15 °C
Pēdējā pusotra gada laikā, pateicoties elektroenerģijas cenu krasajam lēcienam, saules paneļu uzstādīšana Latvijā notikusi triecientempā. Šā gada jūnija beigās AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto iedzīvotāju uzstādīto saules paneļu skaits sasniedzis 15 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda jau pārsniegusi 120 megavatus (MW).
120 MW – tie ir apmēram 15% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa saulainā dienā. No šā apjoma 3500 paneļi pieslēgti sistēmai 2023. gada pirmajā pusgadā. Lai gan jaunu saules paneļu uzstādīšanas temps nedaudz krities, jo mazinājusies augsto elektroenerģijas cenu radītā motivācija, tomēr "Sadales tīkls" lēš, ka gada beigās Latvijā uzstādīto privātmāju saules paneļu jeb t. s. mikroģeneratoru skaits sasniegs 18 līdz 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda – 140–160 MW. Lielākais uzstādīto saules paneļu skaits ir Rīgā un Pierīgā. Salīdzinājumam – Igaunijā 2022. gada beigās uzstādīto mikroģeneratoru skaits bija apmēram 8000, Lietuvā šobrīd jau uzstādīti ap 30 tūkstoši. To uzstādīšana Igaunijā un Lietuvā sākusies pirms vairākiem gadiem, pateicoties pieejamajiem valsts atbalsta instrumentiem, tādēļ kaimiņvalstīs tāds saules paneļu uzstādīšanas bums kā Latvijā pērn vērojams nebija.
Labi izveidots process
"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kura mājā, starp citu, arī uzstādīti saules paneļi, uzsver, ka viena no aizvadītā pusotra gada vērtīgākajām atziņām ir tā, ka saules paneļu uzstādīšanas procesam jābūt automatizētam un digitalizētam. "Bijām spējīgi uz tik strauju izaugsmi saules paneļu uzstādīšanā vairāku iemeslu dēļ. Svarīgākais no tiem, protams, bija augstās elektrības cenas, kas spēcīgi motivēja patērētājus, taču tūlīt pēc tam būtu minams labi izveidots process un valsts atbalsta instrumenti. Bijām spējīgi pieņemt un izanalizēt pieprasījumus un sniegt atbildi saules paneļu uzstādīšanas projektu iesniedzējiem dienas vai divu laikā, atsevišķos gadījumos – pat dažu stundu laikā. To nosaka divi faktori – pilnīga procesa digitalizācija un savlaicīgi veiktā pāreja uz viedajiem skaitītājiem praktiski visā Latvijā – bez šiem skaitītājiem pāreja uz saules paneļiem nebūtu iespējama. Ja abu šo faktoru nebūtu, process būtu gan ilgāks, gan dārgāks – to labi redzam Igaunijā. Latvijā saules paneļu pieslēgšanas maksa ir aptuveni 75 eiro (91 eiro ar PVN) un atbildi sniedz dienas laikā, bet Igaunijā, kur viedo skaitītāju ieviešanas process tikai tagad sācies, tas maksā apmēram 500 eiro, jo saules paneļu uzstādītājam jāmaina arī skaitītājs un atbilde jāgaida vismaz nedēļu. Tādēļ nav gluži tā, ka visur atpaliekam no igauņiem. Lietuvā process un tā izmaksas ir līdzīgi Latvijā notiekošajam.
Jāpiebilst, ka saules paneļu uzstādīšana iespējama arī uz daudzdzīvokļu namu jumtiem, ja vien iedzīvotāji spēj vienoties par to. Taču Jansons vērš uzmanību uz to, ka vairumam iedzīvotāju nepieciešama lēta elektroenerģija, nevis saules paneļi kā tādi. Ja skatāmies uz to, kur tādu iegūt, tad jau tagad redzams, kā elektroenerģijas cenas pozitīvi ietekmē gan dažādie zaļās enerģijas ģenerēšanas veidi, gan Somijas Olkiluoto atomreaktora darbība, tādēļ rūpīgi jāizvērtē, vai saules paneļos ieguldītās investīcijas ilgtermiņā atmaksāsies.
Cik saules paneļus atļausim?
