7.1 °C
Latvijas pārtikas nozares virzība uz aprites ekonomiku nenorit pārāk strauji. Ir veiksmīgi piemēri dažos uzņēmumos un produktu grupās, taču ne visi ražotāji pārtikas atlikumus steidz izmantot gudri.
Latvijā pārtikas ražošanā gadā tiek radīti apmēram 27,5 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu, kas ir apmēram 15% no pārtikas atkritumiem, kas rodas visos pārtikas piegādes ķēdes posmos kopā – audzēšanā jeb primārajā ražošanā, pārstrādē jeb pārtikas ražošanā, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā un patēriņā mājsaimniecībās. Ja šo apjomu sadalītu uz iedzīvotāju skaitu, tas būtu apmēram 15 kg uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Vislielākais daudzums pārtikas atkritumu – 58% – rodas piena produktu ražošanā, 25% – gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā, 9% – pārstrādājot un konservējot zivis, vēžveidīgos un mīkstmiešus. Savukārt dzērienu ražošana rada tikai 2% pārtikas atkritumu, bet augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana – 1% pārtikas atkritumu.
Izmanto sūkalas un drabiņas
Daudzviet pasaulē jaunu produktu ražošanā plaši tiek izmantoti pārtikas atlikumi un blakusprodukti, piemēram, no biomasas iegūtā ciete, saharoze, fruktoze un celuloze tiek izmantota plastmasas pudeļu ražošanā, no zivju pārstrādē pāri palikušajām zivju ādām tiek ražoti materiāli, ko izmanto apģērbu un aksesuāru ražošanā, bet no zivju pārstrādes pārpalikumiem top kolagēns, zivju eļļa un minerālvielu piedevas. Savukārt no dārzeņu atlikumiem, piemēram, banānu mizām, tās sajaucot ar lauksaimniecības atkritumiem, tiek ražoti produktu iepakojumi un vienreizlietojamie trauki, no ananasu lapām – ādai līdzīgs materiāls, ko izmanto apavu ražošanā, bet no sēnēm, tās sajaucot ar lauksaimniecības atkritumiem, tiek ražotas putas ēku siltināšanai, paneļi un dēļi.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzīst, ka arī Latvijā ir vairāki labi piemēri, kas liecina, ka pārtikas ražošanā tiek meklēti veidi, kā samazināt atlikumus un ražošanas blakusproduktus pārvērst jaunos produktos vai izejvielās citām nozarēm, un tas ir viens no virzieniem, kurā strādā pārtikas nozare. "Piemēram, piena pārstrādē lielisks piemērs ir AS "Smiltenes piens" sūkalas, kas rodas siera ražošanā. Uzņēmums tās izmanto augstas pievienotās vērtības produktu izstrādē, tostarp proteīna dzērienā "Piena spēks". Vienlaikus uzņēmums ir atradis risinājumu arī notekūdeņu priekšattīrīšanā radušos atlikumu novirzīšanai biogāzes ražošanai. Tas ir labs aprites ekonomikas piemērs, kur blakusprodukts netiek uztverts kā atkritums, bet kā resurss," secina I. Šure.
Savukārt alus nozarē viņa izceļ "Valmiermuižas alus" ražotos drabiņu cepumus, kas gatavoti no alus iesala drabiņām.
"Tas ir salīdzinoši neliels, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā ražošanas blakusproduktu var atgriezt pārtikas apritē, radot jaunu galapatēriņa produktu," teic LPUF vadītāja. Augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā viņa cildina uzņēmumu "Rāmkalni Nordeco" un "Peruza" sadarbībā īstenotos projektus jaunu cidoniju un rabarberu apstrādes tehnoloģiju un iekārtu prototipu izstrādei, jo šādi risinājumi ir svarīgi ne tikai darba ražīguma celšanai, bet arī izejvielu precīzākai apstrādei un zudumu mazināšanai pārstrādes procesā.
