7.4 °C
Baltijas valstis joprojām vēl ir elektroenerģijas importētājas, naudas izteiksmē importa apjoms mūsu reģionā iepriekš sasniedza vairāk par miljardu eiro gadā un šī nauda pameta Baltijas valstu ekonomikas.
Taču pozitīvā ziņa ir tā, ka atjaunīgās enerģijas ģenerācijas staciju pienesums arvien pieaug un, sākot no 2022. gada, enerģijas imports pakāpeniski samazinās. Galvenokārt pateicoties Lietuvā strauji sabūvētajām vēja elektrostacijām (VES), kas jaudu ziņā gandrīz četrkārt pārsniedz nākamo sekotāju Baltijā – Igauniju.
Latvija VES jaudu ziņā pagaidām ir pēdējā: uzbūvēti 137 MW un patlaban būvējas vēl 489 MW. Līdz ar to pavisam droši, ka tuvākajā laikā kopējā jauda sasniegs 626 MW, kas tāpat ir mazāk, nekā jau tagad ekspluatējas Igaunijā – 711 MW. Savukārt Lietuva šobrīd Baltijas mērogā ir ar "gaismas gadu" atrāvienu – ar 2848 MW VES ģenerācijas jaudām.
Kādēļ vēja parki ir tik svarīgi?
"Šā gada ziema (janvāris un februāris) bija aukstākā aizvadītajos 20 gados. Arī Skandināvijas valstīs, kur ļoti liels īpatsvars, gandrīz 50%, ir apkures sistēmām ar elektriskajām ierīcēm. Piemēram, Somijā ir arī atomenerģija, kas samērā lētu elektrību ražo visu gadu. Taču aukstās ziemas dēļ viņi tērēja paši un nebija ko mums pārdot. Tādēļ Baltijai, pamatā Latvijai, enerģijas ražošanai nācās dedzināt gāzi. Tas bija dārgi, janvārī un februārī MW/h vidēji pie mums maksāja 150 eiro. Turklāt 26. februārī vēl ASV un Izraēla sāka karu Tuvajos Austrumos, dabasgāzes un cita fosilā kurināmā cenas uzskrēja debesīs.
Bet! Skatāmies, kas notiek enerģijas biržā tagad? Redzam cenu kritumu! Jau martā vidējā cena par MW/h bija 71 eiro un aprīlī – jau 56 eiro. Skaidrojums viens un vienkāršs – pavasarī ar citu jaudu sāk strādāt saules parki (SES) un turpina VES. Ar šīm stacijām arī Baltijā ejam uz enerģētisko neatkarību, jau tuvākajā laikā – arī eksportu. Vēl būtiska iezīme, ja salīdzinām kaut vai šo un pagājušo gadu: 2025. gada martā MW/h vidēji maksāja 95 eiro, šogad – tajā pašā periodā 75 eiro. Gandrīz par 20% mazāk, jo arī gada laikā ģenerācijas jaudas Baltijā ir pieaugušas," par elektrības lietotājam pirmajā brīdī sarežģītām lietām vienkāršā valodā stāsta Lauris Baltiņš, AS "Latvenergo" Atjaunīgās enerģijas atbalsta daļas vadītājs.
Viņš arī paskaidro, kādēļ tieši VES mūsdienu enerģētikā ir īpaša vieta. "Cenu veidošanās biržā balstās principā, ka pirmo rindā paņem konkrētajā brīdī lētāko pieejamo enerģiju. Pavasarī un vasarā ierasti tā ir no SES un VES iegūtā enerģija – enerģētiķi un arī ikviens interesents to labi var redzēt, ja vien ir vēlēšanās sekot biržas datiem. Un, lūk, izņemot janvāri un februāri, jau šogad VES Baltijā ir kļuvušas par vadošo energoresursu ieguves avotu, galvenokārt pateicoties Lietuvai.
Latvija ar savu labi diversificēto enerģijas ieguves portfeli un HES kaskādi uz Daugavas joprojām gan ir vadošajās pozīcijās Baltijā. Tautas valodā runājot, mums "uz kakla" ir arī enerģijas balansēšanas pienākums reģiona mērogā, ko varam nodrošināt ar saviem TEC, un par to mums arī labi samaksā. Taču drīzumā arī šajā pienākumā un pakalpojumā nebūsim vienīgie, jo līdz gada beigām Lietuvā būs uzstādītas lielas jaudas ar enerģijas uzkrāšanas baterijām un konkurence sāksies arī šajā jomā," kopējo ainu iezīmē Lauris Baltiņš.
Latvijā un Igaunijā viegli neiet
Enerģētikas ekspertu aprēķini rāda, ka vēja enerģija tagad ir viens no lētākajiem elektroenerģijas iegūšanas avotiem Eiropā. Izlīdzinātajās ražošanas izmaksās, tas ir, ierēķinot staciju uzstādīšanu un uzturēšanu, SES elektrība izmaksā 46–61 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt sauszemes VES 44–66 eiro par MWh. Jūras atkrastes VES enerģijas pašizmaksa sarežģīto uzstādīšanas tehnoloģiju dēļ jau ir gandrīz divkārt dārgāka, svārstoties starp 60 un 106 eiro par MWh, bet no gāzes TEC iegūtā enerģija Eiropā tagad izmaksā visvairāk – no 122 līdz 131 eiro par MWh, turklāt, kā redzam, gāzes cenas tagad ir ļoti svārstīgas.