Tieši ar šo apsvērumu saistītas galvenās ar individuālajiem saules paneļiem saistītās bažas. "Pašreizējā elektroenerģijas neto uzskaites sistēma ir ļoti izdevīga individuālo saules paneļu īpašniekiem," skaidro S. Jansons. "Tā balstās uz ideju "saražoju kilovatu, nodevu to tīklā, vakarā to pašu kilovatu paņēmu atpakaļ", izmantojot sadales sistēmu kā virtuālu akumulatoru. Taču diemžēl elektroenerģiju lielos apjomos pagaidām nav iespējams uzglabāt, tādēļ reāli katrs tīklā nodotais kilovats tiek pārdots tirgū un tad, kad tas jāatdod individuālā saules paneļa īpašniekam, tas atkal tiek nopirkts tirgū. Tādēļ diennakts gaišajās stundās, kad aktīvi darbojas saules paneļi, elektrība šobrīd maksā ap 20 eiro/MWh un cena var būt pat nulle vai negatīva, bet diennakts tumšajās stundās, kad ir vislielākais elektroenerģijas patēriņš, tā maksā vismaz par simts eiro vairāk," saka Jansons un telefona ekrānā demonstrē iepriekšējās dienas cenu svārstības – no 20 eiro/MWh dienā līdz vairāk nekā 140 eiro/MWh vakarā. "Veidojas pamatīga izmaksu starpība, un kādam tā ir jānosedz." Jansons saka, ka šobrīd to sedz sabiedrība kopumā ar elektroenerģijas tarifiem un to pieaugumu. Periodā, kad valsts un sabiedrība ir ieinteresēta diversificēt enerģijas ieguves avotus, šāda subsīdiju sistēma ir atbalstāma, taču agri vai vēlu sabiedrībai nāksies uzdot sev jautājumu: cik daudz esam ar mieru par to maksāt? "Šobrīd individuālie saules paneļi spēj nosegt jau 15% valsts elektroenerģijas patēriņa saulainās dienās, gada beigās tie būs jau vismaz 20%, neaizmirsīsim, ka arī uzņēmumi aktīvi uzstāda sev dažādas jaudas saules paneļus – ne mazāk kā pieci uzņēmumi katru dienu. Ja uzdodam sev jautājumu – kā panākt maksimāli zemas elektroenerģijas cenas Latvijā un drošu, tātad pietiekami diversificētu apgādi, tad atbilde meklējama sabalansētos un diversificētos elektroenerģijas ražošanas avotos – kaut kāda daļa vējam, kāda daļa saulei, hidroelektrostacijām un TEC, nākotnē varbūt arī ūdeņradim. Šī optimālā proporcija būtu jānosaka valstij, un tieši pie tā Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd strādā. Jauno valsts enerģētikas stratēģiju sabiedrībai vajadzētu ieraudzīt vēl šogad." Jansons uzsver, ka saules paneļu saražotās elektroenerģijas vēlamajam apjomam, kopējā valsts energobilancē no valsts un sabiedrības viedokļa raugoties, ir robeža, kuru pārsniedzot pašreizējā devīgā atbalsta un uzskaites sistēma būs jāpārveido, un piebilst, ka arī Eiropas Savienība mudina dalībvalstis atteikties no sistēmas, kas balstīta neto kilovatu uzskaitē, un pāriet uz tādu, kas balstītos reālo izmaksu uzskaitē.
Sandis Jansons vēl piebilst, ka saules paneļu īpašnieki bieži vien nesaprot, kādēļ viņiem vispār jāmaksā pieslēguma abonentmaksa, ja viņi paši ražo elektroenerģiju. Viņš skaidro, ka šī maksa sedz tīkla uzturēšanas izdevumus un Latvijā tīklā ir 790 tūkstoši klientu, kurus savā starpā savieno 92 tūkstoši kilometru elektrolīniju, tātad – tāds garums, kuru varētu divas reizes apvilkt apkārt zemeslodei pa ekvatoru, 28 tūkstoši transformatoru apakšstaciju un 31 tūkstotis transformatoru, kā arī 1,1 miljons viedo skaitītāju.
7 padomi, kā ātrāk atgūt saules paneļos ieguldīto
Saules paneļi ir labs risinājums privātmāju īpašniekiem, lai gan samazinātu izdevumus par elektroenerģiju, gan izmantotu dabai draudzīgu enerģijas veidu. Taču sākotnējās investīcijas saules paneļu iegādei un uzstādīšanai ir salīdzinoši augstas. Ko darīt, lai saules paneļi ātrāk atmaksātos?
- Veic elektroierīču auditu un nomaini elektroierīces. Lai noteiktu, kuras ierīces mājsaimniecībā patērē visvairāk elektroenerģijas, ir jāveic mājsaimniecības elektroiekārtu audits. Tā sapratīsi, cik katra iekārta patērē un kuru no mājās esošajām ierīcēm ir laiks nomainīt uz jaunu, energoefektīvāku. Piemēram, 15 gadus vecs ledusskapis patērē aptuveni četras reizes vairāk enerģijas nekā jauns modelis. Pāreja uz energoefektīvām ierīcēm un tehnoloģijām ne tikai samazinās mājsaimniecības kopējo elektroenerģijas patēriņu, bet arī nepieciešamo saules paneļu jaudu.
