Mūsdienās reti kurš vairs jāpārliecina, ka meža stādīšanai vai atjaunošanai jāizvēlas kvalitatīvi un no selekcionētām sēklām audzēti stādi. Ja nu tomēr kāds vēl šaubās, vai iet uz mežmalu vai grāvmalu un izrakt mežeņus pašam vai tomēr doties uz kokaudzētavu stādu iegādei, tad turpmāk aprakstītajam pētījumam, ko pēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pasūtījuma veica Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", vajadzētu izgaisināt visas šaubas.

Pētījums Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīgu meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu izveidei veikts laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam, īstenojot projektu Saimnieciski nozīmīgo koku sugu (parastā priede, parastā egle, kārpainais bērzs) un apses selekcijas darba programmu AS "Latvijas valsts meži" 30 gadiem.

Par pētījuma nozīmīgumu un galvenajiem secinājumiem stāsta LVM izpētes vadītājs Indulis Brauners.

Pētījumi, kas veikti vienlaikus ar ikdienas meža selekcijas darbu un ilglaicīgās programmas realizāciju, saistīti ar diviem nozīmīgākajiem jautājumiem: kāds ir praktiskais ieguvums no meža selekcijas un kā iespējams to kāpināt; kāda ir dažādu pazīmju ģenētiskā nosacītība un kā šīs pazīmes ievērot perspektīvāko genotipu atlasē?

Lielāka ražība un īsāks aprites cikls

Pētījuma laikā ierīkoti saimnieciski nozīmīgo koku sugu – parastās priedes, parastās egles un kārpainā bērza – pēcnācēju pārbaužu stādījumi, arī vērtēti un analizēti agrāk ierīkotie stādījumi. Šis darbs turpināms, uzturot stādījumus un vēl vismaz 1–3 reizes pārmērot labāko ģimeņu (tādu, kur vairāk saglabājušos koku ģimenē) stādījumus, tostarp veicot paraugkoku analīzi.