Potenciāls inovācijām zivju nozarē
"No jaunajiem lielajiem projektiem jāpiemin arī topošā "ASNS Ingredient" zirņu proteīna rūpnīca Jelgavā. Ražotne paredzēta nevis viena produkta iegūšanai, bet vairāku frakciju izmantošanai – zirņu proteīna izolātam, cietei, proteīna koncentrātam un šķiedrvielām, maksimāli izmantojot vienu izejvielu. Blakusproduktu apjoms tradicionāli liels ir zivju pārstrādes nozarē, tāpēc tur ir ievērojams potenciāls inovācijām. Piemēram, "Karavela" pērn augustā uzsāka jaunu pētniecības projektu ar Latvijas pārtikas nozares kompetences centra atbalstu. Projektā paredzēts izpētīt un radīt produktu grupu no Atlantijas skumbriju filejas, kas konkurētu ar Norvēģijas tirgū esošo produkciju," situāciju aprites ekonomikas projektu īstenošanā pārtikas nozarē apraksta I. Šure, norādot, ka ieguldījumu to īstenošanā ir devusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), kurā ilgstoši ir pētīta sūkalu pārstrāde pievienotās vērtības produktos, tostarp fermentācijas risinājumi pilnīgākai piena pārstrādei. "Kopumā Latvijas pārtikas ražotāju virzību uz aprites ekonomiku vērtēju kā pozitīvu, bet nevienmērīgu. Ir labi un pat ļoti labi piemēri dažādos uzņēmumos un produktu grupās, taču nozares mērogā vēl nevar teikt, ka visi ražošanas pārpalikumi jau tiktu izmantoti maksimāli gudri. Virziens noteikti ir pareizs. Jo ciešāka būs uzņēmumu, tehnoloģiju izstrādātāju un zinātnieku sadarbība, jo vairāk varēsim runāt nevis par atkritumu samazināšanu vien, bet par jaunu pārtikas nozares uzņēmumu biznesa nišu un eksportspējīgu virzienu attīstību," uzsver LPUF padomes priekšsēdētāja.
Gadā izglābj 200 miljonus olu
"Pārtikas atlikumu samazināšana vairs nav tikai modes tēma – tā kļūst par būtisku daļu no tā, kā strādā mūsdienīgs ražojošs uzņēmums. Arvien vairāk tiek vērtēts ne tikai tas, ko uzņēmums saražo, bet arī kā tas izmanto resursus un ko dara ar pārpalikumiem. Šajā ziņā "Balticovo" pieeja ir vienkārša, bet konsekventa – strādāt tā, lai atlikumu būtu pēc iespējas mazāk, un katram resursam atrast savu pielietojumu," teic "Balticovo" komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Auškāps, norādot, ka uzņēmuma filozofija balstās idejā, ka katrai olai ir vērtība. "Ne visas olas nonāk veikalu plauktos – daļa neatbilst vizuālajiem vai izmēra standartiem, piemēram, var būt ar mikroplaisām vai nestandarta formu. Taču tas nenozīmē, ka tās kļūst par atkritumiem. Šādas olas tiek novirzītas pārstrādei, kur no tām ražo šķidros olu produktus – olu masu, olbaltumu vai dzeltenumu, kā arī olu pulveri. Tas ļauj maksimāli izmantot saražoto un vienlaikus radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību, kas tiek eksportēti uz dažādiem tirgiem," secina T. Auškāps. Viņš ir gandarīts, ka gadā "Balticovo" no nonākšanas atkritumos izglābj 200 miljonu olu, un ir pārliecināts, ka pārtikas ražošanas mērķis nav tikai galaprodukta iegūšana. "Tas nozīmē arī domāt par to, kas notiek ar ražošanas blakusproduktiem. Uzturot vairāk nekā četru miljonu vistu ganāmpulku, "Balticovo" bija jāmeklē risinājums vistu mēslu apsaimniekošanai. Šodien šis jautājums ir pārvērsts iespējā – no mēsliem tiek ražota biogāze un biometāns, kā arī lauksaimniecībā izmantojams mēslojums. Tas nozīmē, ka tas, kas citkārt būtu atkritums, kļūst par enerģijas un resursu avotu, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi un veicinot enerģētisko neatkarību," vērtē T. Auškāps. Nākamais solis šajā pieejā ir olu čaumalu izmantošana.
"Katru gadu nozarē rodas tūkstošiem tonnu čaumalu, kuras tradicionāli tiek uztvertas kā atkritumi. "Balticovo" kopā ar LBTU ir uzsācis pētījumu, lai saprastu šo materiālu daudz dziļāk un atrastu tam jaunu pielietojumu.