- Izvērtē elektrības patēriņu. Pirms saules paneļu sistēmas uzstādīšanas izpēti savu elektrības patēriņa apjomu gada vai pat vairāku gadu garumā un izvēlies saules paneļu sistēmu, kas atbilst reālajam mājsaimniecības patēriņam, nevis maksimālajai jaudai. Piemēram, ja pēc rēķiniem redzi, ka vidējais elektrības patēriņš ir apmēram 450 kWh mēnesī jeb 5400 kWh gadā, ieteicams izvēlēties saules paneļu sistēmu, kas var saražot 5400 kWh gadā, lai segtu tavas mājsaimniecības enerģijas vajadzības.
- Izvēlies pareizo leņķi. Saules paneļi būs visefektīvākie, ja tiks orientēti uz dienvidiem apmēram 35–40 grādu leņķī. Pieaicinot profesionāļus, regulāri veic saules paneļu stāvokļa novērtēšanu un tīrīšanu. Lai arī lielai daļai saules paneļu ir 15 gadu produkta garantija un 25 gadu paneļa ražošanas efektivitātes garantija, iesakām tos regulāri apsekot un pārliecināties, vai uz paneļiem nav uzkrājušies netīrumi, lapas, zari, jo tas var mazināt kopējo efektivitāti. Jāņem vērā, ka viens pilnībā noēnots vai ar gružiem noklāts panelis var būtiski samazināt ražošanas apjomu visā paneļu ķēdē, jo tie ir savstarpēji saistīti.
- Uzstādi viedo skaitītāju. Viedais skaitītājs ievērojami palielina iespēju lietot saules paneļu sistēmas efektīvi un optimizēt mājsaimniecības enerģijas patēriņu. Šis nelielais ierīces papildinājums reģistrēs enerģijas patēriņu reālajā laikā un parādīs, kad un cik daudz saules paneļu ražotā enerģija tiek patērēta. Tas ļaus analizēt patēriņa datus, kā arī saprast, kurā brīdī, piemēram, veikt elektroauto uzlādi vai ko citu, kas prasa daudz elektrības.
- Izmanto saražoto elektrību uzreiz.Centies saules paneļu saražoto elektrību izmantot uzreiz, lai tā nebūtu jānodod kopējā elektrotīklā, jo par katru kWh, ko nododam un saņemam atpakaļ, jāmaksā nodeva "Sadales tīklam". Pēc iespējas darbini lielas jaudas iekārtas tad, kad saules paneļi ražo maksimālo enerģijas daudzumu. Jaudas apmērs būt atkarīgs no ierīces energoefektivitātes klases, bet parasti lielāka jauda nepieciešama fēna, elektriskās tējkannas, cepeškrāsns un indukcijas plīts darbināšanai.
- Plāno enerģijas patēriņu. Centies izmantot lielas jaudas iekārtas, piemēram, cepeškrāsni, siltumsūkni un veļas mašīnu dienas gaišajā laikā. Atceries, ka saules paneļi vienā stundā saražo ierobežotu enerģijas daudzumu, tāpēc ir svarīgi nepārsniegt kopējo jaudu, ko spēj nodrošināt invertors, citādi trūkstošā jauda jeb nepieciešamais enerģijas apjoms būs jāpērk no tīkla.
- Pārliecinies par vienmērīgu enerģijas patēriņu visās fāzēs. Šis ir īpaši svarīgi tiem klientiem, kuriem ir trīs fāžu pieslēgums. Vienlaikus darbinot vairākas jaudīgas iekārtas, kas pieslēgtas vienai fāzei, var pārsniegt saules enerģijas maksimāli pieejamo jaudu šajā fāzē. Tas nozīmē, ka trūkstošo apjomu pirksi no tīkla, pat ja pārējās fāzēs vēl būs brīva jauda. Lielākā daļa saules paneļu saražoto enerģiju sadala vienādi starp visām fāzēm, tāpēc, lai maksimāli efektīvi izmantotu saules paneļu enerģiju katrā fāzē, nav ieteicams slēgt vairākas jaudīgas elektroierīces vienlaicīgi pie kontaktligzdām.
