot situāciju savā labā. Īri cerēja uz ķeizariskās Vācijas atbalstu. Jāpiebilst, ka 1916. gada aprīlī vācu dienesti patiešām mēģināja (neveiksmīgi) piegādāt ieročus kaujiniekiem un sacelšanās dienās Vācijas karaflotes kuģi veica vairāku Anglijas ostu bombardēšanu, taču šie pūliņi dumpja iznākumu neietekmēja.

Sacelšanās sākās 24. aprīlī, kad ap 1200 īru zemessargu sāka pārņemot stratēģiski svarīgākos galvaspilsētas Dublinas punktus un kvartālus. Plāns paredzēja iedibināt kontroli pār visu pilsētas centru, novērst angļu mēģinājumus pievest papildspēkus un pasludināt Īrijas Republiku, cerot, ka tad sacelšanās sāksies visā zemē. Neatkarību 24. aprīlī patiešām proklamēja, taču nemierniekiem tik labi vis neklājās. Trūka gan kaujinieku, gan ieroču. Pēc pirmā pārsteiguma angļi un īru unionisti ātri atguvās. Izdevās ieņemt tikai daļu cerēto objektu. Tā Dublinas mērija nemiernieku rokās atradās vien neilgu brīdi. Arī telefona centrāle, osta palika angļiem. Kad valdībai palīgā ieradās 16 tūkstoši karavīru un artilērija, pretošanās punktus Dublinā vienkārši sagrāva ar artilēriju.

Ielu kauju bilance bija 82 kritušie īru republikāņu rindās un 143 angļu pusē. Abu pušu apšaudēs dzīvību zaudēja 260 civiliedzīvotāju. Kopējais ievainoto skaits tuvojās trim tūkstošiem, 16 aktīvākos dumpiniekus vēlāk tiesāja un sodīja ar nāvi. Kaujās bija sagrauta daļa Dublinas centra.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Malienas Ziņas", 1926. gada 29. aprīlī

Maize un alūksnieši. Alūksnē, cik man zināms, pastāv kādas piecas maiznīcas. Ko tad alūksnieši prasa un ko Alūksnes maiznīcās var dabūt? . Rupjas kviešu maizes, kas tā iecienīta Rīgā, Alūksnē nemaz nevar dabūt. Tās vietā piedāvā "karašu". Ir bijuši gadījumi, ka arī Alūksnes maiznīcās ir bijusi dabūjama īsta rupja kviešu maize, bet reti un tikai uz īsu laiku. Rupja rudzu maize Alūksnes maiznīcās ārēji skaista, bet bez garšas, kas piemīt vietējo rudzu tekošā gada ražas maizei. Apjautājoties maizniekiem, kāpēc necep maizes no vietējo rudzu miltiem, no mūsu rudziem neiznākot tik skaista, alūksnieši necienot. No ārzemju miltiem iznākot skaistāka. Ka tai vecuma garša, to tikai reti ievērojot. Pēdējā laikā gan kāds maiznieks sācis jaukt jukām vietējo rudzu miltus ar ārzemju miltiem, lai iztaptu abām pusēm, bet cik ilgi tā ies, to rādīs nākotne.