Mērķis ir izstrādāt zinātniski pamatotus un ekonomiski dzīvotspējīgus risinājumus, kā olu čaumalas varētu izmantot pārtikas ražošanā, kosmētikā vai citās nozarēs," skaidro T. Auškāps. Pētījuma ietvaros tiek analizēta čaumalu struktūra, to minerālais sastāvs un īpašības, kā arī vērtēts, kā dažādi apstrādes veidi – termiskie, mehāniskie, bioloģiskie vai ķīmiskie – ietekmē to kvalitāti un drošību. ""Balticovo" pieredze parāda, ka gudra atkritumu apsaimniekošana nav tikai izmaksu pozīcija. Tā var kļūt par konkurences priekšrocību, ja uzņēmums spēj paskatīties uz saviem resursiem plašāk un saskatīt iespējas tur, kur citi redz tikai pārpalikumus," secina "Balticovo" runas vīrs.
Iesaistās arī zinātnieki
Jautājumi par pārtikas atkritumu mazināšanu padziļināti tiek analizēti LBTU īstenotajā Zemkopības ministrijas subsīdiju projektā "Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai", kura mērķis ir izvērtēt praktisku rīcību pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai, lai sasniegtu Eiropas Savienības izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus par 50%. "Projekta ietvaros ir veiktas aptaujas pārtikas ražotāju, ēdināšanas uzņēmumu un mājsaimniecību vidū, kas ļāva apzināt esošo situāciju un galvenos pārtikas zudumu iemeslus. Rezultāti rāda, ka būtisks izaicinājums ir pārprodukcija, ko ietekmē sadarbība ar mazumtirgotājiem. Kā nozīmīgi risinājumi tiek izcelti labāka datu apmaiņa un plānošana starp piegādes ķēdes dalībniekiem, kā arī blakusproduktu un ražošanas zudumu atkārtota izmantošana, piemēram, attīstot sadarbības platformas starp uzņēmumiem. Tāpat būtiska ir strukturētu pārtikas ziedošanas sistēmu attīstība, kas ļautu pārtikas pārpalikumus novirzīt tālākai izmantošanai," norāda LBTU pārstāve Egita Eihvalde. Projektā tiek apkopotas arī Latvijas un citu Eiropas valstu labās prakses, analizētas uzņēmumu jau ieviestās iniciatīvas un izstrādāti konkrēti priekšlikumi. Sagaidāms, ka pētījuma rezultāti būs ceļvedis uzņēmumiem, palīdzot ieviest datos balstītus risinājumus pārtikas atlikumu samazināšanai.
Top inovācijas maizes ražošanai
Kā vienu no inovatīviem risinājumiem pārtikas atlikumu mazināšanai E. Eihvalde izceļ LBTU īstenoto projektu "Ābolu, krūmcidoniju un Ziemeļeiropas ogu izspaidu etiķu padziļināta funkcionālā novērtēšana un to pielāgošana jaunu produktu izstrādei", kas šobrīd vēl ir izstrādes stadijā. "Projekts balstās pieejā, ka pārtikas ražošanas blakusprodukti netiek uzskatīti par atkritumiem, bet gan par vērtīgu izejvielu. Piemēram, augļu un ogu izspaidas, kas paliek pēc sulas ražošanas, satur nozīmīgu daudzumu bioaktīvo vielu – šķiedrvielas, polifenolus un antioksidantus. Šo resursu izmantošana ļauj radīt jaunus augstas pievienotās vērtības produktus," teic LBTU pārstāve, norādot, ka viens no galvenajiem virzieniem ir fermentācija un etiķa ražošana, kur procesā ne tikai tiek saglabātas bioaktīvās vielas, bet dažos gadījumos pat uzlabojas to biopieejamība. Īpaša uzmanība projektā pievērsta ogu un krūmcidoniju etiķiem, kuriem piemīt augsts antioksidatīvais potenciāls un kas var sniegt papildu ieguvumus gremošanas sistēmai un vielmaiņai. Papildus tiek attīstīti arī jauni funkcionāli dzērieni, kuros fermentētais etiķis tiek izmantots kā aktīva sastāvdaļa, kombinējot to ar citām bioloģiski vērtīgām izejvielām. Laboratorijā tiek pētīta šo produktu ietekme uz zarnu mikrobiotu, izmantojot mūsdienīgas simulācijas metodes.
Tāpat LBTU tiek pētīts, kā ierauga fermentācijas mikrobioloģiskās īpašības ietekmē maizes kvalitāti un ražošanas efektivitāti. Projekta mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nodrošina stabilu ierauga darbību, saglabā tradicionālās maizes īpašības un vienlaikus samazina pārtikas zudumus ražošanas procesā.