Saules paneļu lietotāju pieredze
Raivis: "Lēmums par saules paneļu uzstādīšanu manā privātmājā nāca 2021. gada decembrī, kad elektrības rēķins sasniedza 216 eiro mēnesī par patērētajām 848 kWh. Man likās, ka tas ir vairāk, nekā gribu maksāt, un sāku meklēt variantus izmaksu samazināšanai. Jāpiebilst, ka manā mājā viss ir elektrificēts – apkure, siltais ūdens un ēdiena gatavošana, dabasgāzi neizmantoju nemaz. Pats saules paneļu uzstādīšanas process bija ļoti vienkāršs – paskatījos internetā uzņēmumus, kas ar to nodarbojas, uzrakstīju desmit e-pastus, saņēmu atbildes un izvēlējos izdevīgāko variantu, kas manā gadījumā bija "Saulesparki.lv". Visu tālāko procesu organizēja šis uzņēmums, tostarp arī attiecību kārtošanu ar "Sadales tīklu", man bija tikai vienu reizi jāieiet "Sadales tīkla" mājaslapā, lai piešķirtu uzņēmuma speciālistam tiesības kārtot attiecības ar "Sadales tīklu" manā vietā, un bija jāsamaksā standarta maksa "Sadales tīklam" 70 eiro apmērā.
Viss saules paneļu uzstādīšanas process man aizņēma divarpus mēnešus – decembra vidū pieņēmām lēmumu un nākamā gada marta pirmajās dienās jau lietojām saules paneļus. Uzstādīju 8 kW invertoru un 8,5 kW saules baterijas, tas man izmaksāja 8000 eiro. Manuprāt, 1000 eiro izmaksas par vienu uzstādīto kilovatu varētu uzskatīt par tādu kā vidējo tirgus cenu, kaut gan, iespējams, pērnā gada saules paneļu bums to ir mainījis. Izmantoju arī "Altum" atbalstu saules paneļu uzstādīšanai, saņēmu atpakaļ gandrīz pusi izmaksu – 3500 eiro. Pa dienu nododu elektrību tīklā, vakarā saņemu to atpakaļ – kopš saules paneļu uzstādīšanas vēl nevienu reizi mans elektrības rēķins nav pārsniedzis 60 eiro mēnesī, tostarp arī ziemā.
Tā kā veidoju "Excel" tabulu, lai sekotu līdzi izmaksām un ietaupījumam, tad varu pateikt, ka 16 mēnešu saules paneļu ekspluatācijas laikā par elektrības izmaksām esmu ietaupījis apmēram 1700 eiro, tātad vidēji ap 100 eiro mēnesī. Priecājos, ka pieņēmu šo lēmumu pirms lielā elektrības cenu pieauguma 2022.–2023. gada ziemā, jo tas ir palīdzējis ietaupīt."
Uldis: "Par saules paneļu uzstādīšanu biju domājis jau kādu laiku, taču galīgā izšķiršanās uzstādīt nāca pēc aizvadītās ziemas ar augstajām elektroenerģijas cenām. Augstās elektroenerģijas cenas un pieejamais valsts atbalsts paneļu uzstādīšanai bija divi galvenie lēmuma pieņemšanas faktori. Pirms uzstādīšanas rūpīgi izvērtēju savus elektrības rēķinus pēdējā gada laikā un konstatēju, ka nevienu mēnesi neesmu patērējis vairāk par 400 kWh. Tas arī loģiski, jo apkuri un silto ūdeni man nodrošina dabasgāze. Tā kā patēriņš neliels, tad nolēmu uzstādīt vismazākos – 4,2 kW jaudas saules paneļus un atbilstošas jaudas invertoru. Izvēlējos "Enefit" pakalpojumus, jo to izmanto vairāki mani paziņas un ir apmierināti. Lēmumu pieņēmām šā gada marta sākumā un jau aprīlī izmantojām saules paneļus – process aizņēma apmēram pusotru mēnesi. Kopējās uzstādīšanas izmaksas bija 7000 eiro, no tā valsts atbalsta veidā caur "Altum" saņēmu atpakaļ apmēram trešdaļu.
Ar rezultātu esmu ļoti apmierināts. Kopš uzstādīšanas brīža jau trīs mēnešus maksāju tikai tīkla pieslēguma abonēšanas maksu 14 eiro apmērā, bet par patērēto elektroenerģiju jau trīs mēnešus rēķinā ir apaļa nulle. Visa elektroenerģija tiek uzskaitīta diennakts mērogā – mani paneļi dienas gaišajās stundās saražo zināmu daudzumu elektroenerģijas, kuru nododu tīklā, daļu no tā vakarā paņemu atpakaļ paša patēriņam. Tā kā mans patēriņš ir mazāks par saražoto, tādēļ gada gaišajos mēnešos katru mēnesi man veidojas pozitīva bilance apmēram 500–600 kWh apmērā. Šo pozitīvo bilanci tērēšu rudenī un ziemā. Lai gan pieļauju, ka visai ziemai ar to varētu nepietikt, tomēr pat šajā gadījumā par elektrību maksāšu tikai dažus mēnešus gadā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