"Lai arī projekts "Pienskābes baktēriju un raugu asociāciju izstrāde ieraugu kvalitātes nodrošināšanai maizes rūpniecībā" vēl ir izstrādes stadijā, taču tas jau ļauj identificēt efektīvākos mikroorganismus un izstrādāt laboratorijas testus, ko turpmāk var pielietot uzņēmumos. Šī pieeja sniedz praktisku pamatu inovācijām maizes ražošanā, nodrošinot gan augstu produktu kvalitāti, gan ilgtspējīgāku resursu izmantošanu," klāsta E. Eihvalde.
Izstrādā īpašus produktus senioriem
LBTU strādā pie dažādiem interesantiem pētniecības projektiem, piemēram, inovatīviem produktiem senioriem, izmantojot kāpostu un sukāžu blakusproduktus. "Kā pamatizejvielas tika izvēlēti kāpostu kaceni no kāpostu skābēšanas procesa un sīrups no sukāžu ražošanas. Kāpostu kaceni ņemti no z/s "Undzēni" un SIA "Dimdiņi", savukārt sīrups – no Rāmkalniem. Kāpostu kacenus apstrādāja un sublimēja, pēc tam gatavoja pulverus, kurus iestrādāja kartupeļu biezputrā (palielinot šķiedrvielu saturu un piedodot garšu) un veidoja želejas," stāsta E. Eihvalde. Šādi produkti tikuši izvēlēti, jo aptauja rādījusi, ka kartupeļi ir viens no produktiem, ko seniori izvēlas savā uzturā, bet tajos nav pietiekami daudz šķiedrvielu un arī garšas nianses ir neizteiktas. Bieži vien paši seniori aptaujā atzinuši, ka viņiem ir problēmas ar sakošanu un garšu sajušanu, tādēļ biezenis un želeja būtu piemērota alternatīva. Tiesa gan, šobrīd neviens uzņēmums vēl nav pārņēmis šīs receptūras vai kāpostu kacenu pārstrādes tehnoloģijas, tādēļ projekts joprojām ir izstrādes stadijā, sniedzot potenciālu radīt funkcionālus produktus ar palielinātu uzturvērtību un jauniem garšas piedāvājumiem senioru uzturā.
Eksperta viedoklis
Apritīga ražošana – liels izaicinājums
Inga Belousa, biedrības "Zaļā brīvība" pārtikas atkritumu mazināšanas, klimatu saudzējoša dzīvesveida, izglītības ilgtspējīgai attīstībai eksperte: "Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc Latvijā pārtikas apritē balstītu ražošanas iniciatīvu vēl nav daudz, ir tas, ka aprites ekonomikā balstīta pārtikas ražošana būtiski atšķiras no ierastās lineārās ekonomikas, kuras ražošanas un patēriņa plūsmas pamatprincips ir "saražo – patērē – izmet", kas ir vērsta tikai uz ekonomisko izaugsmi un ir atkarīga no lētākām izejvielām un pieejamā finansējuma. Aprites ekonomikā balstītas ražošanas un patēriņa plūsmas pamatprincips ir "samazini – lieto atkārtoti – pārstrādā". Tātad tā nodrošina pārtikas pārpatēriņa, atkritumos izmestās pārtikas apjoma un vides ietekmes samazināšanu, kā arī pārtikas produktu aprites cikla pagarināšanu un pārtikas resursa vērtības saglabāšanu. Turklāt rūpnieciskā simbioze nav iedomājama bez uzņēmumu savstarpējas uzticēšanās un sadarbības savu un kopīgo mērķu sasniegšanai. Uzņēmumiem apritīga ražošanas pieeja var būt ievērojams izaicinājums, kas saistīts ar atšķirīgiem efektivitātes kritērijiem, izejvielu nodrošinājumu, infrastruktūru, apritīgu produktu popularitāti sabiedrībā un pieprasījumu. Arī labās prakses piemēru un pieredzes trūkums, kā arī lineārās ekonomikas vērtības un popularitāte ir vērā ņemami šķēršļi, kas attur no tā, lai visa pārtika ir apritīga, tas ir, tiek ražota, piegādāta, sagatavota un patērēta atbildīgi, un tās pārpalikumi nonāk atpakaļ aprites ciklā to iespējami augstākajā vērtībā."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
